Vērts pabūt. Līgatnē zelta rudens ir jāpiedzīvo. FOTO: Dace Kalniņa
Kaut arī brīvdienās laikapstākļu prognoze sola lietu un vēju, būs arī saulaini brīži, lai pabūtu zeltainajā rudenī. Vasaras tūrisma sezona beigusies, kāda tā bijusi mūsu novada lauku uzņēmējiem? Katram savs piedāvājums dažādām interesēm, un ceļotājiem izvēles iespēju bija daudz – gan lai būtu dabā, gan pārnakšņotu kādā klusā vietā, gan paplašinātu redzesloku.
Straupes pagasta “Vējiņi” piedāvā atpūtu kempingā, viesu mājā un brīvdienu mājā pie Braslas un Sāruma ezera. “Vējiņi” daudziem saistās ar pazemes ezeriem, bet kā stāsta saimniece Sanda Muižniece, tāpat kā pērnvasar, arī šogad ekskursijas pazemes ezeros nenotika. “Drošība ir svarīgāka par iespēju pabūt interesantā objektā. Kaut alās nekas nav iebrucis, laikapstākļi arī šovasar nebija piemēroti, lai turp vestu ekskursantus,” stāsta S. Muižniece un uzsver, ka sezona bijusi laba, nakšņotāju bijis vairāk nekā pērn. “Nepiekrītu tiem, kuri saka, ka vietēji brauc atpūsties uz ārzemēm. Atliek paskatīties sociālajos medijos, kā cilvēki dalās piedzīvotajā tepat Latvijā, atpūšas, un uzņēmēju piedāvājums ir ļoti plašs. Darbdienas, protams, ir klusākas, bet brīvdienās pilsētnieki vēlas pabūt laukos, pie dabas,” pārdomās dalās straupiete un atgādina, ka Straupe atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā.
Brīvdienu māja ir pieprasīta no maija līdz septembra pusei, noslogojums bijis ap 98 procentiem, atklāj S. Muižniece.
Viesi – lielākoties ārzemnieki un “Vējiņos” pavada līdz pat desmit naktīm. Tā kā pēdējos gados viesu māju aizvien retāk īrēja pasākumiem, tā tagad ir kā maza lauku viesnīca. Un gana pieprasīta. “Par kempingu to nevar teikt, tas atrodas pie ezera, ceļotāju vēlēšanos apmesties ietekmē laikapstākļi. Ir pastāvīgie klienti, makšķernieki, ir garāmbraucēji,” pastāsta saimniece.
Pirmo vasaru vietas kempingā varēja rezervēt booking.com un tas attaisnojies. Par kempingu uzzināja ārzemnieki, kuri bieži vien pieteicās pēdējā brīdī, dažādu pasākumu dalībnieki, tie, kuri atpūtās pie jūras, brauca pārnakšņot. “Kempingam ir sava publika. Tie, kuri nevēlas kaimiņus, apmetas viesu namos,” bilst S. Muižniece un pastāsta, ka tiek domāts par reklāmu, ir svarīgi par sevi stāstīt.
“Esmu optimiste, cilvēki vienmēr gribēs atpūsties un izvēlēties to vietu, kuras piedāvājums piesaistīs,” saka S. Muižniece.
Līgatnē otro vasaru atvērts Velosipēdu muzejs. Tas atrodas pilsētas centrā, vēsturiskās papīrfabrikas papīra dzirnavās, otrpus ielai ir Tūrisma informācijas centrs. “Tā kā esam jauns muzejs, mūs pamazām iepazīst. Prieks, ka bija ekskursanti, kuri bija atbraukuši tieši uz muzeju. Iznomājam arī velosipēdus, bet pieprasījums nav liels,” pastāsta muzeja saimnieks Mārtiņš Belickis un piebilst, ka tie, kuri atbraukuši baudīt dabu, iet garām. Līgatnietis vērtē, ka šovasar tūristu kustība sākusies vien jūlijā. “Vērojot nešķiet, ka vasarā ceļotāju un atpūtnieku būtu bijis vairāk nekā pērn. Brīvdienās Līgatnē cilvēku ir daudz, darbdienas, kaut vasara un atvaļinājumu laiks, klusākas,” sezonu ieskicē M. Belickis un pastāsta, ka tagad sācies skolēnu ekskursiju laiks un izvēlas arī muzeju. Līgatnieša veidotā muzeja piedāvājums ir arī “Latvijas Skolas somas” programmā. Te var izzināt transporta vēsturi un pagājušo laiku sociālo kultūru. M. Belickis brauc arī uz skolām un stāsta par velosipēdiem STEM programmā.
“Pamazām par muzeju uzzina aizvien vairāk, jāstrādā tālāk,” teic M. Belickis.
Cecīļu dabas takas Ieriķos ikvienu aizved Amatas senielejā. “Šovasar apmeklētāju ne mazāk, ne vairāk kā citus gadus. Vairāk bija ārzemnieku. Ir tādi, kuri atgriežas, jo vēlas būt dabā, klusumā. Takā ir mainīgs reljefs, tas daudziem patīk. Ģimenes ar bērniem nesteidzīgi vērojot dabu te pavada vairākas stundas,” stāsta taku saimnieks Kristaps Kaņeps un uzsver, ka to, kuri vēlas doties pastaigās pa takām, mazāk nav. Apmeklētāji dalās iespaidos un ieinteresē jaunus pastaigu cienītājus.
Saimnieks vērtē, ka vairāk apmeklētāju būtu pārāk liela slodze takām un kaitējums lielāks nekā ieguvums. “Taku apkārtne mainās. Dabā notiek savi procesi, jāpielāgojas, dabu nepārspēsi,” teic K. Kaņeps un piebilst, ka vasaras vētra nodarīja postījumus, ar kuriem jātiek galā, egļu astoņzobu mizgrauzis arī savu pastrādājis.
Inešos “Gardenia Eco Sveču mājā” top ne tikai oriģinālas sveces, kuras var iegādāties arī veikaliņā Āgenskalna tirgū, te ir Sveču darbnīca, veikals, tiek piedāvātas sveču liešanas meistarklases.
“Ar katru gadu Vecpiebalgā tūristu ir aizvien mazāk,” saka ģimenes uzņēmuma “Gardenia Eco” izveidotāja Aiva Balode un piebilst, ka laikam cilvēki mazāk brauc ekskursijās, tāds iespaids radies. Protams, ceļotājus ietekmē cenas, arī uzņēmējiem izmaksas palielinās, katri tēriņi tiek rūpīgi izvērtēti, ko apmeklēt, ko gribētu redzēt.
“Pirms gadiem daudzi brauca uz Vecpiebalgu. Vecpiebalgas muiža, parks, mūsu sveces, tepat arī Piebalgas Porcelāna fabrika, kosmētikas ražotne “Apimi” – mūsu durvis ir atvērtas. Aizvien mazāk ekskursantu sāka braukt, kopš nav tūrisma speciālista, kurš izstrādātu maršrutu pa Piebalgu, piedāvājumu, ko te var apskatīt, ko uzzināt. Katrs uzņēmējs to dara pats, tāpat muzeji. Lai ieinteresētu atbraukt uz Vecpiebalgu, jābūt mārketinga stratēģijai, informācijai sociālajos medijos par to, ka te var saturīgi pavadīt dienu, atpūsties. Rīgā savā veikalā stāstām, ka sveces top Vecpiebalgā, ka ir vērts atbraukt uz Piebalgu, bet ar to ir daudz par maz,” viedokli pauž vecpiebaldziete.
A. Balode vērtē, ka šovasar Sveču mājā iegriezās vien pāris senioru grupas, iepriekšējos gados Vecpiebalgas muiža bija daudzu maršrutā. “Šovasar lielākoties uzņēmām ģimenes. Bija tādas, kuras brauca tieši pie mums, citas ienāca pa ceļam uz kādu galamērķi. Cilvēkiem patīk pašiem darboties, jauki pavadīt laiku kopā,” pastāsta A. Balode un piebilst, ka ārzemnieki gan šovasar nav redzēti.
Ar prieku uzņēmēja stāsta par vasarniekiem, kuri dzīvo Vecpiebalgā. Pie viņiem brauc draugi, tad visi kopā ierodas Sveču mājā, lej sveces, apmeklē citus uzņēmējus, muzejus. Tas ir viņu ieguldījums Piebalgā.
“Tūrisms nav mūsu galvenā nozare, bet iepriekšējos gados arī nozīmīga. Bija ļoti jaudīgas vasaras, kad katru nedēļas nogali bija grupas, arī darbdienās,” stāsta vecpiebaldziete.
Pamazām vakari kļūst garāki un sākas sveču laiks. “Ziemā jāaudzē muskuļi. Ir jauni piedāvājumi, kāds pārsteigums sveču cienītājiem,” atklāj A. Balode.
“Maizes māja” Liepas pagastā ir lauku sēta, kur pabūt latviskā vidē, izdzīvot latviskās tradīcijas, pašiem pamēģināt izcept maizi, raušus, pīrāgus, izzinot grauda ceļu līdz maizei, svinēt svētkus un baudīt latviskas pusdienas un vakariņas.
“Mums ir vairākas sezonas. Vasara atšķiras no citām. Tad lielākoties strādājam ar tūrisma aģentūrām un tūristu grupām, kuras brauc desmit dienu Baltijas valstu tūrē. Esam pa ceļam no Tallinas uz Rīgu vai no Rīgas uz Tallinu. Pēdējie divi gadi pierāda, ka Latvijas tuvums Ukrainai, kā tas ir Rietumeiropas skatījumā, nav šķērslis, lai šurp brauktu,” stāsta Kristīna Sprūdža un uzsver, ka par Maizes māju informāciju izplata tie, kuri te bijuši. Arī aģentūras dalās ar ierakstiem sociālajos medijos, pastāsta par sajūtām, kuras var gūt lauku sētā.
“Pieņemam tikai tos, kuri iepriekš pieteikušies. Taču ne viens vien iebrauc, jo ieraudzījis norādes zīmi ceļmalā. Pie mums nevar ienākt un pastaigāties. Ja tajā dienā tiek cepta maize, pacienājam, parunājamies. Ir prieks, ka daudzi ieplāno atkal iebraukt pie mums. Latvijas tūristi ceļo nelielās grupās. Septembrī ar senioru ekskursijām sezona beidzas. Tagad sākušās “Latvijas Skolas somas” ekskursijas,” pastāsta liepēniete un atzīst, ka vasara bijusi darba pilna, uzņemts daudz viesu.
K. Sprūdža vērtē, ka Liepas pagastā visos viesos namos notikuši pasākumi, katram ir savi klienti, savs piedāvājums. “Mums bieži jautā, ko vēl Liepā var apskatīt, labprāt stāstu, arī mūsu mājaslapā arī informācija par pagastu. Žēl, ka vairs nav kafejnīcas “Pieturi Liepā”. Aizvien cilvēki brauc uz Līču–Laņģu klintīm, daudziem arī iesaku apmeklēt Lielo Ellīti un Eduarda Veidenbauma muzeju. Tūristiem jau novadu robežu nav, pastāstu par daudzām vietām Vidzemē,” uzsver K. Sprūdža un atzīst, ka tūrisma uzņēmēji pagastā un arī kaimiņi sadarbojas. Uz “Maizes māju” neliels ceļa gabals ved pa grants ceļu cauri vecu koku alejai. “Kaimiņi kopā un arī iesaistoties pašvaldībai, jo tas ir pašvaldības ceļš, apzāģējām vecos kokus, lai autobusi var droši braukt un zari neskrāpē jumtu, lai vējā kāds zars nenolūst. Paši novācām zarus. Izdevumus visi sadalījām līdzīgi, savu daļu arī pašvaldība. Tagad aleja sakopta un arī lielajā vējā tikai kāds mazs zariņš nokrita,” pastāsta liepēniete un uzsver, ka kopā var atrisināt daudzas problēmas, kas sākumā šķiet ļoti sarežģītas.
Ar vasaru tūrisma uzņēmējiem darbs nebeidzas, tas kļūst saspringtāks, domājot par jauniem piedāvājumiem ziemai, nākamajai vasarai. Nozarē pieredzējušie labi zina, cik dažādas mēdz būt sezonas, gadi, bet iesāktais jāturpina.
Ceļotāji un atpūtnieki iepazīst Latviju
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas apkopoti no tūrisma nozares pārstāvju sniegtās ikmēneša informācijas par tūristu mītņu darbību, šīgada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret iepriekšējā gada šo pašu periodu. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29 milj. nakšu, kas ir par 0,1% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Ārvalstu viesu skaits samazinājies par 0,4%, savukārt vietējo viesu skaits pieaudzis par 3,5%.
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieaudzis gan vietējo (par 6,3%), gan ārvalstu (par 4,0%) viesu skaits. Savukārt maijā bija vērojams apkalpoto viesu skaita samazinājums (vietējo viesu – par 1,0%, bet ārvalstu viesu – par 4,2%). Aprīlī vietējo viesu skaits pieauga par 4,7%, bet ārvalstu viesu skaits samazinājās par 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
Šogad 2. ceturksnī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 440,6 tūkst. bija ārzemnieki, kas ir par 0,4% mazāk nekā pērn 2. ceturksnī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 2,3% un bija 787,5 tūkst.
2026. gada 2. ceturksnī tūristu mītnēs tika apkalpoti 309,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3,5% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija par 4% lielāks nekā pirms gada.
Visvairāk Latvijas iedzīvotāju uzņemti Rīgā, kur apmetās 31,2% viesu, Jūrmalā (8,8%), Liepājā (6,6%), Cēsu novadā (5,0%), Tukuma novadā (3,3%) un Valmieras novadā (3,2%).
