Levadas Centra septembra aptauja apliecina, ka kopumā Krievijas iedzīvotāju uzticība dažādiem sociāliem institūtiem saglabājas augsta. Tiesa gan, gada laikā tā nedaudz samazinājusies, un šobrīd ir 2023.–2024. gada līmenī.
Krievijas iedzīvotāji septembra aptaujā ir atbildējuši, ka vislielāko uzticību pelna valsts prezidents — tā domā 73 procenti. Armijai uzticas 69 procenti, baznīcai — 62 procenti, bet drošības iestādēm 61 procents Krievijas iedzīvotāju. Līdzīgs atbalsts ir valdībai (54 procenti), policijai un labdarības iestādēm uzticas vienāds daudzums cilvēku — 53 procenti. Vismazāk iedzīvotāji uzticas politiskajām partijām (38 procenti), arodbiedrībām (37 procenti) un lielajam Krievijas biznesam (36 procenti). Praktiski vienādu uzticību pēc Krievijas iedzīvotāju domām pelna tiesa (46 procenti) un Krievijas bankas. Jāpiebilst, ka gados jaunākie iedzīvotāji un arī turīgākie vairāk uzticas tā sauktajām politiskajām valsts institūcijām. Izņēmums ir uzticība prezidentam, kuram vairāk tic gados vecākie iedzīvotāji.
Septembra aptaujā Levadas Centrs vaicāja arī, kā iedzīvotāji vērtē politisko situāciju Krievijā. Vērtējums politiskajai situācijai valstī bija nedaudz uzlabojies, tomēr joprojām katrs otrais to vērtē kā saspringtu (50 procenti), bet 13 procenti kā kritisku, sprādzienbīstamu.
Politisko situāciju kā labvēlīgu kopumā vērtē desmit procenti iedzīvotāju, turklāt biežāk tā domā vīrieši (13 procenti), bet sievietes retāk — tā uzskata vien astoņi procenti sieviešu. Savukārt politisko situāciju par mierīgu Krievijā kopumā uzskata 26 procenti iedzīvotāju, un arī šajā jautājumā visbiežāk tā domā vīrieši — 33 procenti. Ja atbildes vērtē pēc vecuma grupām, tad gados jaunākie iedzīvotāji no 18 līdz 24 gadu vecumam visbiežāk aptaujā ir atbildējuši, ka Krievijā politiskā situācija ir mierīga.
Uz jautājumu par Krievijas ekonomisko situāciju, vairākums saka, ka tā ir vidēja (53 procenti), bet katrs ceturtais to novērtējis kā sliktu (26 procenti), taču 19 procenti Krievijas iedzīvotāju to uzskata par labu. Arī šajā aptaujā pozitīvāk noskaņoti ir vīrieši. Ekonomisko situāciju kā labu vērtē Krievijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 39 gadiem un arī iedzīvotāji ar vidējo izglītību (21 procents), turīgākie (24 procenti). Savukārt to vidū, kuri ekonomisko situāciju vērtē kā vidēju, visvairāk ir sieviešu (54 procenti) un jauniešu (58 procenti). Kopumā seši procenti iedzīvotāju ekonomisko situāciju Krievijā uzskata par ļoti sliktu.
Apskatot aptauju rezultātus, atliek secināt, ka vai nu karš Ukrainā un aizvien pieaugošie Krievijas izdevumi militārām vajadzībām maz ietekmē iedzīvotājus, vai arī cilvēki baidās sniegt patiesas atbildes. Tas, ka dzīve kļūst aizvien grūtāka un skarbāka, redzams un lasāms ne tikai neatkarīgo žurnālistu un blogeru ziņās no Krievijas. Tomēr agresorvalsts karu neplāno apturēt. The Telegraph 25. oktobrī ziņoja, ka Putins varētu runāt par mieru, ja NATO samazinātu savu militāro klātbūtni Eiropā jeb, citiem vārdiem sa-kot — NATO militārie spēki jāizved no Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas.
