Lai stiprinātu vietējo kopienu pašorganizēšanos, sadarbību  un līdzdarbošanos, sabiedrības noturības prasmes, Latvijā īsteno apkaimju kopienu attīstības programmu ”Drošas kopienas”. Tajā var pieteikties gan neformālas iedzīvotāju grupas, gan organizācijas. Pirmā pieteikšanās bija šajā pavasarī, bet paredzētas vēl četras pieteikšanās reizes līdz 2028. gadam.

Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņem daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.

Programmu realizē Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dien­vidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Vēlas augt viedumā un stiprināt savu kopienu

No Cēsu novada pašvaldības darbības teritorijas šajā “Drošo kopienu” pieteikumu posmā dalībai programmā apstiprinātas divas apkaimju kopienas “Paaudžu kopa” (Ieriķi, Drabešu pagasts) un “Dzērbenieši un Taurenieši” (Dzērbenes un Taurenes pagasts).

Kopumā no novada pieteicās četras apkaimes kopienas – no Drabešu, Skujenes, Dzērbe­nes un Taurenes pagasta, gan neformālas kopienas, gan tādas, kurām ir arī sava juridiskā forma.

“Pamanīju sociālajos medijos reklāmas paziņojumu par Drošu kopienu programmu. Tā kā mums, Ieriķos, jau darbojas Pa­audžu kopa, radās interese par šo programmu. Iepazīstoties ar nosacījumiem, secināju, ka, piedaloties programmā, kopiena iegūtu mentoru, ļoti labu pieredzi un iespēju dalīties un saņemt idejas, kā attīstīt darbu. Pa­stāstīju savējiem par ideju, un nolēmām startēt programmā,” par dalību iniciatīvā “Druvai” stāsta Sandra Jaunākā no Pa­audžu kopas Ieriķos. “Esam bijuši uz pirmo tikšanos un iepazīšanos ar citām kopienām, kas uzņemtas prog­rammā. Esam priecīgi, jo būs ļoti interesants gads.”

Savukārt Daina Šmite, Dzēr­benes Tautas nama vadītāja un “Dzērbeniešu un Taureniešu” pārstāve, atzīst: “Pēc pašvaldību reformas iedzīvotāji izjuta tādu kā vienojošā, vadošā trūkumu, tāpēc radās vajadzība pašorganizēties, lai apzinātu vietējās vajadzības un problēmas, kuras nepieciešams risināt! Abu pagastu kopienas aktīvi sadarbojušās kultūras jomā jau ilgi pirms administratīvi teritoriālās reformas. Dzērbeniešiem un taureniešiem izsenis bijušas kopējas darbošanās – viena draudze, baznīca, skola, tagad arī bērnudārzs. Pēdējos desmit gadus mūsu iedzīvotāji kopīgi pēta pagastu vēsturi, veidojot kopīgus pasākumus, abu pagastu seniori darbojas vienā pensionāru klubā. Kopienai ir arī kopējs WhatsApp čats, kurā notiek visa svarīgākā informācijas aprite. Kopš Piebalgas kultūrtelpas dibināšanas esam kļuvuši saliedētāki, jo mums Dzērbenei un Taurenei arī ir nozīmīgas kultūrvēsturiskas vērtības, kuras vēlamies popularizēt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.”

Vēl Daina piebilst: “Projektā “Drošas kopienas” pieteicāmies, jo zinām, ka vēl daudz jāstrādā, lai saliedētu kopienu, lai mācītos, kā reaģēt un palīdzēt viens otram nestandarta situācijās. Esam kopiena, kas vēlas augt viedumā un aptvert pēc iespējas vairāk savu pagastu iedzīvotāju!”

Veicināt kaimiņu būšanu un neformālu sadarbību

Atsaucība pirmajai pieteikšanās reizei apkaimju kopienu attīstības programmai “Drošas kopienas” spilgti apliecina Latvijas kopienu vēlmi augt. Pieteikušies bija 225 interesenti no visām Latvijas paš­valdībām, bet pirmajā uzņemšanas reizē plānots iesaistīt 60 kopienas.

“Interese un atsaucība ir tiešām augsta – pieteicās 225 apkaimē balstītas kopienas – gan tādas, kuras jau vairākus gadus aktīvi veido iekšējās kaimiņu un apkaimē dzīvojošo cilvēku attiecības, gan indivīdi, kuri šo procesu vēlas tikai sākt, un programmas atbalsts ir svarīgs tieši metodisko, konsultāciju ziņā,” “Druvai” saka Pilsoniskās kompetences un kapacitātes stiprināšanas vadītāja un programmas “Drošās kopienas” stratēģiskā vadītāja Inese Puriņa un pastāsta, ka programmā uzņēma 60 kopienas, pa 12 no katra Latvijas reģiona. Visaktīvākās bijušas Vidzemes kopienas, no kurām saņemts vairāk nekā 50 pieteikumu, bet cieši seko arī Zemgales, Rīgas un Pierīgas apkaimju kopienas. Vairāk nekā 30 pieteikumu saņemts no Kurzemes un Latgales, un ievērojama interese par programmu bijusi arī Sēlijā.

“Programmas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem apvienoties un sadarboties, veidojot saliedētas un noturīgas apkaimju kopienas un līdz ar to drošāku dzīves vidi – gan emocionāli, gan arī tīri fiziski. Šie aspekti pašreizējā neskaidrību un nedrošības laikā ir ļoti svarīgi. Šādu programmu veidojām tāpēc, ka saliedēta kopiena, kas spēj par sevi parūpēties arī krīzes situācijās, ir būtisks sabiedrības un valsts noturības pamats. Un pieteikumi iezīmē skaidru tendenci – cilvēki vēlas dzīvot drošākās, saliedētākās un uzticībā balstītās kopienās,” skaidro “Dro­šo kopienu” stratēģiskā vadītāja I. Puriņa. “Ceru, ka programmas četru gadu darbības laikā pierādīsim, cik būtiski valsts pilsoniskās noturības interesēs ir veicināt un stiprināt līdzcilvēku attiecības, kas balstītas viens otra pazīšanā, uzticībā, saliedētībā un vēlmē rūpēties par līdzcilvēkiem un vidi, kurā dzīvojam. Mūsuprāt, jebkādas krīzes var pārvarēt tikai tad, ja pastāv patiesa iekšēja vēlme palīdzēt otram, gatavība pieciest kādas personiskās neērtības un dalīties savās iespējās, resursos ar citiem. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja mums ir šī emocionālā piederība, kura savukārt veidojas tikai uz attiecību pamata. Tāpēc programmu “Drošas kopienas” veidojām tā, lai tā veicinātu cilvēku savstarpējās attiecības, kaimiņu būšanu un neformālo sadarbību.”

Veidojot programmu, bijušas daudzas izšķiršanās, kā visefektīvāk ieguldīt Eiropas Sociālā fonda līdzekļus tā, lai palīdzētu cilvēkiem Latvijā paš­organizēties un caur to arī attīstīt valsts kopējās cilvēku noturības spējas krīzēs. “Un krīzes var būt ne tikai droni vai militārs apdraudējums, bet arī negaisi, krusas, plūdi un citi nozīmīgi laikapstākļu radīti bojājumi. Kaut sausums, kad jāspēj sadarboties ar kaimiņiem un līdzcilvēkiem kopīgam labumam un pārvarēt iestājušos krīzi.Tas ir mūsu visu interesēs. Tāpēc izvēle sabiedrības pašorganizēšanās spējas stiprināt tieši caur kaimiņu būšanu jeb apkaimes kopienu attīstību, mūsuprāt, ir pareizā izvēle,” vērtē I. Puriņa.

UZZIŅAI

“Latvijas Pilsoniskā alianse” ir lielākā organizācija Latvijā pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas izaugsmei, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. “Latvijas Pilsoniskā alianse” apvieno vairāk nekā 135 biedrus, kopumā aptuveni 70 000 privātpersonu jeb 70% no visām NVO iesaistītajām personām Latvijā un 27 500 privātpersonas ārvalstīs jeb 11% no Latvijas diasporas.