Jauns jau 60 gadus

Augstā kalna estrādē ar dzīvespriecīgu koncertu Dzēr­benes senioru deju kolektīvs nodejoja 60 gadu jubilejas koncertu.   
“Koncertam devām nosaukumu “Ko es jaunis nedarīju?”. Programma tapa sarunās dejotāju salidojumā aprīlī. Pa šiem gadiem piedzīvots daudz, katram dejotājam savas atmiņas, savi stāsti, savas dejas, kas vairāk patīk,” stāsta deju kolektīva vadītājs Uldis Blīgzna. Viņš “Juveri” vada jau vairāk nekā 20 gadu un kopā ar dejotājiem, daudzajiem skatītājiem estrādē kolektīva vēsturē ierakstījis vēl vienu lappusi, vienu krāšņu koncertu.

Līdz pat koncerta mēģinājumam Dzērbenē lija. Skatuves dēļi bija slapji, uz tādiem dejot bīstami. Ātri tika rasts risinājums, no vietējās zāģētavas atveda skaidas, nokaisīja skatuvi, un varēja dejot. Jau ar pirmo deju, Viļa Ozola    “Ko es jaunis nedarīju”, kas iestudēta 1967.gadā un ir gadu jaunāka par “Juveri”, skatītāji ļāvās latviešu skatuves dejās izdzīvotajiem notikumiem, attiecībām.   
Koncertā piedalījās draugu kolektīvi, tikpat mundrie un dzīvespriecīgie seniori kā “Ju­veris” ir “Munsturis” no Straupes, “Mudurainis XO” no Vecpiebalgas, “Dzirnas” no Cēsīm, “Sagša” no Limbažiem, vidējās paaudzes “Mudurainis” no Vecpiebalgas, jauniešu    kolektīvi “Virpulis” un “Zelta virpulis” no Priekuļiem, kā arī “Cimdiņi” no Dzērbenes pamatskolas un “Juvera” draugi no Somijas.

Dejotāja Ieva    Kazijeva “Druvai” uzsver, ka vismaz puse dzīves ir sais­tīta ar “Juveri. “Kad Taurenē vairs nebija deju kolektīva un “Juverim” pietrūka kāda dejotāja, mani    uzaicināja. Ja nebūtu “Juvera”, man dzīvē kaut kā ļoti, ļoti pietrūktu,” saka Ieva un uzsver, ka kolektīvā iemācījusies, cik svarīgi ir cienīt citam citu, katra laiku. Neviens uz mēģinājumiem nenāca ar savām problēmām, visiem vienmēr smaids sejā, cits citu uzmundrinām. Jā, paaudzes ir mainījušās,    cilvēki aizņemtāki, bet “Juvera” vērtības nezūd,” pārdomās dalās Ieva.

Guna un Jānis Princovi kolektīvā dejo četrus gadus. “Pirms tam dejojām vidējās paaudzes “Augustā”, tad bija desmit gadu pārtraukums, pazīstamie dejotāji aicināja, lai nākam uz “Juveri”. Draudzīgs, atbalstošs kolektīvs,” pastāsta Guna un uzsver, ka dejošana ir gan izkustēšanās, gan būšana sabiedrībā.

Normunds Pogulis smaidot atzīst, ka dejo, lai    dzīve nebūtu vienmuļa. Pabijis divos Dzies­mu un Deju svētkos. “Ju­verī” dejo arī dēls Matīss. “Va­ja­dzēja vienu puisi, uzrunāju dēlu, un nākamajā mēģinājumā bija klāt,” pastāsta Normunds, bet Matīss piebilst, ka netiek uz katru mēģinājumu, jo mācās Smiltenē, bet kolektīvā jūtas labi. “Kolektīvs ir vienots, visi esam savējie,” bilst Normunds. Tēvs un dēls atklāj, ka abiem vislabāk patīk dejot “Klabdan­ci”.

Lilita Tēta “Juverī” ir kopš 1992.gada. “Pavasarī sāka dejot vīrs, rudenī es. Nākamajā gadā jau piedalījos Dziesmu un Deju svētkos, bet no 1985.gada dziedāju korī un biju arī lielajos svētkos,” pastāsta dzērbeniete un uzsver, ka dejošana ir sirdslieta. Gadu gaitā bijuši neskaitāmi koncerti, daudzi ārzemju braucieni, uzstāšanās Latvijas novados. “Ir ko atcerēties. Dalībnieki kolektīvā mainījušies, vairs nav tikai vecākā paaudze. Arī mazdēls kādu laiku dejoja, tagad viņš vairs nav Dzērbenē. Saliedētība un “Juvera” gars saglabājies,” saka Lilita un piebilst, ka, šķiet, ar katru gadu dejas kļūst jauneklīgākas.   

““Juveris” ir paaudžu deju kolektīvs, dejo trīs paaudzes. “Juveris” – inteliģents, precīzs kolektīvs. Te visi ir savējie,” saka kolektīva vadītājs un ar gandarījumu piebilst, ka jubileja nosvinēta, kā nākas, ar kārtīgu zaļumballi.

“Juveris” uzņēma somu draugus, kuri sagādāja pārsteigumu cēsniekiem, sniedzot koncertu Cēsu tirgū. “ Daudzi pircēji piestāja, skatījās, bija ļoti jauka gaisotne. Tirgus vadība atsaucīgi uzņēma,” pastāsta Uldis un atceras, ka pirms gadiem somu draugi sniedza koncertu Rožu laukumā un bija vien pāris skatītāju. Arī somiem patika dejot tirgus laukumā. Viņi arī iepazina Dzērbeni.

Jubileja nosvinēta, “Juvera” vēsturē sākas jauna desmitgade.    Nākamais koncerts jau zināms – jādejo televīzijas raidījuma    “Tas notika šeit” ierakstā, ko filmēs Dzērbenē.