Sarežģītos dzīves brīžos ir būtiski, lai cilvēks sociālo atbalstu saņemtu iespējami ātrāk. Kvalitatīvu palīdzību nodrošina starpinstitūciju sadarbība un nevalstisko organizāciju (NVO) iesaiste.

Apkopojot secinājumus par sociālo inovāciju attīstību sociālo pakalpojumu jomā un iepriekš organizēto pasākumu atziņas, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā darbnīcā “Kā strādāt kopā?” Cēsīs pulcējās dažādu reģionu pakalpojumu koordinatori — ģimenes ārsti, bāriņtiesu un bērnu tiesību speciālisti, izglītības pārvalžu un pašvaldības policijas pārstāvji, kā arī politikas veidotāji. Tika analizēti starpinstitūciju sadarbības izaicinājumi un attīstītu sociālo pakalpojumu jomā iesaistīto organizāciju sadarbība un komunikācija, lai pēc iespējas labāk sasniegtu cilvēkus, kam atbalsts nepieciešams, un lai tas būtu iespējami efektīvs.

Izstrādā atbalstu bērniem ar uzvedības traucējumiem

Biedrība “Brīnum­māja” rīkoja domnīcu “Apjaust un ieraudzīt”. Domnīcā biedrība aicināja speciālistus, ekspertus, izglītības un sociālās jomas pārstāvjus, bērnu vecākus kopā veidot inovatīvu sociālā pakalpojuma ietvaru bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Biedrība izstrādā atbalsta pakalpojumu ģimenēm, kurās ir šādi bērni, lai veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā.
“Brīnummājas” iecere saņēmusi atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projektā “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā”.

Biedrības vadītāja Liena Graudule pastāsta, ka gatavojot pieteikumu projektam, izanalizēja, kurām mērķgrupām atbalsts nav nodrošināts sistēmiski: “Tā nonācām līdz bērniem ar uzvedības traucējumiem, jo vairāk tāpēc, ka arī valstiski šī grupa ir viena no prioritātēm. Latvijā bērnu ar uzvedības traucējumiem īpatsvars palielinās, bet vienlaikus nav nodrošināts koordinēts atbalsts. Taču Latvijā ir vairāki labās prakses piemēri, tajā skaitā arī mūsu novadā tiek īstenota mācību programma “STOP 4–7”, kurā atbalstu saņem četrus līdz septiņus gadus veci bērni ar uzvedības grūtībām, viņu vecāki un pedagogi. Te ir iespēja labai sinerģijai, par to jau esam runājuši arī ar Cēsu novada Izglītības pārvaldi. Mūsu veidotā atbalsta programma būs kā nozīmīgs turpinājums, lai pēc mācībām bērns un viņa vecāki varētu saņemt speciālista atbalstu un apgūtās prasmes veidot par ikdienas paradumiem.”

L. Graudule norāda, ka apzinās — nav vienas zeltas receptes, kas atrisinās visas problēmas, bet ar savu sniegto pakalpojumu vēlas piedāvāt palīdzību, kas ir maksimāli pielāgojama konkrētai situācijai, bērna un vecāku vajadzībām: “Lai tas būtu iespējams, izpētījām bērnu, vecāku, pedagogu, izglītības iestādes un sistēmas vajadzības. Domnīcā “Apjaust un ieraudzīt” lieliski redzējām, ka katrai iesaistītajai pusei rūp, katrs apzinās, ka vajadzīgs risinājums. Tajā pašā laikā redzam, ka ir iemesli, kāpēc ne vienmēr izdodas vienam otru saklausīt un atrast piemērotākos risinājumus. Vei­dojot atbalsta programmu, īpašu uzmanību pievēršam vecāku līdziesaistei un sadarbībai ar izglītības iestādi, lai bērnam veidotos atbalsta komanda.”

Projektā ir izstrādāts pakalpojumu sākotnējais dizains, un septembrī būs iespēja pieteikties dalībai atbalsta programmas “Laipa” izmēģinājuma stadijā. Nosaukumu veido abreviatūra no vārdiem “līdziesaiste”, “atklātība”, “iedziļināšanās”, “pielāgošana” un “apņemšanās”. Pakalpojuma pirmajā daļā speciālisti kopā ar bērna vecākiem, izmantojot praksē pierādītus un standartizētus izvērtēšanas instrumentus, analizēs bērna uzvedības grūtības, nosakot gan iespējamos cēloņus un atbalstāmās jomas, gan bērna un ģimenes resursus, uz ko var izmantot, sniedzot atbalstu. Novēr­tēšanā nozīmīga ir arī izglītības iestādes iesaiste, lai informācija aptvertu novērojumus dažādās sociālajās vidēs. Vecāki iegūs padziļinātu izpratni par bērna uzvedību un iespējamiem cēloņiem, kas veicina uzvedības grūtības, kā arī kopā ar speciālistiem būs izstrādājuši atbalsta karti ar piemērotākajiem pasākumiem un intervences metodēm. Rekomendācijas ietvers gan ieteikumus izmaiņām ikdienas rutīnā un vidē, lai mazinātu kairinātājus, gan nepieciešamo speciālistu iesaisti, kā arī atbalsta pasākumus vecākiem un bērnam.

Atbalsta programmas otrajā etapā tiks īstenoti pasākumi, atbilstoši izstrādātajai atbalsta kartei. Uzvedības grūtībām var būt ļoti dažādi cēloņi, tādēļ plāno metodes, kas aptver vairākus aspektus, piemēram, bērnam tā var būt sociālo prasmju mācīšanās, emociju regulācija un nomierināšanās tehnikas, kā arī veiksmīgu uzvedības stratēģiju izvēle. Bērna vecākiem pasākumi ietvers personīgu atbalstu grūtību pārvarēšanā, kas saistās ar bērna uzvedības vadību un savu emociju regulāciju, kā arī psihosociālo atbalstu. Spe­ciālistu komandā strādās psihologi un sociālo prasmju speciālisti, ievērojot multidisciplināro pieeju. “Pakalpojumā lielu vērību pievērsīsim vecāku līdziesaistei gan situācijas izvērtēšanā, bērna uzvedības izprašanā, gan pakalpojuma plānošanā un arī pēc tam atbalsta pasākumu īstenošanā. Atbalsts tiks sniegts sadarbojoties visiem bērna aprūpē iesaistītajiem, kas nozīmē, izglītības iestādes pedagogus, vecākus un atbalsta speciālistus,” skaidro L. Grau­dule, un piebilst, “arī domnīcā bijām vienisprātis, ka trīs līdz septiņus gadus vecu bērnu uzvedības atbalstīšanai nepieciešams sistemātisks ikdienas darbs, kas ir koordinēts starp visām sociālajām vidēm, kurās bērns atrodas. Tikai tad varam sagaidīt uzlabojumus bērna uzvedībā.”

Projekts ilgs līdz nākamā gada beigām. Sociālo inovāciju projekts paredz, ka pakalpojumam jābūt ilgtspējīgam. Tas nozīmē, ka tas ir īstenojams gan pašvaldībā, gan nevalstiskajā organizācijā ar dažāda veida finansēšanas modeļiem.

Kā sociālo pakalpojumu koordinatoriem un sniedzējiem strādāt kopā?

Pašvaldību sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, pašvaldības policijas, ģimenes ārsti un citas nozares institūcijas ikdienā katra strādā ar saviem jautājumiem, mērķis ir viens — uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Darbnīcā “Kā strādāt kopā?” tika uzsvērts, ka tieši efektīvā sadarbībā iespējams nodrošināt trāpīgus un inovatīvus sociālos pakalpojumus, un tikai vienotā izpratnē var par šiem pakalpojumiem saprotami izstāstīt tiem, kam tie visvairāk ir nepieciešami. Tā var nodrošināt, ka pakalpojuma saņēmēji vispār uzzina par atbalsta iespēju, un palīdzēt pie cilvēkiem nonākt iespējami ātrāk.

Vidzemes slimnīcas pārstāve pauda, ka darbs grupās parādīja — daudzās situācijās pakalpojumu nozarē iesaistīto iestāžu komunikācija “klibo”. Medi­cīnas iestāde norāda, ka, piemēram, brīžos, kad saskaras sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk sākas visu iesaistīto pušu — slimnīcu, sociālo dienestu un arī aprūpējamās personas tuvinieku — sadarbība. Lai tā būtu sekmīga, svarīga visu iesaistīto pušu komunikācijas forma un saskarsmes kultūra.

Arī darbnīcas vadītāja Liene Kupča “Druvai” atzina komunikācijas nozīmi, īpaši runājot par tādām mērķgrupām kā bērni, jaunieši, seniori: “Ļoti būtiska ir horizontāla starpinstitūciju sadarbība. Tāpēc man ir aicinājums pašvaldībām meklēt un atrast veidus, kā šos dažādos speciālistus pulcēt, lai runātu nevis par tehniskām un formālām lietām, bet ar mērķi sasniegt labākus pakalpojumus cilvēkiem. Nepieciešams izstrādāt atbalsta tīklu, lai nebūtu tā, ka katra organizācija vai iestāde darbojas pati par sevi. Jo tieši sadarbībā var sniegt pakalpojumu mērķ­tiecīgāk un sekmīgāk, lai tas būtu visaptverošs, nevis cilvēka problēmu atrisinātu tikai daļēji.

Šobrīd atbalsta sistēma pārāk bieži darbojas pēc institucionālās izolācijas principa. Katra iestāde (sociālais dienests, bāriņtiesa, valsts un pašvaldības policija) datus un informāciju tur savos “torņos”. Nepieciešama vēlme sadarboties, ar mērķi palīdzēt cilvēkam konkrētajā situācijā iespējami ātrāk un efektīvāk. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība nevis sapulču skaitam, bet tam, cik precīzi un operatīvi informācija tiek nodota tālāk un kas galu galā notiek ar bērnu, ģimeni, tuviniekiem. Tas pieprasa atteikties no konkurences, no informācijas slēpšanas un pāriet uz atvērtu un operatīvu sadarbību. Īpaša uzmanība jāvelta, lai skola, slimnīca un dienestu sociālie darbinieki runātu vienā valodā. Viņu darba rezultātu līdztekus amata aprakstam spēcīgi ietekmē katras iestādes iekšējā kultūra un vadības stils.”