Ezerpils apbūvi iznīcina trupes sēne. Pamazām vien baļķi satrup. FOTO: no albuma
Satikt rudeni ne viens vien nedēļas nogalē dosies uz Āraišu arheoloģisko parku. Te ir iespēja pabūt dabā, apskatīt ezermītni.
Pēdējā laikā beidzot sākts skaļi runāt par ezermītnes tehnisko stāvokli. Tā apmeklētājiem ir pieejama, taču pamazām brūk. Par to uztraucas tās saimnieks, pašvaldība, arī valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa sargātāji, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, āraišnieki un ezerpils darbinieki.
“Vienmēr pietrūcis naudas. Katru gadu, cik varam, remontējam, atjaunojam, bet vairs ar dažu baļķu nomaiņu nepietiek,” stāsta Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera.
Jau pirms četriem gadiem izveidojās bīstama situācija apmeklētājiem, jo kļuva bīstami iet pa sapuvušo pamatklāju. Tad drošībai uzlika pagaidu laipu. Nākamajā gadā arhitekts Artūrs Lapiņš izstrādāja ezerpils atjaunošanas tehnisko projektu. Tas nav īstenots, jo nav bijis finansējuma.
Projekts paredz darbus paveikt piecās kārtās, bet vispirms ir jāatjauno režģžogs un pamatklājs, tad varēs sākt mājiņu atjaunošanu. “Situācija ir kritiska, trīs no 16 mājiņām ir uz sabrukšanas robežas,” situāciju raksturo E. Koljera un pastāsta, ka koka konstrukcijas saēd trupes sēne. Tikko kādu baļķi nomaina, tajā ieviešas sēne un paiet vien gadi pieci, kad tas atkal jāmaina. Trupe skārusi arī mājiņas.
Ir jāķeras klāt nopietni, un to visi saprot, uzsver E. Koljera. Valsts dotācija Āraišu ezerpilij līdz šim bijusi 30 tūkstoši eiro gadā, pašvaldības finansējums – 198 tūkstoši eiro gadā. Ar to nepietiek, lai veiktu nopietnus remontus. “Atjaunošanas darbu izmaksas ir lielas, un tāpēc līdz šim Āraišos nav rasts risinājums, kā saglabāt ezerpili,” saka E. Koljera. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, lai atjaunotu visu ezermītni, nepieciešams ap 900 tūkstoši eiro. Parka vadītāja uzsver, ka pašvaldība meklē risinājumus, kur rast finansējumu, jo darbu pirmo kārtu atlikt vairs nevar.
Protams, rodas jautājums, kāpēc novada viens no unikālākajiem kultūras mantojuma objektiem šodien ir tik kritiskā stāvoklī. Jau tad, kad uz pamatklāja tika liktas laipas, par ezerpils mājiņu kritisko stāvokli izskanēja skaļš satraukums, bet tāpēc vien nav iespējams iekļūt finansējuma prioritāšu sarakstā un jārēķinās, ka kultūras mantojuma vērtību skala var būt atšķirīga.
Arheoloģiskā parka speciālisti nepārtraukti meklē dažādus risinājumus, kā saglābt un atjaunot ezerpili. Šovasar starptautiska brīvprātīgo studentu grupa pabeidza pērn iesāktās guļbaļķu mājiņas izgatavošanu un uzstādīšanu. Atjaunota viena, bet tomēr tas ir kāds solis. Meistari vienai mājiņai nomainīja jumtu, centrālajai ēkai bija izdrupuši lieveņa baļķi, tos patlaban remontē.
Bijusi ne viena vien dažādu nozaru profesionāļu diskusija, ko un kā darīt, lai mājiņām būtu ilgāks mūžs. “Ezerpilī līdz šim izmantota egle, bet priede ir izturīgāka, un turpmāk mēģināsim izmantot to. Viens no variantiem ir atsveķot kokus mežā, tādus sēnes neskarot. Taču atsveķošana mežā, tie ir trīs, četri gadi, tāda laika mums nav. To var izmēģināt nākotnē. Var arī veikt baļķu termoapstrādi,” atklāj E. Koljera un uzsver, ka ir jāeksperimentē, bet katrai mājiņai ir savs kadastra numurs, drīkst darīt to, ko ļauj Būvniecības likums.
E. Koljera pastāsta, ka nesen ezerpilī pabijuši Vidzemes Augstskolas studenti, nākamie būvnieki, un pasniedzēji. Viņiem ir interese pētīt koka ēku saglabāšanu. Varētu izmēģināt dažādas metodes. “Tā parks kļūtu par laboratoriju. Te ne tikai saglabā un remontē, bet pēta, dalās ar zināšanām,” saka E. Koljera un atgādina, ka arī ezerpils izveidotājs Jānis Apals eksperimentēja, meklēja labākos veidus, kā saglabāt koku, lai mājiņām būtu garāks mūžs.
Kamēr ezerpils gaida cilvēku praktisku palīdzību izdzīvošanai, ceļotāji un ekskursanti ar interesi iepazīst arheoloģisko parku, izstaigā ezerpili, ielūkojas mājiņās. “Sociālajos medijos par ezerpili ir tikai labas atsauksmes, apmeklētāji novērtē to, kas te ir, iespējams, pat nesaredz kritisko situāciju,” stāsta E. Koljera un piebilst, ka šovasar jūlijā un augustā apmeklētāju bija par četriem procentiem vairāk nekā pērn šajos mēnešos. Tūristu vidū bijis vairāk ārzemnieku nekā citas vasaras. Tomēr līdz ar degvielas cenu kāpumu samazinājies skolēnu grupu apmeklējumu skaits, arī atceltas pieteiktās ekskursijas.
Der atgādināt, ka Āraišu ezerpils kopā ar vēl deviņām seno latgaļu ezermītnēm Vidzemē ir iesniegusi pieteikumu iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Nākamā gada sākumā notiks UNESCO ģenerālā asambleja, kur lems par jauniem objektiem, ka iekļaujami šajā vērtību sarakstā.
