Ražīgi! Katru dienu “VAKS” pieņemtais graudu apjoms ir divreiz lielāks nekā pagājušajā gadā. FOTO: Agnese Leiburga
“Labības kvalitāte ir laba un, kamēr laikapstākļi ir saulaini, arī kaltēšanas izdevumi varētu būt mazi,” par situāciju labības novākšanā pagājušajā nedēļā “Druvai” saka Cēsu novada Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Stauri” īpašnieks Didzis Grīnbergs.
Latvijas graudaudzētāju kooperatīva “VAKS” Graudu iepirkumu speciāliste Dace Čāmāne atklāj, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, temps, kādā tiek novākta labība, ir divreiz ātrāks. “Katru dienu pieņemtais graudu apjoms ir dubultā,” atšķirību, kā to jūt “VAKS”, paskaidro speciāliste. Viņa arī pastāsta kādu raksturīgu iezīmi, ka šogad gandrīz visas kultūras nogatavojoties vienlaicīgi. “Ja pagājušajā gadā ierasti sākām ar ziemas miežiem, pēc tam sāka parādīties kvieši un ziemas rapsis, tad šogad jau no pirmajām kulšanas dienām nāk klāt arī rudzi, zirņi un auzas. Uz pašreizējo brīdi vienīgās kultūras, kas vēl aug uz lauka, ir pupas un lini, kas šosezon ir aktualitāte,” teic Dace Čāmāne. Viņa papildina, ka lini šajā gadā ir ieguvuši lielāku popularitāti un tiek audzēti lielākās platībās. Tiem ir parādījušie noieta tirgi. “Ja skatāmies uz platību skaitu, tad to apjoms, kurās aug lini, ir palielinājies par pieciem procentiem,” uzsver graudu iepirkumu speciāliste, piebilstot, ka šķietami lauksaimniecība ir joma, kurā nekas nemainās, tomēr ilgākā laika periodā pārmaiņas tomēr vērojamas.
D. Čāmāne izstāsta, ka pēdējie trīs gadi lauksaimniekiem bijuši salīdzinoši smagi gan laikapstākļu ziņā, gan izejvielu dārdzības ziņā, līdz ar to rentabilitāte bija salīdzinoši zema. “Īpaši jau pagājušajā gadā, kad nāca klāt pamatīgas graudu kaltēšanas izmaksas, jo sezona bija tiešām slapja,” atzīst speciāliste, vērtējot, ka tas liek saimniecībām meklēt ceļus kā diversificēt riskus, piemēram, daļu platību apsējot ar kādām jaunām kultūrām.
Savukārt, runājot par ražas kvalitāti, D.Čāmāne saka: “Protams, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir daudz labāk. Arī saimnieku sejās var redzēt optimismu, jo ražas ir augstākas un graudu kvalitāte ir labāka. Protams, ir arī kādas reģionālas iezīmes, cik kurā vietā augsne ir devīga vai mazāk devīga, bet kopumā ražas ir krietni labākas.”
Latvijā labības kulšanai šogad laika apstākļi lielākoties ir labvēlīgi, pagājušajā nedēļā atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Līdz pagājušās nedēļas vidum bija nokulta lielākā daļa labības lauku, kas paredzēti ziemas rapša sējai, kas jau sākas un, visticamāk, turpināsies līdz augusta beigām.
LLKC norādīja, ka graudiem ir arī labāks proteīna un lipekļa saturs nekā iepriekšējā gadā, kā arī laba tilpummasa. Apkopojot jūlija kultūraugu ražas prognozes, LLKC lēsa, ka vidējā ziemas kviešu ražība ir 4,6 tonnas uz hektāru, rudziem – 4,2 tonnas uz hektāru, tritikālei – 3,9 tonnas, ziemas miežiem – 4,3 tonnas, ziemas rapsim – 2,3 tonnas, bet kartupeļiem – 27 tonnas uz hektāru. Ražības rādītāji dažādos Latvijas reģionos atšķiras.
