No agra pavasara līdz vēlam rudenim par to runā, to ierobežo, iznīcina, bet Ziemassvētkos izmanto kā skaistu dekoru telpām, pat salīdzina ar puzuriem, arī slavē kā medus augu. Tas, protams, ir Sosnovska latvānis, invazīvs, cilvēka veselībai bīstams augs. Pēc Valsts Augu aizsardzības dienesta aplēsēm, jo precīzu datu nav, latvāņi aug ap 11 000 hektāru. 1995. gadā Latvija apstiprināja 1992. gada Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Valsts ir uzņēmusies novērst tādu svešu sugu introdukciju, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kā arī kontrolēt vai izskaust tās.
Lai redzētu, kā pārvēršas lauki, mežmalas un upju krasti, kad tur iemitinās ievazātais svešzemnieks, nav tālu jādodas. Tepat Priekuļu, Veselavas, Vaives, Zaubes pagastā atrodas kārtīgas audzes. Sosnovska latvānis ir atzīts par invazīvu augu, tā izplatības ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums, tieši šim augam izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Invazīvo augu sugas — Sosnovska latvāņa — izplatības ierobežošanas noteikumi”, pašvaldības pieņēmušas savus saistošos noteikumus. Bet visa atbildība, lai šos indīgos augus Latvijā iznīcinātu, uzticēta, pareizāk sakot, novelta, uz zemes īpašnieku makiem. Savukārt pašvaldība uzrauga, koordinē un nodrošina latvāņu apkarošanas pasākumu izpildi savā administratīvajā teritorijā. Ja zemes īpašnieks uzticēto pienākumu nepilda, jāmaksā sods. Tā tas ir gadiem. Pašvaldības cenšas savējos atbalstīt gan ar nodokļu atlaidēm, gan grantiem, bet latvāņu piesārņotās platības acīmredzami nesamazinās.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edgars Tavars pagājušonedēļ nāca klajā ar aicinājumu pašvaldībām skaidrot zemes īpašniekiem, ka latvāņu izplatība jāierobežo, sodīt tikai tad, ja to nedara. Tajā pašā laikā Saeima izstrādā grozījumus Krimināllikumā, kuros paredzēts paplašināt un pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret vidi. Lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima” iebilst, jo, viņuprāt, jaunajā regulējumā apzināts vides noziegums nav skaidri nodalīts no situācijas, kad zemes īpašnieks godprātīgi cīnās ar invazīvu sugu, bet nespēj to izskaust. Turklāt kriminālprocess var nozīmēt liegumu saņemt dažādus atbalsta maksājumus.
Vēl viena vēsts. Latvijas Banka izstrādājusi vadlīnijas dabas daudzveidības risku vērtēšanai kredītiestādēs. Tā pati “Zemnieku saeima” iebilst, jo kredītdevējs zemes īpašnieku var atzīt par paaugstināta riska klientu tikai tādēļ, ka viņa īpašumā konstatēta invazīva suga, kuru viņš nav ieviesis un kuras izplatību objektīvi nevar pilnībā kontrolēt. Šādā gadījumā finansējuma pieejamība varētu būt atkarīga nevis no uzņēmuma maksātspējas un saimniekošanas kvalitātes, bet no apstākļiem, par kuriem īpašnieks nav atbildīgs. Latvijas Bankā gan uzsver, ka ieteikumiem ir brīvprātīgs raksturs, bet zemnieki vērtē, ka kredītiestādes tos var iestrādāt kreditēšanas politikās.
Viss ap un par latvāņiem. Tikai neviens, ieskaitot VARAM, pat nesola, ka valsts varētu finansiāli atbalstīt latvāņu ierobežošanu.
Ne jau tikai Latvijā šis invazīvais augs rada problēmas. Kaimiņos tāpat tiek meklēti savi risinājumi. Arī Polijā, apkarot latvāņus, ir zemes īpašnieku pienākums. Regulāri tiek atvērtas īpašas mērķprogrammas invazīvo sugu apkarošanai, tiek izmantoti arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līdzekļi, lai finansētu apjomīgus reģionālos latvāņu likvidēšanas projektus. Tiek uzturētas kartes, kur iedzīvotāji var ziņot par pamanītajiem latvāņiem, lai operatīvi ar dotāciju palīdzību uzsāktu to iznīcināšanu.
Mums patīk stāstīt, ka Igaunijā viss ir labāk. Ja par latvāņu apkarošanu, tad — noteikti. Igaunijā cīņa pret latvāņiem ir centralizēta, valsts finansēta un koordinēta programma, kas darbojas jau kopš 2005. gada. Latvāņus iznīcina neatkarīgi no zemes īpašuma veida vai piederības — valsts organizē un apmaksā darbus arī privātajās teritorijās, ja zemes īpašniekam nav iespēju vai resursu. Tā kā par iznīcināšanu gādā valsts, Igaunijā zemes īpašniekiem nav noteikti sodi, ja īpašumā aug latvāņi. Sods var sekot tikai tad, ja īpašnieks apzināti vai atkārtoti jau attīrītā teritorijā ielaidis un izplata šos invazīvos augus.
Nav jau tā, ka Latvijā nekas nebūtu darīts, precīzāk, sākts darīt. Tas gan bija sen un ātri beidzās. 2006. gadā tika pieņemta valsts “Latvāņu apkarošanas septiņgades programma (2006–2012)”. Septiņgades, jo zinātnieki uzskata, ka latvāņus var iznīcināt septiņos gados. Valsts atvēlēja aptuveni 110 000 latu latvāņu problē-mas risināšanai. Šī nauda tika izmantota piesārņoto teritoriju uzmērīšanai, datu bāzes veidošanai un kartes zīmēšanai. Jau tolaik bija skaidrs, ka latvāņu iznīcināšanai nepieciešami 12 miljoni latu. Vienīgais iespējamais finansējuma avots bija lauksaimnieku Eiropas Savienības (ES) subsīdijas, taču zemnieki iebilda, un cits finansējums netika atrasts. Kā toreiz, tā aizvien. Taču 2017. gadā Integrētās audzēšanas skola izstrādāja unikālu un efektīvu metodi Sosnovska latvāņu apkarošanai ar selektīvo herbicīdu kombināciju. To šodien plaši izmanto, tas nekaitē nedz augiem, nedz gliemežiem un kukaiņiem. Pēc miglošanas nākamajā gadā laukā nav ziedošu latvāņu. Līdzeklis, protams, nav lēts, ar to drīkst strādāt tikai profesionāļi. Pirms tam latvāņu iznīcināšanai izmantoja pazīstamo “Raundapu”, bet tas nebija tik efektīvs, tāpat kā pļaušana un duršana. Iedarbīgāka ir noganīšana un regulāra lauku uzaršana un graudaugu kultūru audzēšana. Katrs ar latvāņiem apaugušās zemes īpašnieks izmanto tās metodes, kuras var atļauties.
Runājam par bioloģisko daudzveidību, sargājam retus augus, atjaunojam dabiskās pļavas un ļaujam latvāņiem tūkstošos hektāru noplicināt augsni, dabisko vidi pārvērst par bīstamu teritoriju. Kaut kas te nesader. Kāpēc pret agresīvu augu nav agresīvas valsts vides politikas? Ir taču tik daudz ES fondu programmu vides sakopšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Kāpēc nevienu dabas un vides uzraugu, speciālistu, dabas draugu un sargātāju neuztrauc 11 000 hektāru Latvijas zemes. Saprotams, taču, ka zemju īpašnieki ar latvāņiem galā netiks. Bez valsts ieinteresētības un atbalsta neiztiks. Ja par sabiedrības izglītošanu, kā minēja ministrs E. Tavars — varbūt pavasara Lielajā talkā doties durt latvāņus? Iesākumā mežmalās un upju krastos, lai rudenī nav sēklu, kurām doties iekarot aizvien jaunas teritorijas. Rudenī gan bez spectērpa nedrīkst tuvoties ne latvāņa lapiņai.
Cik hektārus latvāņi aizņems pēc pieciem, desmit gadiem? Latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.–2012. gadam situācijas aprakstā teikts, ka “latvāņi ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos Latvijas rajonos. 2002. gadā latvāņi aizņēma vairāk nekā 12 000 ha lielu platību. Nav precīzu datu, cik lielās platībās latvāņi ir sastopami pašlaik”. Pagājis gandrīz ceturtdaļgadsimts…
Komentāri