Gleznotāja Vilhelma Purvīša muzeja komanda pētniecības ekspedīcijā Skujenes pagastā atradusi vācbaltiešu rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa (1769-1850) relikviju.
Zināms, ka G. Merķeļa nozīmīgākais darbs “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās” (1796.) radīts Cēsu novada Annas muižas apkārtnē, kur atrasta akmens galda virsma, uz kuras, iespējams, publikācija tapusi.
“Laikos, kad prasās pēc gaismas, ar mums notiek brīnumaina situācija. Veidojot V. Purvīša muzeja stratēģijas stūrakmeņus, veicot pētniecības darbu, nonācām Skujenes pagasta “Gravas” mājas apkārtnē, kur zem sena nogāzta ozola varētu būt zemē iegrimis Garlība Merķeļa akmens rakstāmgalds. Kopā ar pētnieciskās ekspedīcijas dalībniekiem nolēmām šo vēsturisko artefaktu izzināt līdz galam,” par atklājumu stāsta V. Purvīša muzeja, kas top Taurupes pagasta “Vecjaužos”, kādreiz Zaubes pagasta teritorijā, vadītāja Žanete Grende.
Lai identificētu akmens autentiskumu, tika piesaistīta filoloģijas profesore, zinātniece Janīna Kursīte-Pakule un vēsturnieks, arheoloģijas profesors Juris Urtāns. Veicot padziļinātu izpēti, secināts, ka akmeni ir iespējams izrakt. Vietējais lauksaimnieks Kaspars Bokta ar smago tehniku akmeni izcēla no zemes dzīlēm. “Visam pienāk savs laiks, arī Merķelim un akmenim, uz kura viņš sarakstījis “Latviešus”. Sakrita viss: laba komanda, laba diena un ticība, ka latvieši to var. Ir jaunatrakts akmens, kas vēsta un iemieso nozīmīgu daļu no latviešu vēstures,” par jaunatklājumu saka J. Kursīte-Pakule.
J.Urtāns uzsver, ka tieši apstākļu labvēlīga sakritība ļāva leģendai par Merķeļa akmens galdu dzīvot – tā ir ļoti sena akmens plāksne, kas nav speciāli apstrādāta, bet dabiski pāršķēlusies.
Plānots, ka akmens publiskai apskatei būs pieejams Annas muižas teritorijā nākamgad uz Garlība Merķeļa 255. gadadienu.
Komentāri