Vides risinājumu institūts Priekuļos iegūst Latvijas dabiskajiem zālājiem raksturīgu augu sēklas

Priekuļos bāzētajam Vides risinājumu institūtam (VRI) piedaloties projekta “ES nozīmes prioritāro zālāju biotopu atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” īstenošanā. 10.jūnijā eksperimentālajos sēklu dārzos viesojās projekta ”GrassLIFE2” uzraugs Džozefs van Stegens (Joseph van Stegen) no Eiropas Komisijas vides ģenerāldirektorāta un projekta konsultante Aija Kažociņa no vides konsultantu uzņēmuma SIA “ELLE” {Estonian, Latvian & Lithuanian Environment), kā arī Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāvji – projektu vadītājs Edgars Bojārs un projektu koordinatore, zālāju eksperte Baiba Strazdiņa.

Latvijas dabiskajos zālājos ievācot tiem raksturīgo augu sugu sēklas un ierīkojot to audzētavu, Vides risinājuma institūta saimniecībā izveidota Latvijas dabiskajiem zālājiem raksturīgu augu sēklu ieguve. Projekta laikā iegūtās sēklas izmantotas vismaz 240 hektāru zālāju atjaunošanā.

Iepazīstinot viesus ar pagājušajā gadā paveikto projektā, VRI vadošais agronoms Artūrs Miltiņš atzina, ka ārkārtīgi lietainā vasara ietekmējusi augšanu un sēklu nogatavošanos, paskaidrojot, ka Priekuļu meteoroloģisko novērojumu stacijā reģistrēts viens no augstākajiem rādījumiem mitruma ziņā Latvijā, vasarā kopumā dominējot nestabilam, lauksaimniecībai nelabvēlīgam mitruma režīmam. Lai turpinātu sagatavot zālāju sēklu maisījumus, īstenojot projektu, Vides risinājumu institūtā paredzēts iegādāties iekārtas, lai produktu ražotu pēc iespējas kvalitatīvāku.

Projektu koordinatore, zālāju eksperte Baiba Strazdiņa “Dru­vai” stāsta: “Latvijas Dabas fonds jau gadiem runā, cik svarīgi ir dabiskās pļavas Latvijā atjaunot un radīt no jauna. Lai to darītu, ir nepieciešams kvalitatīvs sēklu materiāls. Mums ir liels gandarījums, ka Vides risinājumu institūts ir uzņēmies šo procesu virzīt.”

“GrassLIFE2” ir Eiropas Sa­vienības LIFE programmas dabas aizsardzības projekts Lat­vijā, kura mērķis ir uzlabot un atjaunot piecus ES prioritāros zālāju biotopus un veicināt to ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Projektu vada Latvijas Dabas fonds (LDF) kopā ar partneriem.

Dabiskā pļava jeb zālājs ir veidojies ilgstošas ganīšanas un pļaušanas ietekmē, nav bijis uzarts vai ielabots ar mēslošanas līdzekļiem. Šāda zālāja apsaimniekošana ir radījusi ļoti lielu augu sugu daudzveidību, jo nodrošināja piemērotus apstākļus to attīstībai – samazinātu augsnes auglību, sēklu pārnesi, dažādas ekoloģiskās nišas.

Dabiskās pļavas ir sugām bagātākās ekosistēmas mūsu reģionā – ar tām saistītas 400 dažādas augu sugas, apmēram trešā daļa no visas Latvijas augu valsts. Augi piesaista kukaiņus un putnus – ar dabiskajiem zālājiem saistītas arī vismaz 50 putnu sugas un vairāk nekā 4000 kukaiņu sugas, kas visas kopā veido īpašo dabisko zālāju sugu sabiedrību. To visu pastāvēšana ir cieši saistīta ar dabisko zālāju pastāvēšanu.

Dabiskie zālāji ir ne tikai skaisti un daudzveidīgi. Tie nodrošina mūsu eksistencei būtiskus ekosistēmu pakalpojumus – dod mājvietu un barību apputeksnētājiem, regulē ūdens režīmu, uzkrāj oglekli, tajos var ganīt liellopus augstvērtīgas gaļas ieguvei, ievākt ārstniecības augus un vīt Jāņu vainagus.

Pirms simts gadiem dabiskie zālāji aizņēma 30% Latvijas teritorijas. Mainoties lauksaimniecības praksei un pārejot uz industriālo saimniekošanu, tie sāka izzust. To pastiprināja arī atsevišķu grūtāk apsaimniekojamu teritoriju pamešana un aizaugšana. Tagad dabiskie zālāji ir kļuvuši par retumu – tie saglabājušies tikai 0,9 procentos Latvijas teritorijas.