Cēsu novada pašvaldības kopienu iniciatīvu projektu konkursam iesniegti 28 pieteikumi, no kuriem 17 piešķirts finansējums. Projekti jāīsteno šī gada laikā.

Kopienu iniciatīvu projektu konkursa mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Cēsu novadā, sekmēt kopienu iniciatīvas un sabiedriskā labuma darbību, kopienu projektu realizāciju, kā arī finansiāli atbalstīt kopienu iniciētus un sagatavotus projektus. Šajā konkursā var tikt īstenoti sabiedriska labuma projekti jomās, kas ir svarīgas un aktuālas vietējai sabiedrībai vai tās daļai. Viena projekta maksimālais pašvaldības līdzfinansējums — 1000 eiro, konkursam pieejamais pašvaldības kopējais līdzfinansējums ir 15 000 eiro.

Labiekārto, saglabā, dokumentē, satiekas

Atbalstīto projektu idejas ir daudzveidīgas — paredzēts gan labiekārtot publiskās vietas un sporta infrastruktūru, gan saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, dokumentēt vietējos stāstus un tradīcijas, kā arī veidot iespējas dažādu paaudžu kopīgām aktivitātēm.

Tieši vietējai kopienai aktuālus projektus izvēlējušies īstenot vairāki projekta pieteicēji. Tā Zaubes pagasta iedzīvotāju padome “Zaubes kopienas spēks” iecerējusi izveidot cieņpilnu piemiņas vietu Zaubes pagasta kapos, biedrība “Vecpie­balga savējiem” pievērsīsies kopienas līdzdalības stiprināšanai ar izdevumu “Vecpie­balgas raksti”.

Par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu domājuši vairāki projektu iesniedzēji. “Skuje­nes kultūrvides attīstība” kopiena Viedā Skujene pieteikusi projektu “Skujenes raksti paaudzēs — tradicionālās novada segas izveide un meistarklases”; sabiedriskā labuma organizācija “Piebalgas kultūrtelpas biedrība” — “Visa Piebalga ir Uzpie­balga”; Ķēču kopiena — “Ķēču un Kosas kopienas gadagrāmata “Stāsti par dabu, cilvēkiem un nākotni””; biedrība “Amatas novada attīstības fonds” — Amatas pamatskolas 150 gadu jubilejai veltītu kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīciju un absolventu salidojumu “Amatas skolai 150”; kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biedrība “Līgatne” — Līgatnes atmiņu krājuma dokumentēšanu un papildināšanu; jauktais koris “Līgatne” — 40 gadi dziesmā — jauktā kora “Līgatne” stāsts; Līgatnes iedzīvotāju iniciatīvas grupa — Līgatnes dokumentārā mantojuma kolekcijas izveidi.

Cēsu novadā vienmēr ir aktuāli izzinoši un sportiski pasākumi. Par to lecina “Daibes ilgt­spējas centra” pieteikums “Dabas pieturas”; biedrības “Jaun­iešu organizācija “Nītau­reņi”” — “Iepazīsti Cēsu novadu”; biedrība “KUUL­tūrisms” atjaunos atpūtas infrastruktūru Taurenes pagasta muižas parka teritorijā; Līgatnes apvienības pārvaldes pensionāru biedrība “Možums” — “Zem vienas nojumes — kopā visām paaudzēm”. Kopiena “Tev, mārsnēnieti!” plāno inventāra iegādi; sporta draugi Straupē — vietu sportam, vietu kopā būšanai; iedzīvotāju iniciatīvas grupa “Līgatnes sveces” — kopienas satikšanās vietas “Vāverēs” lab­iekārtošanu pie “Līgatnes sveces” — koka terases seguma ierīkošanu; Straupes amatierteātris “Sapņojums” — dekorācijas.

UZZIŅAI

Kopienu iniciatīvu projektu konkursā var piedalīties nereģistrētas iedzīvotāju grupas, kurās katra dalībnieka dzīves­vieta ir Cēsu novada administratīvajā teritorijā; sabiedriskas organizācijas, kuru juridiskā adrese ir reģistrēta Cēsu novadā vai kuras darbība tiek realizēta novada administratīvajā teritorijā. Atbalstīti tiek projekti, kuros paredzēta teritorijas labiekārtošana; vides aizsardzība; materiāli tehnisko līdzekļu radīšana izglītojošām, kultūras, sporta un sociālajām norisēm; mūžizglītība, brīvā laika pavadīšanas daudzveidības un kvalitātes sekmēšana; sabiedrības labklājību sekmējošas sociālo un tehnoloģisko inovāciju ieviešana; kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, integrējot to mūsdienu sabiedrībā; sociāli mazaizsargātu grupu integrācija; informācijas aprites pilnveidošana; sociālās noturības un civilās aizsardzības pratības stiprināšana.

Kopienu projektu konkurss palīdz realizēt iedzīvotāju idejas

Kopienu projektu konkurss paredzēts, lai domubiedru grupas, kurām ir redzējums par infrastruktūras uzlabojumiem vai kādu aktivitāti, kas dos labumu konkrētai kopienai un teritorijai, saņemtu pašvaldības atbalstu, norāda Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Medne: “Lai pretendētu uz šo atbalstu, nav jābūt juridiski reģistrētais organizācijai, piedalīties var ikviens, galvenais ir vēlme. Projekta nosacījumi ir viegli saprotami, demokrātiski, pieteikums ir samērā viegli sagatavojams un tas var būt starpposms, gatavojoties startēt lielākā projektā.”

Interese par šo iespēju šogad ir bijusi liela, turklāt savas ieceres pieteikušas gan dažādas paaudzes, gan dažādas interešu grupas, piemēram, koristi, teātra spēlētāji. Arī tēmu loks plašs — kultūra, vēsture, sports, izziņa. “Jāteic, šogad pieteikumi aptvēra dažādas intereses. Bijām plānojuši atbalstīt 15 projektus, bet tā kā vairākos pieteikumos pāris pozīciju uzskatījām par nepiemērotām un izņēmām, varējām pilnībā atbalstīt vēl vienu projektu, otru — daļēji.”

Vērtējot pieteikumus, komisija izskata visus projektus, bet katrs komisijas loceklis ik pieteikumu vērtē individuāli. “Nav viegli izvērtēt, jo gribas finansējumu iedot visiem, jo galvenais, ka iedzīvotāji ir aktīvi, ar savām idejām. Tajā pašā laikā konkurss nodrošina, ka pie idejām ir jāpiedomā un jānodrošina to kvalitāte un atbilstība nolikumam,” skaidro L. Medne.

Vaicāta, kādi projekti netiek atbalstīti, L. Medne atbild, ka nereti idejas ir labas, bet nav konkrēta redzējuma, kā īstenoto izmantos. Piemēram, ja ir iecere iegādāties mobilo basketbola grozu, tad kur un kā tas tiks lietots. Tāpat vērtējumu neiztur ideja, kas vērsta uz ļoti šauru interešu grupu vai noslēgtu loku. Tā tika iesniegta iecere iegādāties bērniem formas konkrētam sporta veidam, ideja ir laba, bet ne šajā projektā. Vēl viens iemesls, kāpēc projektu neatbalsta — ja komisija saprot, ka par 1000 eiro nav iespējams paveikt plānoto. Protams, jāatceras, ka konkursa finansējums nav paredzēts komercdarbības attīstīšanai.

Pēc šī gada pieteikumiem redzams, ka konkursa mērķis ir saprotams. Bet 2024. gadā pieteikumu bija tik maz, ka atvēlēto summu neizlietoja, tamdēļ pērn konkurss nenotika un tam paredzētos līdzekļus novirzīja Cēsu kultūras galvaspilsētas pasākumus finansējumam. Vērtējot, kas varētu būt iemesls tam, ka šogad iedzīvotāji ir aktīvāki, L. Medne secina: “Redzams, ka ir aktīvas interešu kopas — seniori, sporta aktīvisti vai, piemēram, tagad motivācija rodas saistībā ar mazciemu izveidošanu. Tas ir dzinulis kopienai darboties, izcelt savas vērtības.”

Viens no ceļiem iecerētā īstenošanai

Līgatnes pensionāru biedrības “Možums” jaunā valde apstiprināta tikai martā, tāpēc šis ir pirmais projekts, kurā organizācija piedalījusies, saka priekšsēdētājs Andris Viļums: “Bet man palaimējies, ka valdē ir lieliska komanda, tāpēc kopīgiem spēkiem varam izdarīt. Un ja būs vēl kāda iecere, kas atbildīs projekta konkursam, noteikti startēsim arī turpmāk.” Viens no mērķiem biedrībai ir satuvināt abas Līgatnes — pilsētas un pagasta — pensionāru biedrības un visus vietējos iedzīvotājus. Viena iespēja ir rīkot kopīgus pasākumus. Septembra izskaņā būs arbūza stāsta noslēguma pasākums, kur plānots aicināt kopā gan vietējos, gan ciemiņus. Ņemot vērā mainīgos Latvijas laikapstākļus, liela nozīme ir nojumei, kas pasargā dalībniekus no sliktākiem laik­apstākļiem, un arī vieta var vienot.

Domājot gan par publiskās infrastruktūras uzlabošanu pagastā, gan īpašām svētku tradīcijām, aktīvi vietējā dzīvē iesaistījusies kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Stāstot par ieceri, kurai piesaistīti kopienu projektu konkursa līdzekļi, Madara Melbārde-Žukova teic, ka lielākoties kopienas organizētie sarīkojumi notiek ārā, tāpēc secināts, ka viena no vajadzībām ir pasākumu teltis: “Pasākumos ieguldām daudz personīgo līdzekļu, bet izvērtējam, ko varam iegādāties šādos projektos, kas vajadzīgs visvairāk, kas var pagaidīt. 2024. gadā iesniedzām projektu basketbola laukuma vairogu iegādei, paši organizējām veco vairogu noņemšanu, seguma attīrīšanu un jaunā uzlikšanu. Šogad secinājām, ka lieti noderētu teltis. Turklāt mums ir brīnišķīga sadarbība gan ar vietējo bibliotēku, gan tautas namu, kuriem arī vajadzības gadījumā tās varēsim iedot.”

Madara gan atzīst, ka nemaz necerēja uz finansējumu, ņemot vērā, ka teltis tiks izmantotas pasākumiem. “Bet acīmredzot pašvaldība novērtēja, ka rīkojam bezpeļņas pasākumus un izlēma mūs atbalstīt. Prieks, ka tā,” teic mārsnēniete. Viņa gan piebilst, ka par rezultātiem uzzinājusi no pašvaldības izdevuma “Cēsu Novada Vēstis”, nevis personīgi saņēmusi atbildi, bijusi pārsteigta par paziņošanas veidu. “Domāju, informācijas apritei jābūt tādai, lai cilvēks atbildi saņemtu personīgi,” atzīst M. Melbārde-Žukova.

Kopiena nav reģistrēta kā biedrība, un nav arī plānots to darīt. “Balstāmies uz brīvprātīgo darbu, kur katrs pats saprot, cik laika vēlas atvēlēt darbībai kopienā. Mums visiem ir vienāds stundu skaits dienā, jautājums ir par prioritātēm. Mums ir svarīgi darboties mārsnēniešu labā, esam tik dziļi šajā jūrā iekāpuši, vēl ir ieceres, ko vēlamies īstenot, tāpēc turpinām. Un gaidām arī jaunus dalībniekus.”

Viena no lielajām iecerēm ir Klabes birzītes atjaunošana, kurai finansējumu vairākkārt mēģināts piesaistīt līdzdalības projektu konkursā, tāpat kopienai izveidojusies laba sadarbība ar Priekuļu apvienības pārvaldi un pašvaldība centīsies piesaistīt finansējumu LEADER projektā. “Vēlamies, lai Mārsnēni parādītos Cēsu novada un Latvijas tūrisma kartē, bet mums nav vēsturisku objektu, ar kuriem izcelties, tamdēļ Klabes birzīte, ar kuru saistībā mums ir daudz ideju, varētu būt šāda piesaistes un izcelšanas vērta vieta.”

“Druva” secina, ka projektos piedalās cilvēki, kuriem rūp dzīve savā apkaimē, lai tā būtu arvien krāšņāka un daudzveidīgāka, veltot laiku darbiem, kas uzlabo vietējo cilvēku dzīvi. Piedalīšanās kopienas projektu konkursā ir tikai viens no veidiem, kā īstenot iecerētās idejas.