Līgatnes dabas taku aļņu saime šopavasar papildinājusies. 1. maijā aļņu mammai Mildiņai piedzimuši dvīņi. Nu jau abi tiktāl paaugušies un aplūkojuši tuvāko apkaimi, ka gatavi iepazīt ciemiņus arī no plašākas pasaules. Pirmajās dzīves nedēļās abi mazuļi kopā ar mammu uzturējās voljera nomaļākā daļā, kur vairāk laika pavadīja atpūšoties un barojoties ar mātes pienu. Alnēnu mamma ļoti rūpīgi gādāja par mazuļiem, tos ne tikai pabarojot, bet arī apčubinot.
Alnēnu tēvs ir alnis Jussis, kas Līgatnes dabas takās ieradās no Somijas Ahtari zooloģiskā dārza 2016. gada februārī, kad tas bija nepilnu gadu vecs. Abi alnēni ir Jussi pirmie pēcnācēji.
Kamēr alnēni ir vēl diezgan neveikli uz garajām kājām, aļņu tēvs Jussis dzīvo blakus voljerā, lai netraucētu mātes un mazuļu dienas ritmu. Kad mazuļi jau bija kļuvuši diezgan spēcīgi un sāka doties mātei līdzi pastaigās, aļņu mamma Mildiņa mazos aizveda atrādīt arī Jussim.
Dabas taku zvērkope Velga Vītola stāsta, ka pašlaik mazuļi jūtas ļoti labi. “Aļņu govīm visbiežāk dzimst viens teliņš, bet arī divi teliņi ir ļoti normāla parādība, daudz retāk dzimst trīnīši. Parasti aļņiem mazuļi dzimst aprīļa beigās, maija sākumā, arī pirms trīs gadiem dabas takās divām alnenēm piedzima dvīnīši. Pašlaik jau simtprocentīgi varam apgalvot, ka viens no Mildiņas mazuļiem ir meitenīte, bet liela varbūtība, ka otra ir māsiņa. Lielā alnene ir gādīga, ar izteiktu mātes instinktu, tāpēc, izjūtot apdraudējumu, var kļūt agresīva, īpaši, ja cilvēks iegadās starp māti un mazuli. Šobrīd mazuļi intensīvi zīž mātes pienu, un tā tas būs vēl kādu pusgadu, taču jaunuļi labprāt pamēģina arī dažāda veida barību, sākot jau ar sulīgo pavasara zālīti,” stāsta V. Vītola.
Mazuļi mēneša laikā izauguši un kļuvuši spēcīgāki, tāpēc labprāt kopā ar mammu dodas garākās pastaigās pa voljeru. Alnēni ir ļoti kustīgi, ziņkārīgi, kopā rotaļājas un dodas izpētīt voljera vēl neapgūtās teritorijas. Šis ir laiks, kad alnēni ir labi apskatāmi Līgatnes dabas taku apmeklētājiem, jo kopā ar mammu Mildiņu bieži uzturas pastaigu takas tuvumā.
Kad alnēni paaugsies, tie, visticamāk, ceļos uz Slovākiju. “Pirms trīs gadiem dzimušie alnēni arī aizceļoja uz Slovākiju, jo tur savvaļā aļņu vairs nav, tāpēc slovāki ir ieinteresēti aļņu populācijas palielināšanā un ar prieku uzņem arī aļņus no Latvijas,” tā V.Vītola.
Komentāri