“Ir notikumi, pēc kuriem nevar vienkārši aizvērt durvis un doties tālāk. Tie paliek tevī. Ar cilvēku skatieniem, pateiktajiem vārdiem, klusuma brīžiem, asarām un sajūtu, ka tajā dienā ir noticis kaut kas patiesi nozīmīgs. Tieši tā es jūtos pēc mūsu “Cilvēka spēka” stāstu satikšanās Spārē,” savās pārdomās pēc konkursa “Cilvēka spēks” dalās tā idejas autore Eva Viļķina.
Es jūtos ļoti līdzīgi. Jo mēdz būt pasākumi, uz kuriem tu aizej, bet tie tevī neatstāj nekādu nospiedumu, nekādas pārdomas. Bet šajā reizē dzirdētie spēka stāsti, satiktie cilvēki manī atbalsojās ļoti dziļi un dzīvo manī vēl šodien. Un es varu apbrīnot ne tikai cilvēka spēju pārvarēt dažādas neaptveramas grūtības, bet arī spēju savu stāstu uzrakstīt literārā stāstā.
Mēs dzīvojam laikmetā, kurā dzīve notiek sociālajos tīklos un saziņa notiek ar emocijzīmēm, attēliem un video, kur arvien grūtāk ir atšķirt patiesību no izdomājumiem. Bet mums arvien līdzās dzīvo tik dažādi cilvēki, katrs ar savu spēka stāstu. Jo nevienam jau dzīve nav tikai priecīgās, svētku un brīvās dienas, pat ja no malas tā kādreiz varētu izskatīties. Mēs nereti neapzināmies, kādiem pārbaudījumiem iet cauri cilvēki, kas ir mums līdzās, pat ja viņi ir gaiši un smaidīgi, un šķiet, par ko gan viņiem sūdzēties.
Arī sociālie tīkli rada ilūziju par divām galējībām – viss ir ļoti labi vai viss ir pavisam slikti. Īstenībā dzīvē ir šajā gradācijā pa vidu ar visiem pustoņiem un nokrāsām. Un ir ļoti svarīgi ieraudzīt, ka līdzcilvēks piedzīvo grūtu brīdi un varam pasniegt viņam roku, vai brīdī kad paši piedzīvojam personīgās traģēdijas un esam bezdibeņa malā, zināt, ka neesam vieni ar savu sāpi, ir cilvēki, kas arī tam gājuši cauri un spējuši doties tālāk, dzīvot tālāk. Tāpēc es ļoti piekrītu arī šī konkursa žūrijai, kas ir pārliecināta, ka spēka stāsti ir jāizdod grāmatā. Ar konkursa uzvarētāju Līgu Laudiņu man kā žurnālistei ceļi ir krustojušies vairākkārt. Un katru reizi šīs satikšanās ir ļoti īpašas, ar iespēju mazliet vairāk ieskatīties patiesā cilvēka spēka stāstā, ko man tālāk ir iespēja kaut nedaudz ieskicēt arī avīzes rakstos. Tāpēc es ļoti gaidu arī Līgas topošās grāmatas izdošanu.
Jo kamēr mūsdienās, kad grāmatu ir iespēja izdot ikvienam neatkarīgi no grāmatas satura un izpildījuma kvalitātes, ne visas ir tiešām vērts izlasīt, es esmu pilnīgi pārliecināta, ka visi spēka stāsti, ar ko kaut nedaudz pasākumā varējām iepazīties, ir izlasāmi no sākuma līdz beigām un pārlasāmi vēl un vēlreiz dažādos dzīves brīžos. Mēs katrs varam cilvēkiem sev līdzās uzjautāt, kāds ir viņa spēka stāsts. Domāju, ka dzirdētais pārsteigs, aizkustinās un ļaus aizdomāties. Jo mums katram ir savs spēka stāsts.
Komentāri