Vai vietējiem pienākas privilēģijas

Vladimirs Naglis, Ainārs Pizāns, Jānis Kuzmans un Jānis Lāpselis (attēlā) dzīvo Alauksta krastā. Kad brīvs brīdis, pamakšķerē. Paši arī uzmana ezeru, vai kāds nenodara kaitējumu, vai un
ko makšķerē. Tā bijis gadu desmitiem.

Cēsu novada dome apstiprinājusi novada ūdenstilpju apsaimniekošanas koncepciju, novada upju un ezeru apsaimniekošana uzticēta Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrībai, un Alaukstā un Inesī tiek plānota licencēta makšķerēšana. Pārmaiņas būs. Kādas, kādi ieguvumi, ar ko jārēķinās tiem, kuri dzīvo Alauksta un Ineša krastā, tiem, kuri vēlas tikt pie šo ezeru zivīm, sarunu vakarā par ezeriem diskutēja vecpiebaldzēni, zinātnieks, pašvaldības un biedrības vadība.
Ka būs pārmaiņas, piebaldzēni sarunās sprieda visu vasaru, bet konkrētas informācijas nebija. Vien zināms, ka pašvaldība novada ūdenstilpju apsaimniekošanu nodevusi      Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrībai un Alaukstā un Inesī tiek plānota licencēta makšķerēšana.    Nolikuma projektā skaidri noteikts, kad un ko drīkst makšķerēt, cik maksā licence. Katrs nolikuma punkts raisīja dažādus viedokļus.

Saruna sākta novēloti

Jau tikšanās sākumā izskanēja pārmetumi pašvaldībai un biedrībai, ka saruna par ezeriem nav notikusi agrāk, vien tagad, kad jau apstiprināta novada ūdenstilpju apsaimniekošanas koncepcija un tapis licencētās makšķerēšanas nolikuma projekts. Domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova atgādināja, ka vasarā Inešos bijusi saruna par klimata pārmaiņām, arī par ezeriem, bet tā nebija plaša diskusija. “Nekas nav nokavēts. Biedrībai ir deleģējums līdz gada beigām, nākamgad ikviens var pieteikties apsaimniekošanā. Piekrītu, ka jārunā vairāk un laikus,” teica priekšsēdētāja vietniece un uzsvēra, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus, vajadzīgi dati par Alauksta, Ineša un Zobola ekoloģisko stāvokli, zivju resursiem. Ikvienam jāsaprot, ka ne vienmēr to, kuri dzīvo ezeru krastos, intereses sakrīt ar atpūtnieku, makšķernieku, dabas draugu interesēm.

“Līdz šim bijušajos novados pieeja ezeru apsaimniekošanai bija ļoti dažāda.    Pērn apstiprināja visa novada ūdenstilpju apsaimniekošanas koncepciju. Novadā ir 63 publiskie ezeri, un jāsaprot, kādi pasākumi kurā    būtu veicami. Ir jābūt datiem, lai varētu strādāt,” skaidroja I.Suija – Markova.

Ezeru apsaimniekošana nav tikai rūpes par to, lai ezeros būtu zivis, bet par visu ekositēmu, uzsvēra    Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins. “Būtiski, lai ezeri ir interesanti plašai sabiedrībai, lai te var noķert zivis, peldēties labiekārtotā peldvietā, atpūsties. Alaukstā un Inesī ir piemērota infrastruktūra, daudzos citos novada ezeros tā nav,” stāstīja A.Šteins un piebilda, ka biedrības pārstāvji ne vēlāk kā 12 stundu laikā var reaģēt uz ikvienu ziņojumu par nelegālu makšķernieku vai kādu citu, kas dara kaitējumu ezeram un videi, traucē tiem, kas atpūšas pie ezera. Ikvienu vietu novadā var sasniegt stundas laikā. No maija līdz septembrim ezeru apsaimniekotāji    Alaukstā    bijuši 17 reizes, Inesī -15, Zobolā – septiņas.

Ekoloģiskais stāvoklis labs

Sanākušie bija ļoti ieinteresēti par ihtiologa,    Dr.biol Matīsa Ža­gara no uzņēmuma “Saldūdeņu risinājumi” secināto vasarā kontrolzvejā, kas veikta Alaukstā, Inesī un Zobolā, kā arī šo ezeru ekoloģisko stāvokli.

“Ūdens kvalitāte Zobolā relatīvi ir vissliktākā, bet nav slikta, tā laba līdz ļoti laba atkarībā no sezonas ir Alaukstā un Inesī. Alaukstā    dominē asari, zivju sastāvs raksturīgs Latvijas ezeriem. Zandartu nārsts nav nozīmīgs, Alauksts nav zandartu ezers, to daudzums atkarīgs no ielaistajiem zivju mazuļiem.    Inesī līdzīgi -    daudz mazu asaru, zandartu situācija labāka, tie nārsto, bet krājumi ir jāpapildina. Līdakas nav jāielaiž, tās pašas atjaunojas. Zobola ezerā dominē raudas, pliči, te redzama    cilvēku    par daudz liela ietekme. Pasaulē maz pētīts, bet raudas, pliči un plauži nārsto apmēram vienā laikā un vietās, izaug hibrīdi, pat ihtiologiem nav vienkārši atšķirt, vai tie ir raudas, pliči vai pličraudas.      Nevienu asari lielāku par 30 cm kontroltīklā nenoķērām. Tas rāda, kā saimniekojam, lielās zivis tiek izķertas, mazās nespēj izēst mazās baltās zivis,” stāstīja M.Ža­gars un atgādināja par kaitējumu, ko nodara maluzvejnieki. Ja pieredzējis maliķis zina vietu, kur, piemēram, nārsto līdakas, pāris naktīs viņš var izsmelt pusi nārsta bara.

Jāzina mērķis

“Sociāli ekonomiskās attiecības vienmēr ir sarežģītas,” atzina ihtiologs un uzsvēra, , lai varētu lepoties, ka ezeros ir zivis un makšķernieki brauc, vispirms jāierobežo malu zvejniecība. M.Žagars pauda, ka neredz iemeslus, kāpēc Alaukstā un Inesī nevarētu būt licencētā makšķerēšana.

“Vietējiem pašiem ir jāatbild, vai viņi grib,    lai ezeri    makšķernieku vidū ir populāri. Piemēram, Usmas ezers vienmēr bijis tūrisma galamērķis, un iedzīvotāji vēlas, lai cilvēki brauc.    Svarīgi, vai makšķernieks redz, par ko maksā. Inesī un Alaukstā – jā, jo nodrošināta piekļuve, infrastruktūra. Zobolā nav, par ko maksāt. Nezinu, vai kopumā cilvēku attieksme pret licencēto makšķerēšanu ir negatīva,” viedokli pauda M.Žagars    un uzsvēra – ja    paš­valdība un biedrība var caurspīdīgi nodrošināt, ka nauda atgriežas ezerā, viss kārtībā.

Lai zinātu, kādi lomi

Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins skaidroja, ka pašvaldība biedrību pilnvarojusi organizēt licencēto makšķerēšanu. Nākotnē paredzēts, ka valsts zivju resursu atjaunošanai piešķirs finansējumu tikai ezeros, kur ir licencētā makšķerēšana. 20 procenti no iegūtās naudas tiek ieskaitīti valsts budžetā un pēc tam izmantoti resursu pavairošanai.
“Ir izstrādāts nolikuma projekts par licencētās makšķerēšanas kārtību Alaukstā un Inesī.    Pamatjēga, kāpēc tas jādara, ir līdzekļu piesaiste, lai finansētu kontroli un uzraudzību,    zinātnisko pētniecību un nodrošinātu publiskās infrastruktūras uzturēšanu. Izstrādājot nolikumu, svarīgi dzirdēt iedzīvotāju viedokli,” klāstīja A.Šteins.    Viņš arī ieteica paskatīties Zemkopības ministrijas mājaslapā, kur redzams, cik kurā ezerā par makšķerēšanas licencēm    iegūts naudas. Alauksta un Ineša makšķernieki gadā varētu samaksāt trīs līdz piecus tūkstošus eiro.    Tas nodrošinātu      līdzfinansējumu zivju atjaunošanai, un varētu veikt vienu pētījumu.

“Lai attīstītu ezeru, vajag zinātnisku pamatojumu, ko darīt. Ļoti svarīgas ir makšķernieku atskaites. Tā ir informācija – zivju sugu, lieluma un svara rādītāji, ko nodot zinātniekiem,” skaidroja A.Šteins, piebilstot, ka, ja    makšķernieks piecu dienu laikā nav iesniedzis atskaiti, 14 dienu laikā saņem atgādinājumu, bet 30 dienu laikā lieta tiek nodota Valsts vides dienestam administratīvā procesa uzsākšanai. Un tad ir naudas sods. Kamēr nav atskaites par iepriekšējo lomu, jaunu licenci nopirkt nevarēs.

Elektroniski, un maksā visi

Diskusija raisījās par to, ka licences varēs iegādāties tikai elektroniski, tāpat jāiesniedz atskaites. Piebaldzēni atgādināja, ka ne katram ir piemērots telefons un internets, lai to izdarītu. Savu reizi izlīdz kaimiņi. Tāpat piebaldzēni pauda neizpratni, ka, dzīvojot pie ezera, būs jāmaksā, lai makšķerētu.

“Cilvēki saprot, ka tas tiek darīts, lai būtu vairāk zivju. Pasaules prakse ir – ja dzīvo pie ezera, ir normāli, ka tev ir bezmaksas licence. Jābūt vienkāršai sistēmai, kā šie iedzīvotāji var noziņot,    kāds bijis loms. Kaut izveidot vietni vatcapā, kur ielikt informāciju, bet kāds to tālāk ieliek datu bāzē. Var būt arī kastīte, kur makšķernieki atstāj informāciju,” viedokli pauda M.Žagars. Viņš uzsvēra, ka    vajadzētu uzklausīt    plašākas sabiedrības viedokli par licencēto makšķerēšanu. Nolikuma projektam vajadzētu būt pieejamam publiskā telpā, jo diskusijā ne jau visi, kam šis jautājums svarīgs, var paust viedokli.

Ja nolikumā vairākas reizes minēts “aizliegts”, cilvēkiem tas nepatīk. Jābalansē ar sabiedrības interesēm, protams, ne jau    katru priekšlikumu ņems vērā, bet informācijai, ka būs izmaiņas, jābūt pieejamai.

A.Šteins skaidroja, ka diemžēl ir ļoti sarežģīti iegūt informāciju par tiem, kuri dzīvo vai kam ir uzņēmējdarbība Alauksta vai Ineša krastā. Individuāli uzaicinājumi tika izsūtīti vairāk nekā 60 cilvēkiem. “Mūsu mērķis ir izstrādāt    visiem novada ezeriem lielā mērā līdzīgus makšķerēšanas un apsaimniekošanas noteikumus. Ja makšķernieks atbrauc uz novadu, viņam ir skaidrs, ka visos ezeros ir vienādi noteikumi,” stāstīja A.Šteins un uzsvēra, ka Cēsu novadā deklarētajiem maksa par licencēto makšķerēšanu būs samazināta, tāpat dažām iedzīvotāju grupām.

Sarunā A.Šteins vairākkārt uzsvēra, ka neviens labāk kā paši iedzīvotāji nevar nosargāt ezerus un biedrība sadarbosies ar ikvienu, kurš vēlēsies. “Ezeri ir liels potenciāls vietējās kopienas attīstībai.    Protams, jāizlemj, vai gribam, lai attīstās tūrisms, vai ne,” bilda A.Šteins. Bet M.Žagars vērtēja, ja vietējiem iedzīvotājiem    būtu kādas privilēģijas, tad viņi būtu pretimnākošāki. “Ienāku­mus jau dod iebraucēji. Ezeri ir relatīvi klusi, ne    jau uzreiz sabrauks simtiem makšķernieku,” sacīja zinātnieks un uzsvēra, ka nav jau runa par pāris eiro par licenci, bet par uzticēšanos ezeru krastos dzīvojošajiem.

Uz tikšanos novembrī

I.Suija – Markova ierosināja, lai ikviens atstāj savu e-pasta adresi, tad saņems nolikuma projektu, tiks gaidīti priekšlikumi. Pēc sarunas par ezeriem A.Šteins “Druvai” atzina, ka diskusija bijusi konstruktīva un ikviena teiktajā varēja sadzirdēt, ka vecpiebaldzēniem Alauksts un Inesis ir ļoti svarīgi. “Jau izskanēja priekšlikumi, kurus iekļausim nolikumā, gaidīsim vēl.    Varu piekrist, neviens labāk ezeru neapsaimniekos par vietējiem iedzīvotājiem, un viņiem ir jādod tiesības bez maksas kaut ko iegūt,” teica biedrības vadītājs. Novembrī būs nākamā tikšanās, lai apspriestu licencētās makšķerēšanas nolikuma projektu.

Ir savs viedoklis

Jānim Ažiņam ir īpašums Alauksta krastā. “Par to, ka lemj par ezeru apsaimniekošanu, uzzināju no avīzes. Sazvanījos ar kaimiņiem, ne visi saņēmuši uzaicinājumu uz diskusiju. Sarunai par ezeriem, iecerēto licencēto makšķerēšanu bija jānotiek krietni agrāk. Vietējiem ir jāļauj makšķerēt bez maksas.      Tas ir dzīvesveids. Kā piemēram, lai iebrauktu Jūr­malā, maksā visi, izņemot tos, kuri tur dzīvo. Motorlaivas, ūdens­motocikli ir tūrisms, negribētos, ka aizliedz, jo tiem, kuri atbrauc, bez makšķerēšanas vajag arī kādu izklaidi,” viedokli pauda J.Ažiņš.

Edīte Baltputna dzīvo Zobola krastā. “Licencētā makšķerēšana Zobolu neskar. Ezerā zivis ir, iespējams, citos ir vairāk. Apkārt ezeram ir purvains, grūti    piekļūt, mūs neskar gaidāmās pārmaiņas,” vērtēja vecpiebaldzēniete.

Ainārs Kapačs uz sarunu par ezeriem bija atbraucis no Valmieras. “Esmu makšķernieks, mani interesē licencētā makšķerēšana, kāda būs kārtība. Katrā ezerā var kaut ko noķert, bet ir skaidrs, ka zivju resursi jāatjauno. Ir slinkie makšķernieki, sēž laivās, atrod vietu, kur ir    zandarti, un velcē. Man patīk spiningot un arī mušiņmakškerēšana,” pastāstīja A.Kapačs    un atklāja, ka nemaz ne tik reti brauc uz Piebalgas ezeriem. “Ja butēs var aizbraukt uz Kurzemi, tad Vec­piebalga jau tepat vien ir,” viņš piebilda.

Andrim Ķikulim īpašumi ir Ineša un Raimondam Zariņam Alauksta krastā. Abi sprieda, ka, iespējams, kaut ko vajag ierobežot, bet vietējiem nevar prasīt maksāt par zivi no ezera.  Viņi atgādina, ka arī par atļauju izmantot jebkādus motorizētos ūdenstransporta līdzekļus nav priecīgi ne vietējie, ne atpūtnieki, ne makšķernieki. “Ir jāatrod saprātīgs balanss,” pārliecināti vecpiebaldzēni.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild projekta īstenotājs izdevniecība SIA “Cēsu Druva”.