Ģimene jubilejā piemin Haraldu Sīmani

Lai pieminētu dziesminieku Haraldu Sīmani 75 gadu jubilejā, kas viņam būtu 12.jūnijā, uz kopīgu fotografēšanos piemiņas vietā dziesminiekam Cēsīs, Maija parkā, pulcējās viņa pirmā sieva Inta, viņu dēls Sandijs un meita Inga, kā arī viņu seši mazbērni un trīs mazmazbērni.

Priecīgi Cēsīs satikties ir Haralda un Intas mazbērni Dina, Santa, Ance, Sanija, Sabīne un Miķelis, kā arī mazmazbērni Treviss, Kristens un Adrija. “Kas zina, cik vēl mazmazbērnu būs,” ar smaidu saka Inta Sī­mane, piebilstot, ka ir priecīga par kuplo saimi.

Jāatgādina, ka Haralds Sī­manis ir dzimis 1951. gada 12. jūnijā Cēsīs, miris 2022. gada 1. decembrī. Viņš bija jumiķis, baznīcu atjaunotājs,  latviešu  mūziķis un dziesminieks ar unikālu, plaša diapazona balsi. Haralds spēlējis ģitāru un ērģeles, abu instrumentu spēli apguvis pašmācības ceļā.

1970.gados Haralds Sīmanis uzsāka sadarbību ar Arvīdu Ulmi, kura dzeju izmantoja savās dziesmās.1976. gadā sacerēja poēmu ērģelēm “Mīlestība nekad nebeidzas”, divus gadus vēlāk dziesmu ciklu “Likteņa lietavas”, bet 1979. gadā — ciklu “Par zāli, sāli un Tevi”. Atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad “Mikrofona dziesmu aptaujas” noslēguma koncertā izpildīja savu balādi “Ezers”, kas vēl joprojām sabiedrībā saistās tieši ar viņa izpildījumu.

Kopš 90. gadiem izdoti vairāki Haralda Sīmaņa solo albumi, pirmajam – “Es strauta malā slāpēs eju bojā” (1995)- sekoja kasete “Starp divām gaismām” (1996) un diski “Tavā vārdā” (2001) un “Es esmu rīts” (2012). Šajā gadsimtā iemūžinātas arī jau 1979. gadā sacerētā cikla dziesmas “Par zāli, sāli un Tevi”.

Haralds Sīmanis turpinājis uzstāties regulāri gan Latvijas baznīcās, gan dziesminieku saietos, viņš pieskaitāms arī mūzikas un mākslas festivāla “Bildes” pastāvīgo dalībnieku pulkam. Dziesminieks sadziedājies ar Ievu Akurateri, Lailu Ilzi Pur­malieti, viņa skatuves partneri ir bijuši arī Ilze un Andris Gruntes.

Intas kundze dalās atmiņās, ka kopā ar Haraldu nodzīvoti 18 gadi, bet izšķīrušies oficiāli tikai pēc 30 gadiem. “Mums līdz pat beigām bija labas attiecības. Ik pa laikam ar Haraldu satikāmies,” teic viņa pirmā sieva.

Tēva pēdās amata ziņā seko dēls Sandijs. Viņš “Druvai” pastāsta, ka ir jumiķis trešajā paaudzē. Savukārt mamma Inta ar smaidu atzīst, ka bijis gana baisi skatīties, kad Haralds jau no agra vecuma puiku ņēmis līdzi darbos uz namu jumtiem. San­dijs no Haralda mammas un tēta mantojis arī mīlestību uz makšķerēšanu. Visvairāk to darot Burtnieku ezerā. Savukārt dziedāšanu kopā ar Haraldu vairāk izbaudījusi meita Inga. To, ka ar vectēvu kopā dziedājusi, atceras arī viņas meita Dina.