Aizvadīta sezona zelta un rekordu mirdzumā

Cēsu vieglatlētikas klubs apkopojis šajā gadā paveikto telpu un stadionu sacensībās, un secinājums ir ar pozitīvu zīmi.

Medaļas, medaļnieki, rekordu labotāji

Kluba sportisti Latvijas čempionātos telpās un stadionā izcīnījuši 15 zelta godalgas, deviņas sudraba un vienu bronzas. Dažāda kaluma godalgas izcīnītas arī Baltijas čempionātos. Kluba pārstāvji Emīls Dzilna un Raivo Maksims ar panākumiem startē paravieglatlētikas sacensībās ne tikai Latvijā, E. Dzilna savā medicīnas klasē šobrīd pasaules rangā ieņem 1. vietu.

Godalgotas vietas arī dažādās Latvijas mēroga sacensībās, kur trenera Māra Urtāna audzēkņi ir vadošo vidū.
Kluba vieglatlētu kontā arī četri laboti Latvijas rekordi. Trīs rekordus labojusi Agnese Bērziņa, divas reizes diska mešanā (jaunais rekords ir 47,47 m), kā arī Latvijas rekordu lodes grūšanā, kas nebija labots kopš 1984. gada. Iepriekšējo rekordu Agnese uzlaboja par 10 centimetriem, un tagad tas ir 14,36 metri.

Savu vārdu diska mešanā teica Toms Samauskis. Pērn viņš laboja U18 rekordu, šogad to paveica U20 grupā ar 1,750 kg smago disku. Viņš pirmo reizi šajā vecuma grupā disku raidīja tālāk par 60 metriem, un jaunais rekords ir 60,61 m, ko Toms sasniedza U20 pasaules čempionātā.

Klubam medaļas valsts čempionātā izcīnīja arī Luīze Geistarde, Artūrs Ozols, Jēkabs Berkholcs, Ralfs Gauja, Emīls Dzilna, Emīlija Baumane.

Tas ir individuāls darbs

Treneris Māris Urtāns, lūgts komentēt sezonu, saka, ka atkal izdevies pakāpties pakāpienu augstāk: “Kad sarakstīju visu vieglatlētu sasniegto, biju patīkami pārsteigts. Rezultāti aug, klubā ienāk jauni audzēkņi, kuri jau paspējuši sevi pierādīt.”
Jautāts, kā jaunie ienāk, kurš kuru atrod, treneris saka, ka pārsvarā jau audzēkņi paši piesakās: “Tā, šogad klubā ienāca Agnese Bērziņa, kura sportiskās gaitas sākusi Limbažu sporta skolā. Viņa jautāja, vai var piedalīties mūsu treniņnometnē, tur kārtīgi pastrādāja, un pēc nometnes izteica vēlmi pievienoties klubam. Tagad viņa strādā pēc manas programmas, un rezultāti ir.

Arī pats paskatos, ko dara jaunieši, kuri trenējas citur, piedāvāju pastrādāt pie mums. Kāds neiztur, jo šis nav viegls process, tā nav nekāda pastaiga. Tie ir treniņi sešas dienas nedēļā, arī skolas laikā dažkārt pat divas reizes dienā, bet citādāk pie augstvērtīgiem rezultātiem netikt. Taču audzēkņu skaits nav bezizmēra, jo darbs treniņos ir ar katru individuāli, katram jāatrod pareizais treniņu plāns, un to var paveikt tikai ar noteiktu sportistu skaitu.”

M. Urtāns uzteic arī abus rekordu labotājus, atzīmējot, ka gan Toms, gan Agnese paveikuši lielu darbu, jo īpaši tāpēc, ka laboti seni rekordi: “Toms pagājušajā gadā laboju rekordu, kas bija kopš 1985. gada, Agnese šogad — 1984. gada rekordu. Tas nozīmē, ka tikai tagad, pēc tik ilgiem gadiem, izdevies izaudzināt sportistus, kuri spēj tikt pāri šīm senajām robežām. Par Tomu īpašs prieks, jo mana vīzija bija, ka, pārejot uz U20 grupu, viņa rezultāti varētu būt 57–59 metru robežās, bet viņš to pārspēja.”

Svarīgi atzīmēt, ka Toms rekordu laboja sezonas svarīgākajās sacensībās — U20 pasaules čempionātā. M. Urtāns uzsver, ka šis diska mešanā bijis iespaidīgākais pasaules čempionāts šo sacensību vēsturē: “Lai tiktu finālā, parasti pietika ar 55–57 metriem, un labākais rezultāts bija 58,20 m. Šogad ar to būtu krietni par maz, jo finālam bija noteikta kvalifikācijas norma 60,50 m. Kā zināms, parasti finālā startē 12 sportisti vai nu pēc kvalifikācijas normas izpildīšanas, vai pēc rezultāta. Šoreiz 13 sportisti spēja izpildīt kvalifikāciju, arī Toms, labojot Latvijas rekordu. Man kā trenerim bija skaidrs, ka fināla dienā viņš jau būs nedaudz “padzisis”, un pirmajos metienos nespēja sevi atrast, atvērās tikai uz pēdējo mēģinājumu, sasniedzot 58,88 m. Ja viss būtu izdevies no paša sākuma, tur vēl visādi varēja būt. Bet vēlreiz atkārtošu, ka tik spēcīgs fināls, tik blīvi rezultāti iepriekš nav bijuši.”

Izprast sportistu

Treneris vēl atgādina, ka jau nokļūšana uz pasaules čempionātu ir ievērības cienīgs panākums. Jo kvalifikācijas normatīvs, lai nokļūtu uz čempionātu, bija 56 metri, un pēdējos16 gados to spējis tikai viens sportists, iepriekšējā U20 valsts rekorda īpašnieks, un tagad T. Samauskis. Mēģinājuši daudzi, bet izdevies tikai šiem diviem.

Vai tas parāda Toma potenciālu? “Viņš sāk sevi pierādīt,” saka M. Urtāns. “Man ir izdevies saprast, kā viņam pieiet sacensībām. Ir ļoti būtiski, ko sportistam darīt pirms sacensībām, un te trenerim ir jāatrod tas ideālais risinājums. Kurā dienā pirms sacensībām jāiedod brīvdiena, kurā jāuzliek lielāka slodze, citas nianses. Līdz šim esmu atradis īsto atslēgu, un ceru, ka arī ar Tomu esam to atraduši, un tas viņam noderēs, startējot pieaugušo līmenī. Svarīgs arī tas, kas notiek sportista galvā lielo sacensību laikā, jo daudzi netiek galā ar šo spriedzi. Fiziski jau visi ir gatavi, bet mentāli bieži rodas problēmas. Domāju, ka Toms ir nobriedis arī psiholoģiski.”

Ilgstošs process

Stāstot par otru rekordu labotāju, Agnesi Bērziņu, treneris norāda, ka viņa ir noslēgusi startus U16 grupā, un nākamo sezonu sāks U18 grupā, kur būs jaunākā dalībniece. Kopā ar viņu klubā ir Emīlija Baumane, viņas vienaudze, un šī sadarbības būs ļoti noderīga, viņas dzīs viena otru uz priekšu.

“Abām ir labs potenciāls, jā­strādā pie tehnikas, un rezultāti neizpaliks. Strādāsim, bet galvenais ir nesasteigt, jāiet soli pa solim. Gribas jau to rezultātu sasniegt ātrāk, bet savā apmēram 12 gadu trenera pieredzē esmu sapratis, ka steiga neko nedos. Viss notiks tieši tad, kad tam ir jānotiek. Mešanas disciplīnas ar to ir raksturīgas, un tikai ļoti retos gadījumos kāds “izšauj” agrīnā vecumā. Parasti tas notiek ap 26–27 gadiem, ceļš uz rezultātu ir ilgstošs process, tāpēc pacietīgiem jābūt gan sportistiem, gan trenerim,” saka M. Urtāns.

Treneris arī stāsta, ka stadionu sacensību sezona ir noslēgusies, un tagad jau domas ir par gaidāmo telpu sezonu: “Varbūt kādi jaunie kaut kur startēs, bet juniori un pieaugušie ne. Jo tikko sācies jaunais sagatavošanās cikls, kad uzsvars mazāk likts uz specializāciju, vairāk uz vispusīgo sagatavotību. Šis cikls ilgs līdz septembra beigām, tad nedēļu pārtraukums, un tad jau akcents tiks likts tieši uz specializāciju.”