Vairākas dienas Līgatnes papīrfabrikā skanēja motoru un šauteņu trokšņi, jauni puiši aktīvi trenējās. Papīrfabrikas teritorija bija pārtapusi par filmas “Dvēseļu putenis” filmēšanas laukumu. “Meklējām industriālu vietu, kur varētu ierīkot treniņnometni, kur strēlnieki gatavojas pirmajām kaujām. Tā bija iekārtota kokzāģētavā. Rīgā un Pierīgā apskatījām daudzas vietas, bet visur būtu jāpieliek ļoti daudz, lai radītu tā laika vidi. Līgatnē ir visas iespējas – ēkas saglabājušās, arī vecie logi,” stāsta filmēšanas vietu vadītāja Katrīna Tomasicka, bet filmas režisors Dzintars Dreibergs piebilst, ka, atbraucot uz Līgatni, bijis skaidrs, ka labāku vietu neatrast. “Te laiks ir apstājies un nekas nav izdemolēts,” saka Dzintars Dreibergs, uzsverot, ka ļoti cer, ka šī teritorija tiks izmantota ne tikai filmēšanai.
Filma “Dvēseļu putenis”, kas top pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, ir vērienīgākais kino notikums atjaunotās Latvijas vēsturē. Tā ir viens no Latvijas simtgadei veltītajām kino darbiem. Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste un prestižās “Emmy” balvas laureāte Lolita Ritmanis un citi. Filmā iesaistīsies 29 aktieri, viņu vidū Latvijā populārie – Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Gatis Gāga, Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, kā arī aptuveni 750 masu skatu dalībnieki.
“Šis stāsts Latvijai ir ļoti nepieciešams. Tas apliecina, ka mums valsts nav iedota tāpat vien. To ir izcīnījuši jauni cilvēki, kuriem bija sapņi un mērķi, neviens no viņiem nedomāja karot. Kad vajadzēja iesaistīties lielvaru cīņās, skaidri parādījās, ka tā ir cīņa par Latviju, lai mēs paši te dzīvotu un saimniekotu. Toreiz ticība ļāva izkarot savu valsti, mums jāatceras, ka varējām to izdarīt un tas spēks aizvien ir mūsos,” pārdomās dalās režisors Dzintars Dreibergs.
Vēsturiskās bēgļu gaitas, kurās 1915. gada vasarā devās tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, filmēs Vangažos. Epizodēs redzēs bēgļu rindas, pajūgus ar viņu iedzīvi un mājlopiem. Romāna galveno varoņu, Vanagu dzimtas, mājas tiks ierīkotas muzejā “Miķelis” Bauskas novadā. Tajās filmēs vairākas ģimenes epizodes un vienu no svarīgākajiem pagrieziena punktiem Vanagu ģimenē – brīdi, kad vācu virsnieks nošauj brāļu Vanagu māti.
“Dvēseļu putenis” pirmā posma filmēšana noslēgsies ar svinīgu gājienu Vecrīgā. Tajā tiks attēloti 1915. gada vasaras notikumi, kad uz tālāku apmācību Mīlgrāvī nosūtīja pirmo latviešu brīvprātīgo ešelonu. Strēlnieku pavadīšana izvērtās grandiozā svinīgā gājienā. Viņi vairāku virsnieku, instruktoru un militārā orķestra pavadībā soļoja pa Rīgas ielām uz Daugavmalu. Iedzīvotāji apbēra strēlniekus ar ziediem, orķestris spēlēja latviešu tautasdziesmas, kā arī tika dziedāta toreiz aizliegtā Latvijas himna.
Nākamvasar filmēšanas grupa atgriezīsies Cēsīs. “Filmēsim Cēsīs, kaujas ainas pie Raunas tilta. Piemineklis Cēsu centrā ir šīs filmas svarīgākais atgādinājums. Puikas toreiz pagrieza vēsturi,” saka režisors un piebilst, ka ļoti cer, ka masu skatos iesaistīsies Cēsu un Valmieras jaunieši, jo viņu vecvecvecāki bija tie, kuri karoja par savu valsti.
Filmas pirmizrāde būs 2019. gada 11. novembrī – tieši simts gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītajām Brīvības cīņām. “Kad filmas tapšanas gaitā rodas grūti brīži, vienmēr notiek kas tāds, lai mēs virzītos uz priekšu. Saņemam uzmundrinājuma vēstules strādāt, lai atgādinātu savas valsts vēsturi,” saka režisors Dzintars Dreibergs.
Komentāri