Jaunajā pilī sāk novērst sakrātās problēmas

Cēsu novada dome un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apstiprinājusi Cēsu Jaunās pils saglabāšanas un apsaimniekošanas plānu trim gadiem. To izstrādājis kultūras mantojuma speciālists Gundars Kalniņš, sadarbojoties
ar būvniecības un restaurācijas nozares ekspertiem.     

“Vairākas problēmas muzeja ēkā mantojuma sargi konstatējuši jau pirms pieciem, desmit gadiem, citas atklājušās tikai pavisam nesen. Aizvadītā pusgada laikā būvspeciālisti pēc muzeja pasūtījuma izstrādājuši deviņus tehniskos slēdzienus, sagatavoti arī pieci būvprojekti. Šobrīd ir skaidra neatliekami veicamo darbu programma, atliek tikai soli pa solim to īstenot,” stāsta Cēsu muzeja direktores vietnieks arhitektūras pieminekļu saglabāšanas darbā Gundars Kalniņš.

Pēc Jaunās pils tehniskās apsekošanas atzinumiem, mērījumiem un inventarizācijām, tostarp specializētu konstrukciju izvērtējumu rezultātiem secinājums ir, ka “Jaunās pils esošais saglabātības stāvoklis kopumā vērtējams kā nevienmērīgs, atsevišķās konstrukciju un apdares zonās sasniedzot pirmsavārijas vai paaugstināta avārijas riska līmeni. Ēkas tehnisko situāciju raksturo ilgstošā laika periodā uzkrājušās, savstarpēji saistītas problēmas, kuru pamatā ir mitruma iedarbība, konstrukciju novecošanās un nepietiekami savlaicīga iejaukšanās atsevišķos kritiskos mezglos. Vien­laikus vairākās ēkas daļās konstatējamas arī regulāras uzturēšanas trūkuma pazīmes, kas paātrina materiālu nolietojumu un veicina defektu progresēšanu. Jāuzsver, ka konstatētie bojājumi nav uzskatāmi par izolētiem vai nejaušiem defektiem – tie atkārtojas dažādās ēkas zonās un dažādos laika posmos, kas norāda uz strukturāliem cēloņiem un nepieciešamību ēkas stāvokli vērtēt un uzlabot kompleksi, nevis fragmentāri. Mit­ru­ma režīma nestabilitāte ir kopīgs faktors, kas sasaucas gan ar jumtu un pieslēgumu mezglu nepilnībām, gan ar fasāžu apdares degradāciju, sāļu migrācijas pazīmēm, iekš­apdares bojājumiem un lokāliem bioloģiskiem bojājumiem koka konstrukcijās.”

G. Kalniņš atgādina, ka Jau­nās pils atjaunošana notika no 2007. līdz 2011.gadam. “Sā­kums bija    būvniecības buma laikā, kad daudzos objektos trūka kvalificētu un pieredzējušu speciālistu. Tagad vērtējot, redzam, ka vietām bijuši neapdomīgi risinājumi, nereti – neprofesionāli izdarīts darbs,” stāsta G. Kalniņš, kurš par Cēsu Jau­nās pils saglabāšanas jomu rūpējas kopš pagājušā gada nogales.

Pagājušonedēļ SIA “Roof trade” jumiķi strādāja uz pils jumta pie Lademahera torņa. “Caur jumtu, īpaši pieslēguma vietās, ilgstoši sūcies lietus ūdens. Dakstiņi bija pielaisti sienai un savienojums aizmests ar javu, kas laika gaitā sairusi un nodrupusi. Tagad izmantojām titāncinka skārda pieslēgumus, vietām nomainījām arī bojāto latojumu,” stāsta SIA “Roof trade” valdes priekšsēdētājs Valdis Vucāns, kurš var lepoties ne vien ar jumiķu amata meistara titulu, bet ieņem arī Latvijas jumiķu apvienības priekšsēdētāja amatu. Tātad – viens no labākajiem speciālistiem valstī. Pa­gājušā gada nogalē viņš arī veicis Jaunās pils un muzeja apmeklētāju centra jumtu tehniskā stāvokļa apsekojumu, tādējādi līdz mazākajiem sīkumiem labi pārzina abu jumtu problemātiku.

“Kopumā situācija nav kritiska, bet ir atsevišķas vietas, kur jumiķiem savulaik būtu vajadzējis strādāt rūpīgāk, darīt citādāk, ir tādas, kur redzama laika ietekme,” vērtē V. Vucāns un piebilst, ka ne jau kāds nemākulīgi un pavirši strādāja, bet viena kļūda, praktisku zināšanu trūkums jumtu licējiem, un redzam, kā tas ietekmējis. Meis­tars arī atgādina- tagad ir arhitekti, kuri specializējušies vēsturisko ēku atjaunošanā, pārzina jaunākās pieredzes. Tolaik arī būvuzraugiem trūka izpratnes, svarīgākais bija, lai jumts netek.

“Vienu problēmu esam novērsuši. Pēc laika atgriezīsimies,” saka V. Vucāns.

G. Kalniņš rāda, kā mitrums, kas gadiem sūcies jumta izbūves zonā pie apaļā torņa ārsienas, sabojājis koka konstrukcijas. Trupes skartā koksne ir zaudējusi mehānisko nestspēju, un bēniņu stāva koka konstrukciju bojājumi jau klasificēti kā īpaši augsta riska. “Būv­projekts ir izstrādāts, saņemts arī Valsts Kultūr­kapitāla fonda līdzfinansējums, lai novērstu koka konstrukcijas trupes bojājumus. Ga­da otrā pusē centīsimies darbus pabeigt. Darbu laikā La­dema­hera tornis uz laiku būs slēgts apmeklētājiem, bet patlaban nav pieejams muzeja trešais stāvs, ” stāsta G.Kalniņš.

Muzeja ēkas trešajā stāvā, kur atrodas darbinieku kabineti un konferenču zāle, pagājušajā nedēļā sākti ļoti plaši atjaunošanas darbi. Kopš 2008. gada pārseguma sijas ievērojami nosēdušās, tagad tās nepieciešams atsegt un nostiprināt ar metāla konstrukcijām. Šiem darbiem iegūts līdzfinansējums no Nacionālās Kul­tūras mantojumu pārvaldes. Nozīmīgu daļu nepieciešamā finansējuma nodrošina arī Cēsu muzejs no sava budžeta.

Cēsu Jaunā pils nav iedomājama bez balkoniem un stikloto logu verandas. “Verandā jāveic lieli darbi – savlaicīgi nesaremontēta tekne un nepārdomāti izbūvēts jumta pieslēgums izveidojis koka konstrukciju bojājumus, kuru novēršanai būs nepieciešami prāvi līdzekļi un kvalificēti amatnieki,” vēl darāmos darbus min G.Kalniņš.

Pierasts, ka, tuvojoties pilij, acis piesaista balkons pie ieejas. Domājot par tā ilgtermiņa saglabāanu, top projekts, lai virs balkona uzbūvētu verandu.    “Veranda redzama vēsturiskās fotogrāfijās, un var rekonstruēt tās arhitektonisko veidolu, proporcijas un būvdetaļu risinājumus. Pagājušā gadsimta vidū tā tika demontēta, jo bija sliktā stāvoklī, bet remontam naudas nebija,” pastāsta G.Kalniņš un paskaidro, kāpēc svarīgi to atjaunot: “ Latvijas klimatiskajos apstākļos    atklāts balkons ir pakļauts nokrišņu un sala iedarbībai, savukārt ar jumtu segta un ar lietusūdens novadīšanas sistēmu aprīkota veranda ilgtermiņā nodrošina labāku balkona konstrukciju un arī pils fasādes aizsardzību. Gada otrajā pusē varētu sākties verandas atjaunošana.

Pilij ir vairāk nekā 80 logi, ir tādi, kurus skārusi trupe, kam ir mehāniski bojājumi.    Kā secinājis eksperts – logiem un ārdurvīm kopš pēdējās pils atjaunošanas darbiem nav veikti plānveida uzturēšanas darbi.
“Vēl ir daudzi citi lielāki un mazāki darbi, kuru īstenošanu nedrīkstam atlikt. Bojāto konstrukciju tehniskais stāvoklis strauji pasliktinās, un, jo ilgāk darbi tiks atlikti, jo lielāks finansējums būs nepieciešams to veikšanai,” atgādina G. Kalniņš.

Apmeklējot Cēsu muzeju Jaunajā pilī, nebūt nešķiet, ka senā ēka glabā arī problēmas.
Pēc vērienīgās renovācijas to atklāja 2012.gadā. Atjaunošanā    tika ieguldīts vairāk nekā 1 700 000 latu.    Būvniecības uzņēmums par pils atjaunošanu konkursā “Gada būve Latvijā 2011” nominācijā “Restaurācijas objekts” ieguva bronzas balvu.

“Renovācijas projektā tika paveikts daudz laba, netrūkst ļoti kvalitatīvas restaurācijas piemēru, taču ne mazāk garš ir nenovērsto problēmu saraksts. Svarīgas ir arī ikdienas rūpes un savlaicīgi veikti uzturēšanas darbi,” saka G. Kalniņš un apņēmības pilns piebilst: “Problēmu loks ir skaidrs, atliek tikai vienu pēc otras atšķetināt.”