Antra Burdaja steidzas mājup no darba. Nogurums pēc dienas bērnudārzā, jauno vecpiebaldzēnu čalām, nepārtrauktiem jautājumiem un līdzdarbošanās.
Antra bērnudārzā strādā vairāk nekā 40 gadu, pirms dažiem gadiem Inešos, kur viss bija pierasts, tagad tāpat ir Vecpiebalgā. “Bērni ir bērni, paaudzes mainās, mainās arī viņi. Šodienas jaunā paaudze ir brīvāka, drošāka, arī zinošāka, bet bērni vairs nav tik pieklājīgi kā kādreiz. Bieži nākas atkārtot, ka pieklājības normas neviens nav atcēlis. Ja ģimenē neiemāca, tas jādara bērnudārzā, skolā. Darba gados mācīšanas metodes mainījušās, bet izglītības iestādes uzdevums ir tas pats – veidot jauno cilvēku, personību, mācīt to, kas būs vajadzīgs skolā un dzīvē,” saka Antra un piebilst, ka darbs bērnudārzā neļauj domāt par saviem gadiem, liek būt un varēt kā jaunībā. Antra atzīst – ja jau mūžs nostrādāts bērnudārzā, tad izvēlētā profesija bijusi īstā.
Viņa ar lepnumu stāsta par Vecpiebalgas bērnudārzu, vien piebilst, ka gluži tāpat kā citviet laukos bērnu skaits kaut pavisam nedaudz, tomēr samazinās. “Aizvien žēl Inešu bērnudārza un skolas, ko nācās slēgt, jo nebija audzēkņu. Skola, tā pagastā ir dzīvība, tagad Inešu centrs tukšs un kluss, jāpriecājas, ja parādās kāds tūrists, kurš interesējas par pili, parku,” pārdomās dalās Antra un piebilst, ka arī
Vecpiebalga dienā ir klusa, vairāk cilvēku var satikt pie veikala. Tie, kuri strādā, ir prom darbā, no rīta agri aizbrauc, vakarā atgriežas, dažs aizbrauc uz nedēļu.
“Ne tikai lauki, arī pagastu centri katru gadu mainās. Nav jau tā, ka viss iet mazumā. Katra sakopta vieta priecē, un Vecpiebalga, tāpat Ineši ir sakopti, skaisti. Paši ne ikreiz novērtējam, tad noder citu atzinīgie vārdi,” vērtē vecpiebaldzēniete.
Antras lielākais prieks un gods ir būt vecmāmiņai. Par Amēlijas Annas gaitām var stāstīt un priecāties. “Viņai būs pusotrs gads, komunikabla, patīk grozīties, būt uzmanības centrā, priecājas, kad viņai aplaudē,” pastāsta vecmāmiņa un uzsver, kad pēc darba satiek mazmeitu, viss pa dienu sakrātais nogurums pazūd, jo gribas būt ar viņu kopā.
“Brīvais laiks pakārtots mazmeitai. Abas ar meitu regulāri braucām uz teātriem, koncertiem, tagad izrādes un koncertus sarūpē Amēlija Anna,” sirsnīgi smaidot, saka Antra. Bet, ja iegadās brīvs brīdis, tad gaida dārza darbi, kur aizvien krāšņi zied puķes un novākta bagāta raža. Tāpat gribas palasīt kādu grāmatu. Antra atzīst, ka viņai svarīgākais ir saturs, kas liek padomāt, rosina domas, nevis literatūras žanrs.
Vakari pienāk aizvien agrāk, bet jāpagūst pastaigā izmest kādu līkumu. Arī tas ir Antras spēka avots.
Komentāri