Lielākā daļa senioru patiesi lepojas ar savu, ja tā var teikt, senioru statusu, jo apzinās, ka ne katram ir privilēģija līdz tādam vecumam nodzīvot. Tomēr to, vai cilvēks varēs cieņpilni novecot, ietekmē arī dažādi faktori – paša veselības stāvoklis un iespēja tikt pie vajadzīgā speciālista, iespēja uzturēties pansionātā, ja veselība vairs neļauj dzīvot savās mājās, kā arī valsts apmaksāta aprūpe mājās brīdī, kad nepieciešama paliatīvā aprūpe.
10. oktobri atzīmē kā Pasaules hospisa un paliatīvās aprūpes dienu. Nacionālais veselības dienests skaidro, ka paliatīvā aprūpe ir visaptveroša aprūpe, kas atvieglo ikdienu pacientiem, kurus izārstēt vairs nevar. Tās laikā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu risināšana, lai saglabātu labāko iespējamo dzīves kvalitāti.
Lai uzlabotu paliatīvās aprūpes pieejamību, no 2024. gada Latvijā uzsākta valsts apmaksāta paliatīvās aprūpes sniegšana pacienta dzīvesvietā. Kopumā no pakalpojuma ieviešanas brīža līdz šā gada 1. jūlijam pakalpojums mājās nodrošināts 5769 pacientiem. Pakalpojumu sniedz arī slimnīcu stacionāri. Slimnīcās valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi šogad saņēmuši jau gandrīz 2500 pacienti, informē Nacionālais veselības dienests.
Gribētos cerēt, ka ikviens, kas nonācis līdz mūža nogalei, var saņemt nepieciešamo aprūpi, lai cieņpilni pabeigtu dzīvi. Tomēr, domāju, teju seši tūkstoši cilvēku, kuri saņēmuši šo pakalpojumu, ir krietni mazāk nekā visi, kas šajā laikā devušies aizsaulē. Un diemžēl arvien ir vecļaudis, kuru atvadas no dzīves ir ciešanu pilnas.
Arī uzturēšanās ilgstošā sociālās aprūpes iestādē senioram ir zināms izaicinājums, un ne tikai tāpēc, ka tā ir došanās prom no ierastās dzīvesvietas. Arī tāpēc, ka uzturēšanās pansionātā ir visnotaļ dārga, parasti vismaz sākot no tūkstoš eiro mēnesī. Bet labi zināms, ka daudziem vecuma pensija ne tuvu nesasniedz tādu skaitli. Tad jāiesaistās tuviniekiem. Bet arī viņiem tā var būt grūti paceļama summa. Protams, ir situācijas, kad talkā nāk pašvaldība, bet arī šo atbalstu ne katrs var saņemt.
Jau daudzreiz teikts, ka sabiedrība noveco, tas nozīmē, ka arvien vairāk sa-skarsimies ar grūtībām, kuras cilvēka dzīvē ienāk seniora ve-cumā. Palīdzību varētu vēlēties labāku. Tomēr jāatceras, ka pirms kāda laika vispār nebija ne paliatīvās aprūpes mājās, ne dažu citu atbalsta veidu, tagad vismaz ejam pareizā virzienā. Cerams, ka tiks darīts aizvien vairāk, lai ikviens varētu cieņpilni aizvadīt sava mūža nogali.
