Vajadzību redzējumos tik atšķirīgie vēlētāji

Cik saulaina izvērtās 15. Saeimas vēlēšanu norises diena, tik labdabīgā noskaņojumā pie Cēsu novada iecirkņiem varēja sastapt kā mūspuses iedzīvotājus, tā arī caurbraucējus. Arī vēlētāju aktivitāte visos iecirkņos, kur pabija “Druva”, tika vērtēta kā laba vai pat liela, lai gan Latvijā kopumā sabiedrības līdzdalība par kādu procenta punktu ir kritusies.

Drabešu pagasta Līvu bibliotēkā izvietotā vēlēšanu iecirkņa vadītājs Dmitrijs Gormaļovs atzina, ka vēlētāju plūsma bijusi jau pirmajās divās darba stundās. Gados vecākie ļaudis izmantojuši gan balsu nodošanu glabāšanā, gan nākuši īstajā vēlēšanu dienā. Iecirkņa sekretāre Iveta Šmite piebilda, seniori atnākot arī papētīt informatīvos materiālus par deputāta amata kandidātiem.

Kā šajā, tā arī vairākos citos iecirkņos “Druvai” apliecināja — viņus ik pa laikam apciemojot gan pašvaldības policijas, gan arī Valsts drošības dienesta pārstāvji. Šādas vizītes paredzētas, lai pārliecinātos, vai viss notiek atbilstoši likumiskajai kārtībai un nav radušies kādi sarežģījumi. Taču šajās vēlēšanās — teju līdz pat iecirkņu aizvēršanai — avīze ne no vienas iecirkņu komisijas nesadzirdēja atziņu par kādām grūtībām vai vēlētāju radītām nekārtībām.

Līvos balso Agija Millere, suns Rufo paklausīgi guļ pie saim­nieces kājām, kamēr viņa veic savu pilsoņa pienākumu. Kundze atzīst, ka viņa mainījusi politisko izvēli, bet lēmums nav nācis visai viegli. Nupat nobalsojuši Rūta un Konstantīns Ieviņi no Agras ciema. Rūta apliecina, ka vēlēšanās piedaloties vienmēr. “Tas ir pilsoņa pienākums, jānāk — citādi nevar!” Viņa saka, ka izdarīt izvēli nav šķitis grūti — Rūta turas pie vienas partijas, kas visvairāk simpatizējot. Kungs gan vēl iepriekšējās vēlēšanās balsojis par ko citu un šoreiz lēmis nostāju mainīt.

Amatas apvienības pārvaldē jeb Drabešu pagasta “Ausmās” izvietotajā iecirknī pirmais balsotājs bijis klāt jau pulksten 8.02. Iecirkņa komisijas sekretāre Zane Pīpkalēja pastāstīja, ka dienas pirmajā pusē vairāk nāk vecāki ļaudis. Lielākoties šajā iecirknī balso apkaimes iedzīvotāji, bet ģimenes ar bērniem, visticamāk, izvēlējušās doties uz iecirkņiem, kur izvietota arī atvasēm paredzētā balsošanas kaste. Lēmumu pieņemšanā liela daļa vēlētāju ir visai ātri, taču bijuši vairāki cilvēki, kas pasēž un apdomājas.

Tiesa, arī šeit jau nācies atbildēt uz pausto sašutumu, ka “manējā [kandidāta] te nav”, jo deputātu kandidāti vēlēšanām tiek pieteikti pa apgabaliem. Attiecīgi Cēsu novadā iespējams nobalsot tikai par katra politiskā spēka Vidzemes sarakstu. Taču neviens tamdēļ nebija devies balsot uz citu apgabalu.

Pēc balsojuma amatietis Druvis Melderis, kurš sevi dēvē par “svētdienas” lauksaimnieku, jo lielāko nedēļas daļu tomēr pavada citā darbā, apliecināja — vēlēšanās piedaloties vienmēr, vien mainās izvēle. Šoreiz uz iecirkni nācis, jau zinādams, par ko balsos, taču plusiņus un mīnusiņus gan tikpat kā nav licis. No jaunā sasaukuma viņš ļoti vēlētos sagaidīt lielāku atbalstu lauku reģioniem. “Ir šī zaļā politika, bet netiek ņemtas vērā tieši cilvēku intereses,” teic Druvis, paskaidrojot — piemēram, biotopu aizsardzība un liegumi Gaujas nacionālajā parkā cilvēkiem uzliek aprobežojumus, bet nekas netiek dots pretī. Ja ir aprobežojums, jābūt lielākām tiesībām arī uz kādu kompensāciju.

Pie “Ausmām” avīze satika arī ropažnieku Juri Meistaru, kurš nesen sācis strādāt par ķīmijas skolotāju un, braucot ciemos pie vecākiem šai pusē, arī nobalsojis par partiju “Mēs mainām noteikumus”. “Viņi pateica tieši to, ko es domāju — par izglītību un arī citām lietām,” atzina J. Meistars, apliecinot visai ātri gūto sapratni, kāpēc dabaszinātņu skolotāju Latvijā nav un kāpēc tas ir tiešām izaicinājums, lai strādātu par šādu pedagogu. Viņaprāt, bērnu acīs skola vairs nav tā, kam tai būtu jābūt.

J. Meis­tars norādīja, ka prasības kaut kur zudušas, arī mājasdarbu vairs tikpat kā nav. “Bērni jau tad palaižas — jo mazāk no prasi, jo mazāk viņi darīs.”

Savukārt amatiete Jolanta Skrastiņa, kura balsot ieradusies kopā ar dēlu Ričardu, “Druvai” atzina — šoreiz esot grūtāk izvēlēties un vēl līdz galam viņa lēmumu nebija pieņēmusi. “Taču es zinu, ka tas nebūs Šlesers noteikti!” pauda sieviete.
No iecirkņa ar nopietnu seju iznāca Toms Zvirbulis no Amatas pagasta, kurš savu lēmumu vērtējis kā smagu. Viņš pastāstīja, ka it kā esot uzkāpis “uz tā paša grābekļa, bet, cerams, pēdējo reizi”. Noprotams, ka ar savu balsojumu viņš centies vēl vienu reizi dot iespēju kādam jau iepriekš atbalstītam politiskajam spēkam, kurā vienlaikus jau ir nedaudz vīlies. “Ja nepierādīs sevi, tad tā tiešām būs pēdējā reize!” strikti teic vīrietis, kā prioritāru jomu atzīstot ekonomiku, jo pats ir uzņēmējs. Viņa vēlme būtu samazināt uzņēmējdarbībā pastāvošo regulējumu kalnu. “Varat neatbalstīt, bet ļaujiet mums strādāt!”

Arī samērā nelielajā iecirknī Vaives Tautas namā, sauktajā par “Kaķukrogu”, pa vienam, diviem, trim vēlētāji nāca nepārtraukti. Iecirkņa vadītājs Pāvels Dzalbs arī apstiprināja, ka pirmie bijuši jau no rīta astoņos. Savulaik te ienākuši balsot diezgan daudzi garāmbraucēji, tagad vairs ne. “Praktiski visus pazīstam, izņemot varbūt jaunākos,” sacīja P. Dzalbs.

Taujāts par pārpratumiem, komisijas vadītājs pastāsta — kāds no vecākajiem balsotājiem centies urnā iemest vēlēšanu zīmi bez aploksnes. Kāda cita kundze aizmirsusi mājas brilles, viņa gan jau ir zinājusi, par ko grib nobalsot, bet nevarēja salasīt. Uz vaicājumu par misēkļiem iepriekšējā balsošanā, P. Dzalbs uzreiz atzina — tā kā iecirknis ir mazs un varējuši katram vēlētājam izsekot līdzi, tad izdevies palīdzēt ar procedūras izpratni.

Kaķukrogā balsoja arī Gundega Butlere, kopā ar mammu bija bērndārznieks Jānis, kurš baudīja rudens sauli, skraidot starp koka skulptūrām. Gundega neslēpj, ka izšķiršanos, par ko balsot, atstājusi uz pēdējo mirkli, vēl iepriekšējā dienā ar vīru pārrunājuši, ko izvēlēties, jo svārstījušies starp diviem. Kā galveno G. Butlere akcentē pārmaiņas viņu ģimenei svarīgajā uzņēmējdarbībā.

Kā vieglu savu izvēli novērtēja Roberts Jaunpolis no Krīviem. Viņš gan kādu laiku nav dzīvojis Latvijā un iepriekš netika balsojis, taču patlaban viņam svarīgākā šķiet ekonomikas izaugsme.

Dzīvespriecīgi un omulīgi bija Vaivē dzīvojošie Ausma Klētniece, Ilgvars Ķelpiņš un Maruta Skrastiņa. A. Klētniece gan atzina, ka šajā dienā izvēle bijusi viegla, taču tas nācis pēc gana ilgas iedziļināšanās un sekošanas līdzi visām iespējamajām debatēm. “Kritiski klausījos,” uzsver kundze, piebilstot — visai ilgi viņa bija atbalstījusi vienu un to pašu politisko spēku, bet šoreiz redzējumu esot mainījusi.

Arī Taurenes kultūras namā esošajā iecirknī ļaudis bijuši jau no agra rīta. Iecirkņa vadītāja Ginta Babre dalījās novērojumā, ka sejās cilvēki esot tādi pozitīvāki nekā parasti, lai gan tas varētu būt arī tikai saulainās dienas iespaids. Iecirknī visvairāk cilvēku bijis ap pulksten 10 — “kad ir izdzerta kafija, paēstas brokastis un pieņemts pareizais lēmums, tad var atnākt”. Pēc izdarītā balsojuma arī diena ir tālāk jau brīva — kāds taurenietis uz dārzu taisās, cits uz pilsētu vai vēl kur citur. “Pienākums izpildīts, un var svinēt!”

Tikko kā no Rīgas atgriezušos “Druva” iecirknī satika Vinetu un Uldi Ģēģerus. Vineta pastāsta, ka bija Raimonda Paula koncertā “Vīrieši labākos gados”, kas viņiem bijusi kāzu gadadienas dāvana. Taču balsot nav vēlējušies galvaspilsētā, atsteigušies atpakaļ mājās. Ģēģeriem jau bijis skaidrs, par ko balsos, tas apspriests iepriekšējā vakarā.

Vēl pirms balsojuma Jānis Kārkliņš un Ilze Samtiņa “Druvai atzina, ka sen jau zināja, par ko balsot. Jānis teica, visas vēlēšanas atjaunotās Latvijas laikā ir balsojis par vienu politisko spēku, bet Ilze šoreiz izvēli mainījusi. Jānis sacīja, ka visvairāk viņu uztrauc aizsardzība, nākamais svarīgais —  demogrāfija. “Mums kā jau senā vēsturē — kulturālā rietumu pasaule izmirst, bet barbari nāk virsū. Romas impērijas sabrukums, jāsaka, ir mūsu acu priekšā,” skarbi situāciju komentē vīrietis, kā vaininieku problēmā saskatot rietumu pasaules pārliecīgo komfortu.

Tāpat pie Vecpiebalgas kultūras nama balsotāji bijuši jau pirms iecirkņa atvēršanas. “Medību atklāšana šodien ir, bet cilvēki grib būt aktīvi un arī nobalsot,” pastāstīja iecirkņa vadītāja Benita Zvejniece.

Liene Pētersone-Pampe, kura dzīvojot kā Rīgā, tā arī Vecpiebalgas pusē “Druvai” teica, ka izvēle prasījusi kā laiku, tā piedomāšanu. Viņas prioritāšu sarakstā ir bērnu aprūpe, pensionāru labklājība un arī veselības aprūpe. Aizsardzība arī šķiet svarīga, bet svarīgi tikt skaidrībā arī ar valsts iekšieni.

Iecirknī Bērzkrogā, Veselavas bibliotēkā, vairākums balsotāju bijuši jauni cilvēki. Pie iecirkņa durvīm “Druva” satika pāri no Jelgavas — Ojāru Saulīti un Unu Stahovsku, kas tikai pirms gada ir atgriezušies Latvijā. Viņi te ienākuši nobalsot pa ceļam uz Alūksni. Abi kā svarīgāko izcēla darba tirgus nodrošinājumu, arī ārpolitiku un drošības aspektus.

Priekuļu pamatskolas iecirknī balsojuši arī caurbraucēji, turklāt iepriekšējās balsošanas dienās bijuši pilsoņi, kas ikdienā dzīvo ārzemēs, pastāstīja iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Andis Kokars. Viņš arī atzina, ka pamanījis kādu, kurš atnācis mainīt iepriekšējo balsojumu un neslēpa, ka cīnījies ar zināmām bažām, vai kāds to nav ietekmējis, bet nedz vīrieša komunikācijā bijis kas aizdomīgs, nedz arī kāds viņu gaidījis ārpusē.

Liepas pamatskolā esošajā iecirknī laikā ap pussešiem vakarā joprojām redzama neliela, taču nepārtraukta vēlētāju plūsma. Tikko nobalsojušie jaunieši Aleksejs Červjakovs un Roberts Puriņš sacīja, ka izvēlēties, par ko balsot viņiem bijis viegli, savus apsvērumus galvenokārt balstījuši ikdienai svarīgos jautājumos, piemēram, degvielas cenu mazināšanā.

Rozulietes Dzintra un Ieva Adolfi balsoja Stalbes vēlēšanu iecirkniē Dzintra teic, ka meita Ieva atgādinājusi — doties vēlēt ir svēts katra latvieša pienākums.

Ieva arī “Druvai” atgādina, ka daudzviet pasaulē cilvēkiem nav iespēju izvēlēties savu varu demokrātiskās vēlēšanās, tāpēc, ja mums tāda iespēja ir, tas ir jādara. Abas piedalās gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Ieva ar smaidu teic, ka katru reizi ir grūti izvēlēties, un Dzintra piekrīt. “Bet tomēr atrodi, pie kā pieķerties un par ko nobalsot,” secina Dzintra, un piebilst, “man patika viena vīrieša televīzijā teiktais — ziniet, es vienmēr apskatos, cik daudz partijas ir izpildījušas no solītā. Piekrītu, ka tas ir ļoti būtiski. Politiķu debates gan īpaši neklausījos, tikai piektdien noslēgumu.” Ieva arī piemetina, ka paskatās, kas ir un kas nav padarīts. Dzintra atzīmē, ka no vienas puses ir jādod iespēja arī jaunajām partijām, bet tajā pašā laikā jārēķinās, ka tām būs ļoti grūti dabūt savu vietu Saeimā: “Tāpēc, manuprāt, tomēr jādod balss partijām, par kurām ir pārliecība, ka tās Saeimā būs.” Ieva gan vērtē, ka arī jaunas partijas ir izcīnījušas savu vietu, bet tomēr vienmēr ir daži jauni politiskie spēki, kas Saeimā nebūtu vēlami. Dzintra novērojusi, ka šoreiz vairāk nekā iepriekš par vēlēšanām interesi izrāda jaunieši, gan seko līdzi politisko spēku aktivitātēm, gan izlēmuši balsot.

Māte un meita vērtē, ka vēlēšanu dienā ir svētku sajūta: “Visas dienas garumā piedomājam ne tikai, par ko balsot, bet par mūsu Latviju, mūsu nākotni.” Un Ieva papildina: “Ir cerība, ka pēc šodienas kaut kas būs labāk.” Dzintra ar humoru teic: “Tik ātri tas nebūs. Bet, protams, cilvēks vienmēr grib to labāko un grib cerēt uz to labāko. Un tas arī ir labāk nekā domāt, ka viss ir slikti un būs tikai sliktāk. Tāpēc, jā, šī ir svētku diena.”

Stalbes vēlēšanu iecirkņa sekretāre Kitija Leja ap četriem pēcpusdienā vērtēja, ka vēlēšanas aizrit mierīgi, lielākoties nāk vietējie, visi zināmi, līdz ar to iztiek bez starpgadījumiem: “Cilvēki vēl arī vēlēšanu iecirknī apdomājas, pirms nobalsošanas vēlreiz apsver, kurus kandidātus izcelt. Domāju, grozījumu vēlēšanu sarakstos varētu būt diezgan daudz. Ir vēlētāji, kuri ir izbrīnīti, ka sarakstā nav Kulberga, nav iespējams par viņu nobalsot. Tad skaidrojam, ja gribas balsot tieši par viņu, ne tikai partiju, tad ir jābrauc balsot uz Rīgu.”