Laimis Šāvējs. FOTO: Agnese Leiburga
“Katrs metrs ir izstaigāts, domāts, radīts un justs līdzi,” atceroties “Izvēlies Piebalgu!” pirmsākumus, “Druvai” saka Laimis Šāvējs, kurš bijis klāt pie pasākuma radīšanas.
Šajā sestdienā, 8. augustā, Jaunpiebalgā jau atkal notiks apmeklētāju iecienītā izstāde–gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!”, kas visas dienas garumā pulcēs amatniekus, mājražotājus, mūziķus, māksliniekus, sportistus un apmeklētājus no tuvākām un tālākām vietām. Saruna ar Laimi Šāvēju notiek Jaunpiebalgā, namā, kur atrodas apvienības pārvalde, savulaik Jaunpiebalgas novada dome un pagasta padome.
– Esot te, Jaunpiebalgā pie šīs ēkas, kurā daudzus gadus strādāts, noteikti ir īpaša piederības sajūta.
– Paskatoties atpakaļ tās izjūtas un domas, ko un kā vajag, tolaik bija citādas. 1997. gadā, kad mani ievēlēja par pagasta padomes priekšsēdētāju, emocionālais fons un vēlmes cilvēkiem bija citādi bāzētas nekā tagad.
– Deviņdesmitie jau vispār bija tāds jocīgs periods. Lielākā daļa cilvēku bija trūcīgi, bija grūti un tāpēc daļa bija tādi kā viegli aizkaitināmi.
– Jā, īpaši jau sākums. Par to aizkaitinātību gan nepiekritīšu. Man liekas, drīzāk tagad cilvēki ir ne tikai viegli aizkaitināmi, bet pat rupjāki un nesavaldīgāki. Toreiz emocionālais fons bija daudz labāks, tāpēc arī daudz varēja paveikt.
– Tā teikt, vēl bija tā nesen izcīnītās brīvības sajūta — kaut pastalās, bet brīvi?
– Nu 1997. gadā pastalas jau bija noliktas malā. Bija pagājuši kādi gadi, un tas bija jau periods, kad varēja vērot zināmu uzplaukumu. Bija sasniegta kaut kāda stabilitāte. Deviņdesmito gadu vidus vēl bija gana smags, īpaši zemniekiem, bet 1997. gadā jau kaut kas sāka kustēties.
– Pastāstiet, lūdzu, kā radās doma rīkot izstādi–gadatirgu “Izvēlies Piebalgu!”?
– Grūti tā precīzi atcerēties, bet tā doma bija gana vienkārša. Attīstīt pagastu. Jau sasaukumā, kad tiku ievēlēts par pagasta padomes priekšsēdētāju, pieņēmām pagasta attīstības programmu, šķiet, tas bija 1999. gadā. Dokumentu veidojām kopā ar vietējo uzņēmēju padomi, vadoties pēc iedzīvotāju vēlmēm. Ja skatās tālāk, tad būtībā līdz kādam 2010. gadam arī visi ieplānotie pagasta attīstības programmas punkti bija izpildīti.
Tā kā Jaunpiebalga ir gana tālu no pilsētām, sapratām, ka ir vajadzīga atpazīstamība un vajag saglabāt to, kas ir. Mēs pēc valsts neatkarības atgūšanas bijām drusku citā situācijā nekā daudzi pagasti, jo Jaunpiebalgā bija rūpniecības uzņēmumi. 2000. gadu sākumā Cēsīs bija tāda izstāde “Cēsu uzņēmējs”. Mani ieinteresēja veids, kā tā notiek. Ja nemaldos, 2005. gadā mēs no Jaunpiebalgas pagasta saorganizējāmies tur piedalīties. Novērojot cilvēku interesi, izdomājām, ka jārīko tāda izstāde–gadatirgus, nevis tikai andele vai pagasta svētki. Doma bija, lai veicinātu to, ka vietējie, īpaši jau tie, kas tālu no pilsētas, uzņēmēji, zemnieki, amatnieki, iestādes var nākt un parādīt sevi. Tas ir pirmais. Otrkārt, mēs aicinājām arī valsts dienestus, organizācijas un uzņēmējus no plašākas apkaimes, lai viņi ar saviem piedāvājumiem, pakalpojumiem iepazīstinātu gan dalībniekus, gan apmeklētājus. Tātad “Izvēlies Piebalgu!” idejas pamatā bija gan iespaidi no izstādes “Cēsu uzņēmējs”, kā arī tas, ka tolaik apmeklēju “BT1” organizētās izstādes Rīgā un lauksaimniecības izstādi Rāmavā. Caur to visu tad arī radās šī ideja par izstādi–gadatirgu “Izvēlies Piebalgu!”. 2005. gadā pagasta padomē tieši bija nomainījies deputātu sastāvs, bija ļoti enerģiski cilvēki, kas šo ideju atbalstīja. Vērtējām, ko un kā labāk darīt.
Atceros, padomes sēdē bija diskusija, kādu nosaukumu šim pasākumam varētu dot. Bija dažādi varianti, bet izraudzīts tika tieši “Izvēlies Piebalgu!”. To ieteica Kārlis Bernhards. Tolaik viena no deputātēm, arī tagad aktīva uzņēmēja, bija Marina Grīnberga. Vienojāmies, ka viņa šo pirmo projektu vadīs. Sākotnēji mums katru gadu šim pasākumam bija savs projekta vadītājs, kas visu šīs izstādes–gadatirgus norisi organizēja un kūrēja. Tagad pēdējos gados viss pamatā ir pārgājis Kultūras centra vadītājas pārziņā.
– Izdevās pamatīgs pasākums?
– Es tā intereses pēc paskatījos, kas tik pirmajos gados nav piedalījies! Zemkopības ministrija, “SEB banka”, “Lattelecom”, Cēsu Lauku konsultāciju birojs, mācību iestādes un tā tālāk. Tas bija tas laiks, kad aktīvi komunicēja un arī tāds lauku ciematiņš šķita interesants, kur piesaistīt cilvēkus. Toreiz piedalījās pat vairākas autotirgotāju firmas, rādīja jaunās automašīnas, bija arī lauksaimniecības tehnika.
– Ir izdevies pasākumu noturēt līdz pat šim laikam.
– Kad jau pirmie gadi pagāja, sabiedrības interese par to nostabilizējās, jo pasākums bija orientēts uz kvalitāti jau kopš pirmā gada. Iztikām bez kādiem prastiem tingeltangeļiem un bez turku produkcijas.
– Leišu apakšbikses te netirgo?
– Jā. Nu dažkārt jau kāds mazais tirgotājs ar saviem niekiem ir. Ja kāds ļoti grib piedalīties, tad kaut kur maliņā var nolikt. Tomēr vairāk ir tādas labas un praktiskas lietas, kas vajadzīgas — pārtika, stādi, amatnieku darinājumi. Gadu gaitā piedalījies daudz dažādu uzņēmēju. Piemēram, “Priekuļu mašīnu stacija”, bijusi vairākus gadus, un priecājās, ka te var sastapt ieinteresētus klientus.
Ir niša, kas, manuprāt, atsevišķi izdalīta visus gadus un ir vēl joprojām — tie ir vietējie mājražotāji un amatnieki. Kam kūkas, kam medus un pīrādziņi. Tos noliek tirgoties centrālajā daļā, priekšplānā, jo tie ir vietējie un jāceļ godā. Pasākuma skelets jau patiesībā kopš pirmajām reizēm ir izveidojies — atklāšana, dienas bezmaksas koncerts, goda mielasts ar zupas baudīšanu. Kūku konkursa gan sākumā nebija, tas pasākumu klāstu papildināja vēlāk. Vienu brīdi tas bija ļoti populārs, cilvēki stendu vai gāza riņķī. Pēdējā laikā, šķiet, pietiek visiem, kas ļoti grib. Kūkas arī parasti konkursā ir plašā izvēlē.
– Cilvēki jau kopš pirmajām reizēm šo pasākumu iemīļoja?
– Jā, jo tas vienmēr bijis ļoti daudzpusīgs. Bijušas arī lekcijas, piemēram, par Lauku atbalsta dienesta piedāvātajiem atbalsta pasākumiem zemniekiem. Tolaik, kad iestājāmies Eiropas Savienībā, tas bija īpaši aktuāli. Tāpat vienmēr ļoti iecienīta bijusi arī vakara kultūras programma un pieprasīta katrreiz ir ekskursija pa pagastu jaunpiebaldzietes, novadpētnieces Vēsmas Johansones vadībā. Ar laiku ar sava notikuma rīkošanu iesaistījās arī evaņģēliski luteriskā draudze un pēcpusdienā baznīcā organizē labu koncertu.
– Vai pasākuma apmeklētāji ir Cēsu novada iedzīvotāji vai arī no citurienes?
– Uz “Izvēlies Piebalgu!” brauc no visas Vidzemes, un arī no pārējās Latvijas. Tālākie viesi, ko personīgi zinu, ir bijuši no Amerikas.
– Kad pats ierodaties uz šo pasākumu, ir kādas īpašas lietas, kas jums patīk?
– Ir savas konkrētas vēlmes. Piemēram, ir jāiet nopirkt “Zārdiņu” rupjmaizi. Dienas laikā te noteikti arī satieku kādus paziņas, ar ko ir jāaprunājas.
– Pats esat piebaldzēns?
– Kā, lai pasaka — vecākais sencis, ko atradu, ir dzimis 1738. gadā. Es esmu astotā paaudze.
Komentāri