Pērle zem liepām un ozoliem gaida gudru saimnieku

Ap 30 raiskumiešu sanāca Ungurmuižā, lai runātu par Ungur­muižu.

“Arī vietējie gatavi kaut ko darīt, palīdzēt pašvaldībai, Ungurmuižai. Esam savējie, sakām, ko domājam,” uzsvēra raiskumietis Aivars Lapšāns. Viņš mudināja vietējos iedzīvotājus, uzrunāja pašvaldību, lai tiktos, kliedētu mītus, izrunātu pagastam nozīmīgās ēkas nākotni. Ar raiskumiešiem tikās novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, pašvaldības izpild­direktore Līga Medne, Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Agita Kazerovska.

Ungurmuižas koka ēku ansamblis ir vienīgais baroka koka pils arhitektūras paraugs Latvijā, kur telpas sienas ir bagāti greznotas ar gleznojumiem. Patla­ban Ungurmuiža ir Pārgaujas apvienības pārvaldes pārziņā. Tiek nodrošināta ēku un apkārtnes uzturēšana, pēc cenrāža, kas pieejams apvienības mājaslapā, var pasākumiem un svinībām nomāt telpas un teritoriju. Biļetes Ungurmuižas apskatei netiek tirgotas, to var apmeklēt bez maksas.   

Lai uzsvērtu savu saistību ar Ungurmuižu, katrs raiskumietis kavējās atmiņās, kā te kādreiz bijis. Daudziem kungu mājā bija skola. To slēdza 1989. gadā, kad atzina, ka ēkas tehniskais stāvoklis vairs neatbilst skolas vajadzībām, turklāt bija uzcelta netālā Stalbes vidusskola. Kad Ungurmuižu atjaunoja, te raiskumieši apmeklēja dažādus pasākumus, rīkoja viesības, veda ciemiņus.

Vai atmiņas var atgriezt pagājušos laikus?

Gadu gaitā esot līdzās, vietējie vislabāk zina, kā Ungur­muiža, tās apkārtne mainījusies, kā tā ieguvusi savu arhitektūras pērles statusu, kā kļuvusi pazīstama ne tikai Latvijā. Katram savs viedoklis, kā strādāja kompleksa pārvaldnieces, meklējot iespējas attīstībai, kāds saimnieks bijusi pašvaldība. Pēdējie divi gadi atstājuši nospiedumu Ungurmuižas šodienas stāstā. “Dzīvoju netālu, agrāk te notika daudz pasākumu, iedzīvotāji rīkoja jubilejas. Pagājušajā vasarā, atbraucu ar radiem, visiem bija šoks, bijām nepatīkami pārsteigti,” stāstīja Anita Zvejniece.

“Lai kā mēs gribētu, lai te viss notiek kā senāk, tas nav iespējams. Mazie opermūzikas svētki, “Šūbertiāde”, kas atgriezusies Cēsu Izstāžu namā, koncerti — tas bija skaisti, bet tad nebija Cēsu koncertzāles. Tik apmeklētās Saimniekballes zaudēja sākotnējo ideju, kad izveidoja Pārgaujas novadu,” vakardienu un šodienu kopā savija ilg­gadējā kultūras darbiniece. Viņa arī atgādināja — lai kaut ko noorganizētu, ir jāpiesaista projektu finansējums, jo pašvaldība var atvēlēt mazumiņu.

Raiskumietis Andris Vana­dziņš atzina, ka ieilgušais pārejas posms saimniekošanā vietējos radījis emocionālu attieksmi. “Zinām Ungurmuižas unikālo arhitektonisko vērtību, ir atmiņas par skolu, vecmāmiņu nostāsti par preileņu tērpiem, kā viņas ar divriteņiem brauca uz Lenčiem. Bet kāds ir šodienas stāsts par Ungurmuižu, vietu, ar kuru lepojamies?” rosinot domāt praktiski, sacīja A. Vana­dziņš.

Katram laikam savs risinājums

Lai kliedētu dažas runas, kuru pagastā netūkst, I. Suija-Markova atgādināja, kāpēc Cēsu novada dome par Ungur­muižu pieņēmusi tieši tādus lēmumus. 2000. gadā Pārgaujas novada pašvaldība izveidoja paš­valdības SIA “Ungurmuiža”. Ar to tika noslēgts pilnvarojuma līgums, kurā definēti saimnieciskās darbības mērķi un uzdevumi. Diemžēl katru gadu SIA tika dotēta, tā strādāja ar zaudējumiem. Valsts kontrole norādīja, ka pašvaldība nedrīkst nodarboties ar komercdarbību jomās, kurās ir konkurence. Un tā ir ēdināšana un viesu izmitināšana. Tā kā SIA sevi neattaisnoja, to likvidēja. Pēc Ungurmuižā īstenotā siltumapgādes projekta Cēsu pašvaldībai nācās atmaksāt 49 tūkstošus eiro kā neattiecināmās izmaksas, jo objektā tika veikta uzņēmējdarbība. Pašvaldība no SIA atpirka iekārtoto ekspozīciju, likvidators pārdeva virtuves aprīkojumu.

Meklējot Ungurmuižas apsaimniekošanas variantus, deputāti lēma to izsolīt nomai. 2024. gada aprīlī tika noslēgts nomas līgums, kurā bija skaidri noteikts, kas nomniekam jādara. 2025. gada septembrī apsaimniekotājs pārtrauca līgumsaistības. Šogad aprīlī pašvaldība rīkoja jaunu izsoli, kas tika atzīta par nenotikušu.

“Raiskumiešiem Ungur­muiža ir sirdī. Pašvaldība vienmēr ir uzsvērusi tās kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, publisku pieejamību. Un arī to, ka Ungurmuiža netiks pārdota,” teica I. Suija-Markova, tā kliedējot ik pa laikam izskanējušas runas.

Novadnieki pārmeta paš­valdībai, ka tā nav kontrolējusi, kā nomnieks pilda saistības, un ir atbildīga, ka Ungurmuiža divus gadus netiek pienācīgi apsaimniekota. Arī I. Suijas-Markovas arguments, ka nomniekam noteikumi bijuši pārāk drakoniski, radīja iebildumus, ka uzņēmējs pats tos pieņēmis. “Pēdējā izsolē diemžēl nepieteicās neviens vietējais, kaut sākumā interese bija,” skaidroja domes priekšsēdētāja vietniece.

Domājot par Ungurmuižas apsaimniekošanas modeli, vairāki raiskumieši vērtēja, ka tas jādara pašvaldībai. Latvijā daudzas pašvaldības apsaimnieko arhitektūras pieminekļus, arī Cēsu novada pašvaldībai pieder 16 muižas un pilis, bet tikai Ungurmuižu iznomā. I. Suija-Markova klāstīja, ka pārējās tiek izmantotas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Tajās atrodas tautas nami, bibliotēkas.

A. Priedīte daudzus gadus Ungur­muižā vadījusi ekskursijas. Viņa atgādināja, ka Ungur­muiža nav muzejs, bet ekspozīcija. Maz ir priekšmetu, kam ir tieša saistība ar Ungur­muižu. Tie ekspozīcijai tika iepirkti kā laikmeta liecības. “Vērtība ir viss ansamblis — ēkas, teritorija,” uzsvēra Raiskuma iedzīvotāja Antra Priedīte.

Labi nodomi un realitāte

Tikšanās reizē A. Lapšāns vairākkārt piedāvāja savu palīdzību. “Kungu mājai notekcaurules nav tīrītas gadiem, tāpat jumts ir bēdīgā stāvoklī. Dome neredz, kā ēka iet bojā, mēs varam darīt, ir pazīstami profesionāļi, kuri gatavi iesaistīties,” teica raiskumietis un ierosināja dibināt biedrību, kurā visi nāktu kopā ar idejām, palīdzētu paš­valdībai, arī rīkotu pasākumus. Izpilddirektore Līga Medne paskaidroja, ka pašvaldības īpašumā neviens nedrīkst kaut ko brīvprātīgi nākt un remontēt. “Jumts nav kritiskā stāvoklī. Tam jānomaina kores, jumts netek, tas kalpos piecus, septiņus gadus. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzina, ka ēka ir atbilstošā stāvoklī, tas nav pasliktinājies,” sacīja izpilddirektore un atgādināja, ka darīt pamatojoties uz labām attiecībām, sarunāt darbam pazīstamus profesionāļus pašvaldība nedrīkst. Raiskumieši gan bilda, ka nomas noteikumos pirms diviem gadiem bija minēts, ka jumts jāremontē, un pauda neticību, ka tā stāvoklis nebūtu pasliktinājies.

A. Kazerovska pastāstīja, ka šajās dienās izsludināts iepirkums kungu mājas jumta, skursteņa un balkona remontam. Kad tiks saņemti piedāvājumi, varēs vērtēt, ko var izdarīt. Nomniekam pašvaldība bija paredzējusi piešķirt 50 tūkstošus eiro muižas atjaunošanai un kapitālieguldījumiem. Šo naudu izmantos plānotajiem remontiem.

Raiskumiete Dace Vein­gartnere bilda, ka idejas jāapvieno, nevis jānocērt saknē. “Ja brīvprātīgais darbs ir kā ideja, kāpēc to nepieņemt. Visu vasaru Ungurmuižā nekas nenotiek, kaut līgums ar nomnieku beidzās pērn septembrī. Vai tā nav neizdarība,” viedokli pauda D. Veingartnere un uzsvēra, ka nav skaidra redzējuma, kas notiks ar arhitektūras pērli.
  Runājot par pasākumu rīkošanu bijusī kultūras darbiniece Inga Bērziņa atgādināja, ka nedrīkst aizmirst par laikapstākļiem. “Skatuvi te būvēt nedrīkst, pazudīs muižas šarms. Neaizmirsīsim, cik plašs koncertu piedāvājums ir tagad un kāds tas bija pirms gadiem. Savukārt ziemā apmeklētāju ir maz. Nākotnes modelī noteikti jābūt ēdināšanai, jo mūsdienu cilvēkiem tā ir svarīga katrā vietā, kur piestāj,” sacīja I. Bēr­ziņa. 

Savu redzējumu pauda A. Priedīte: “Pašvaldība algo pārvaldnieku, kurš var arī vadīt ekskursijas, ir saimnieks, kurš rūpējas par teritoriju. Kāpēc projektus nevar rakstīt speciālisti, kas strādā pašvaldībā. Un jābūt uzraudzībai, kā tiek iznomātas telpas, tirgotas biļetes.” Viņai piekrita Daiga Kaļva: “Lai paliek pašvaldībai, nevajag nodot nomniekam. Ja būs īstie darbinieki, viss notiks.”

A. Vanadziņš pauda pārliecību, ka vērtību saglabāšanu, apsaimniekošanu uzticēt pašvaldībai ir drošāk. “Lai Ungur­muižā kaut ko darītu, jārēķinās, ka viss koka arhitektūras ansamblis ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Nomnieks vēlas nopelnīt. Kā rast balansu, lai nepazūd šīs vietas aura,” viedoklis izteica A. Vanadziņš un arī atgādināja, ka ir arī jāturpina Ungurmuižas izpēte, lai būtu stāsti tūristiem.

Lems deputāti

Trijos mēnešos domei jātiek skaidrībā, kā tiks apsaimniekota Ungurmuiža, pastāstīja I. Suija-Markova. Tad sākas nākamā gada budžeta izstrāde un jāplāno finansējums šim kultūrvēstures objektam. “Protams, uzticēties nomniekam ir risks. Visdārgākais ir saglabāt Ungur­muižu pašvaldības pārziņā. Iespējams variants, ka mantojuma saglabāšana un tūrisma, kultūras pasākumu rīkošana paliek pašvaldībai, bet viesmīlības pakalpojumus nodrošina uzņēmējs. Taču ziemā apmeklētāju ir maz — vai būs interese? Ungur­muižas apsaimniekošanu varētu uzņemties sabiedriskā labuma organizācija,” iespējamos scenārijus izvērsa domes priekšsēdētāja vietniece un uzsvēra, ka ikviens vēlas, lai Ungurmuižā atgriežas tas labais, kas te bija, un par to nav jārunā pagātnē.

Raiskumieši vēlējās saprast, kāpēc pašvaldībā viss notiek tik lēni. Domājot par nākamā gada tūrisma sezonu, rezervācijas tiek pieteiktas rudenī, nevis pavasarī. I. Suija-Markova skaidroja, ka būs deputātu diskusijas, kurās viņa informēs par raiskumiešu viedokli. Tad taps lēmuma projekts, kuru apstiprinās dome, ja rīkos nomas izsoli, tās noteikumi. Vairāki tikšanās dalībnieki atzina, ka diemžēl deputātiem interese par Ungur­muižu maza, neviens, izņemot I. Suiju-Markovu, kura tika uzaicināta uz sarunu, nav izrādījis, ka tas būtu svarīgs jautājums.

“Diskusija par Ungur­mui­žas nākotni paliek atvērta. Paš­valdībā novērtējam dialogu ar Raiskuma pagasta iedzīvotāju padomi. Ja ir kāds jautājums, kaut kas nav saprotams, jautājiet padomei, lai neizplatās dezinformācija,” teica domes priekšsēdētāja vietniece.

UZZIŅAI

Ungurmuižas kompleksa teritorija ir 17,59 hektāri. Tajā atrodas astoņas ēkas un būves, kā arī vairākas palīgbūves.
Kungu māja – 105,3  kvadrātmetru (m²) platībā,
pār­valdnieka māja –434,6 m²
darbnīca/ēdnīca – 512,8 m²,
šķūnis – 171 m²,
pagrabs – 78 m²,
klēts – 227 m²,
tējas namiņš – 92,8 m² un
leduspagrabs – 122,2 m².