Palēnām uz vieglāku un drošāku pārvietošanos Cēsīs

Cēsis ir visai kompakta pilsēta – šis vērtējums dzirdēts vairākkārt. Taču, cik lielā mērā šis apstāklis ietekmē
pārvietošanos? Kas nepieciešams, lai kustība samērā mazajā, bet koncentrētajā pilsētā kļūtu kā vieglāka, tā arī – veselīgāka? Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā arī “Druva” raudzīja aplūkot daudzveidīgās kustības apgrūtinājumus un iespējas tos novērst.

Lielākoties brauc ar mašīnu vai iet kājām

Cēsīs un pilsētai tuvākajās apdzīvotajās vietās – Agrā, Dukuros, Līvos, Jāņmuižā, kā arī Priekuļos un Raiskumā – aizvadītajā pavasarī norisinājās apjomīgs pētījums par šo apkaimju iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās paradumiem. Pētī­jums notika vērienīga mobilitātes projekta SUMP programmas ietvaros, kas mūspusē tiek īstenota jau kopš 2023. gada. 30. jūlijā pašvaldības deputāti uzklausīja pētījumu veikušā uzņēmuma “Fifty5Blue” (iepriekš “TNS Latvija”) pārstāves Santas Lazdiņas informāciju par aptaujas rezultātiem, kas vedina secināt, ka iedzīvotāji samērā maz iet kājām vai izmanto velosipēdu un citus mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļus. Taču – kā atzīmēja arī S. Lazdiņa – jāņem vērā, ka aptauja veikta tikai pāris nedēļu garumā pavasarī, lai arī bija padziļināta un skrupuloza. Visticamāk, vasarā vai rudenī šie rādītāji varētu būt arī citādi.

Marta beigās un aprīlī 400 novadnieki klātienes intervijās katrs tika iztaujāts teju pusstundas ilgumā. Iegūtie dati ir visai interesanti – piemēram, aprēķināts, ka vidēji viens iedzīvotājs vienā dienā jebkurā no pārvietošanās veidiem mēro 26,2 kilometrus, kopumā ceļam atvēlot 65 minūtēm. “Pilsēta ir gana kompakta, un cilvēki ātri sasniedz galamērķus,” secina pētījumu kompānijas pārstāve. Vienlaikus – kājām ik dienu noiet vidēji tikai 1,3 kilometrus.

Pozitīvi S. Lazdiņa atzīmēja pētījumā konstatēto, ka gana liels skaits iedzīvotāju pēdējās diennakts laikā ir izgājuši ārpus mājas, to apstiprinājuši 88 procenti respondentu. Viņa to novērtēja jau kā labu aktivitātes rādītāju, gan pieļaujot – vasarā tam vajadzētu kļūt vēl lielākam. No tiem, kas diennakts laikā izgājuši ārpus mājas, divas trešdaļas respondentu bija braukuši ar automašīnu un tikai viena trešdaļa – gājuši kājām. Ar velosipēdu savu pārvietošanos atzina tikai četri procenti aptaujāto. Iedzīvotāju izvēli galvenokārt diktējis ērtums, ātrums un pārvietošanās mērķis. Lai gan vairāk nekā puse uzrunāto neredzēja alternatīvu savam izmantotajam pārvietošanās veidam, tomēr 41 procents respondentu atzina gatavību izvērtēt “pārslēgšanos” uz velosipēdu, ja vien tas būtu pieejamāks un arī infra­struktūra būtu labāka.
Kā prioritāri nepieciešamos uzlabojumu pilsētā un apkārtnē iedzīvotāji visbiežāk minējuši veloceliņu un ar riteņbraukšanu saistītās infrastruktūras pilnveidošanu, kā arī – ceļu seguma virsmas stāvokļa uzlabošanu.

Velonovietnes ir, bet puse – atjaunojamas

Cēsīs, Līvos, Krīvos un Priekuļos kopumā apzinātas 117 velosipēdu novietnes ar kopējo ietilpību 633 divriteņiem, kas pirmajā acumirklī šķiet gana daudz. Taču projekta “SUMP for BSR” eksperte Evija Taurene uzsver – tikai puse no apsekojumā apzinātajām jeb 61 novietne atzīstama par atbilstošu mūsdienu kvalitātes un drošības prasībām. “Velosipēdi pilsētvidē ir indikators, kurš un kur pārvietojas,” sarunā ar vietvaras deputātiem uzsvēra E.Taurene, līdztekus atzīmējot – velosipēdi, kas novietoti pie stabiem, žogiem vai ir brīvi stāvoši, savukārt norādot uz novietņu nepietiekamību vai neatbilstību iedzīvotāja vajadzībai.

Kopumā vērtējot pilsētas un tuvējo apkaimju situāciju, E. Taurene pauda, ka velonovietņu skaits publiskajās vietās ir gana liels, pētījuma laikā atrastas vien pāris vietas, kur to nav. Novietņu trūkst pie parkiem, bērnu laukumiem un arī skeitparka. “Tas ģimenēm ir ļoti būtisks galamērķis,” atzīmē E. Taurene, uzsverot – krietni bēdīgāk ir ar to kvalitāti. Galvenokārt tamdēļ, ka puse novietņu neatbilst drošai velosipēda pieslēgšanai, piemēram, 61 ir “riteņa” tipa novietne, kas neļauj pieslēgt velosipēda rāmi. Taču, svarīgi ir arī citi aspekti – piekļūstamība vai novietnes fiziskais stāvoklis. Un ziemā no sniega tiek attīrīta apmēram trešdaļa velonovietņu.

No vienas puses it kā pozitīvi – visvairāk velonovietņu atrodas pie privātajiem pakalpojumu sniedzēju objektiem – veikaliem, uzņēmumiem, aptie­kām – taču tieši šajās vietās visbiežāk manāmas viszemākās kvalitātes novietnes. “Veiks­mīga velonovietne papildina un lieliski iekļaujas pilsētvidē, novecojusi un nelietojama – to degradē,” pārliecināti pauž pētījuma autore, minot labos piemērus – SEB bankas, “LMT” un Raiņa kvartālā esošās novietnes.

E. Taurene norāda uz nepieciešamību uzlabot velonovietņu kvalitāti ne tikai pilsētas centrā un publiskajā telpā, bet vēl jo vairāk – dzīvojamo māju kvartālos, jo tur tādu vietu ir ārkārtīgi maz. Daudzdzīvokļu māju kvartālos velosipēdu glabāšana ļoti bieži ir neērta, arī tas attur iedzīvotājus no riteņbraukšanas ikdienā. Viņas ieskatā būtu apsverams ieviest kādas atbalsta programmas tieši privāto teritoriju veloinfrastruktūras uzlabošanai, jo tur būtu “lielākais efekts ieguldījumiem”.

Kā vienu no prioritātēm E. Taurene uzskata pašvaldības turpināšanu ieguldīt līdzekļus arī novietnēs pie izglītības iestādēm. “Ir jau vietas, kur tādas ir brīnišķīgas, piemēram, Cēsu Pilsētas vidusskola, un ir arī krietni izaicinošākas vietas, piemēram, Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņiem pieejamā novietne atrodas aiz skolas, vēl aiz Sporta skolas, aiz atkritumu konteineriem,” deputātiem stāsta projekta pārstāve, atzīmējot, ka ģimnāzisti tad biežāk izvēloties novietni pie Sporta skolas, kur savukārt novietnes nav visai drošas. “Tas neveicina velosipēdu lietošanu,” skarbi konstatē E. Taurene, kā ļoti bēdīgu atzīmējot arī situāciju pie Cēsu pilsētas Pastariņu skolas. Kā interesantu atziņu speciāliste minēja faktu, ka tieši tur, kur velonovietnes esot gana labas, skolu pārstāvji atzinuši, ka varētu tās vēl dubultot jeb palielināt velo vietu skaitu. Taču, ja novietnes nav vai tā ir neērti novietota – kā Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā  – velosipēdi tiek novietoti pie sētām un citviet vai netiek lietoti vispār. Neveiksmīgo novietņu piemēri rodami arī citviet – Rožu laukumā riteņbraucēji izvēlas pieslēgt braucamo pie kāda staba, jo novietnē velosipēdi bieži sagāžas, Cēsu tirgū savukārt novietne atrodas aiz ēkas un daudzi par to nezina.

Riteņa ievietošanu tādā kā statīvā E. Taurene atzīst par atbalstāmu novietnes formātu tikai pie bērnudārziem, tā mazie mācās novietot savu skrejriteni vai velosipēdu.

Iespēju droši pieslēgt velosipēdus nav Cēsu Pils parkā, Pirtsupītes takā, Maija parkā, Ruckas parkā, Uzvaras bulvārī, atjaunotajā Krišjāņa Valdemāra ielā, pie “Cēsu klēts” un Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī Baznīcas laukumā. Novietnes, kas nomaināmas uz funkcionālākām lielākoties E. Taurene konstatējusi pie izglītības iestādēm, arī Cēsu klīnikai prasītos ko labāku, jo bieži vien cilvēki divriteņus pieslēdz pie invalīdu uzbrauktuves margām.

Deputāti izrādīja lielu interesi par projekta laikā daudzdzīvokļu māju rajonos izmēģinātajiem “veloskapjiem”, kuros kā āra vides slēgtā kastē iespējams uzglabāt četrus līdz pat sešus velosipēdus.

Gribētos uzlabojumus gan infrastruktūrā, gan pašu uzvedībā

Septembra vidū Cēsīs, mākslas telpā “Mala” norisinājās mobilitātes forums “Aktīva mobilitāte visām paaudzēm”, kur kopīgā sarunā dažādu jomu speciālisti apmainījās viedokļiem par pašreizējo pārvietošanos pilsētā un ko vēl vajadzētu, lai satiksme veidotos drošāka un ērtāka ikvienam.

Pēc tam Cēsu iedzīvotāju padomes pārstāve Tatjana Bernharde pastāstīja sanākušajiem par padomes aktivitātēm mobilitātes uzlabošanā, tostarp arī par centieniem ierīkot vairāk soliņus gados vecākajiem staigātājiem, kur atpūsties. Pēc šīs uzstāšanās kāda klausītāja ierosināja iedzīvotāju padomi pievērsties arī sabiedriskā transporta aktualizēšanai, vai nu popularizēt tā pielietojumu vai arī kopīgi strādāt pie kādām maršrutu izmaiņām, ja tas ir vajadzīgs iedzīvotājiem.

Ar prezentāciju, kā un kur Ceļu satiksmes drošības departamenta (CSDD) publiskotajos datos rodama informācija par mobilitāti, negadījumiem un ar to saistītajiem dažādajiem faktoriem visā Latvijā, uzstājās CSDD statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs. Viņš atzīmēja, ka precīzāki un pilnīgāki šie dati būšot tuvākajos mēnešos, bet atklāja visai satraucošu ainu arī par situāciju Cēsu novadā. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu, neskaitot galvaspilsētu, bijis tieši mūspusē – cietis 31 nepilngadīgais. Ja no šī skaitļa tiek aprēķināts koeficients pret iedzīvotāju skaitu, mūsu novads ir dramatiskā pirmajā vietā starp visām administratīvajām teritorijām. Tiesa, kā atzīmēja J. Kreicbergs, tas vienlaikus var nozīmēt arī vietējās sabiedrības apzinību, ja tiek ziņots par kaut vismazāko sadursmi un kaut nelieliem sasitumiem.

Cēsu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts kā uzreiz manāmas pozitīvas pārmaiņas satiksmes mierināšanā minēja ātrumvaļņu ieviešanu Zaķu un Puķu ielā. Viņš gan nenoliedza, ka tagad šīs ielas ir grūtāk uzkopt, bet no drošības viedokļa uzlabojums ir. Par labu risinājumu G. Norbuts atzina arī, piemēram, Siguldā izvietotas atstarojošas figūras iepretim skolām. Vienlaikus policists uzsvēra – ļoti svarīgi ir arī gājējiem atgādināt, ka ceļu satiksmes noteikumu ievērošana attiecas arī uz viņiem un tas nozīmē arī to, ka pirms brauktuves šķērsošanas jāpaskatās, kas notiek uz ielas, nevis tikai jāpievēršas tālruņa vai citas viedierīces ekrānam.

Lielai daļai sabiedrības ikdienā nepamanītas, taču vājredzīgajiem svarīgas nianses satiksmes drošībā atklāja Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Aija Rīvīte. Viņa minēja dažādus vajadzīgus, šķietami sīkus uzlabojumus, kas būtiski mainītu vājredzīgo vai neredzīgo personu pārvietošanās drošību – margu pagarinājums divu pakāpienu garumā pie tirdzniecības centra “Globuss”, kā arī daudzviet vēl nepieciešami speciālie marķējumi.