Dzejas dienu noskaņās kultūras biedrībā “Harmonija” notika kopkrājuma “Mani Dziesmusvētki” atvēršana.
Biedrības “Harmonijas” vadītāja un viena no grāmatas sastādītājām Astrīda Kamša atgādināja, ka pirmie grāmatas atvēršanas svētki notika Rīgā tieši Dziesmu un Deju svētku laikā, kad grāmata tika nodota Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai “Dziesmusvētku telpa”.
Grāmata, kurā ir Cēsu novada Dziesmu un deju svētku dalībnieku atmiņu stāsti, literātu dzeja, īsproza un fotogrāfijas, parāda, cik liela nozīme ir gan ģimenei, kas iepazīstina bērnus ar šo latvisko tradīciju, gan ikvienam svētku dalībniekam – kā diriģentam un mākslinieciskajam vadītajam, tā koristiem un dejotājiem. Arī Mirdza Kerliņa, kas ir viena no grāmatas sastādītājām, vērtēja, ka šis izdevums ir vēl viens pienesums novada kultūras vēstures iemūžināšanā. Pasākuma laikā īpaši tika sumināta grāmatas sastādītāja Aina Karele, savā jubilejas reizē saņemot apsveikumu arī no Cēsu novada pašvaldības par ieguldījumu kultūrvides attīstībā.
Katrs, kurš piedalījies grāmatas veidošanā, tika īpaši nosaukts, sumināts un sveikts ar ziediem un grāmatas eksemplāru. Izdevumu saņems novada nevalstiskās organizācijas.
Grāmatas atvēršanas svētki bija piepildīti ar stāstiem gan par piedzīvoto svētkos, gan iespaidiem no šovasar redzētā – kādam ar skumjām, ka nevar šogad veselības dēļ piedalīties, bet visiem ar lepnumu par katru dalībnieku, par īpašo tradīciju, ko kopjam gadu no gada, un saviļņojumu, ko pārstāstīt nav iespējams, tas jāpiedzīvo pašam. Tāpat izskanēja pārdomas, kā šo vienojošo, latvisko sajūtu, ko izjūtam Dziesmu un Deju svētkos, hokejistu un basketbolistu uzvarās, saglabāt arī ikdienā. Vairāki cēsnieki uzsvēra Latvijas koru mūzikas leģendas Imanta Kokara teikto: “…paaudzes mainās, bet koru kustība turpinās, un Cēsīs tas ir labi redzams. Te mīt mūzikas dvēsele.”
Tā kā pasākums notika tieši Raiņa dzimšanas dienā, skanēja arī dzeja. Ar dzejas lasījumu no biedrības izdotās grāmatas “Dun-dur-durs”, kas dāvināta skolām, viesojās 1.pamatskolas skolēni Otto Gaiss un Evelīna Lāce.
Komentāri