Iedzīvotāji izjautā Valsts prezidentu, amatpersona iepazīst novadu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Cēsu novadā pirmdien, 1. jūnijā, noslēdzās, tiekoties ar iedzīvotājiem. Cēsu koncertzāles lielajā zālē valsts augstāko amatpersonu sagaidīja ap simts cilvēku, ne tikai cēsnieki, bet arī iedzīvotāji no citām novada vietām.

Jautājumi valsts augstākajai amatpersonai bija gan par nacionāla mēroga problēmām, gan cilvēki dalījās par sarežģījumiem savā ikdienā. Cēsnieks Andris Vētra atzina, ka vasaru vakaros sirds slimnieks nevar atvērt logu, jo veselībai kaitē troksnis, ko rada motorizēti spēkrati. E. Rinkēvičs pauda, ka pašvaldībām noteikti nav vienkārši salāgot transportlīdzekļu vadītāju un citu iedzīvotāju intereses, un atgādināja, ka Rīgā Tērbatas ielas slēgšana transporta kustībai radīja pašu vietējo neapmierinātība. Vecpiebaldzēniete Saulcerīte Virtosa dalījās ar bēdu, ka bērniem nav vienkārši saņemt zobārsta palīdzību. Ģimene nedzīvo centrā, audzina piecus bērnus, izvadāt grūti, un arī piebilda, ka laukos grants ceļi ir sliktā stāvoklī. Te Valsts prezidentam talkā nāca Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs, pastāstot, ka šogad paredzēta dubultā virsmas apstrāde grants ceļa posmam Drustu stacija – Zosēni, tomēr pēc “Latvijas Valsts ceļi” teiktā uzņēmuma pārziņā esošajos grants ceļos tuvākajos gados lielāku ieguldījumu nebūs, tam nepietiek līdzekļu.

Jautāts par birokrātijas mazināšanu, Valsts prezidents uzsvēra, ka jāsāk ar konkrētām lielām vai mazām lietām, bet, tikai pamazām sakārtojot vienu, otru vai trešo, notiks virzība birokrātijas mazināšanas virzienā. E. Rin­kēvičs arī atklāja, ka birokrātijas pieaugums nav radies pēdējos gados, ka jāskatās uz laiku vismaz pirms padsmit gadiem un ka birokrātiskās prasības nav tik daudz valdību veidotas, cik radušās ministriju izdotajos dokumentos. Jaunā valdība strādās neilgi, līdz oktobrī ievēlēs nākamo Saeimu, bet katrs ministrs savā institūcijā ar ierēdņiem var panākt zināmu vienošanos par šo jautājumu.

Cēsnieks, žurnālists Kriš­jānis Kļaviņš vēlējās saprast, kā skaidrot, ka 453 kilometrus garajai sauszemes robežai ar Krieviju un Baltkrieviju šogad Latvijas valsts robežas aizsardzības līnija tiks izbūvēta tikai astoņos kilometros. E. Rin­kēvičs paskaidroja, ka kritiskajās vietās aizsardzības līnija jau ir un ka aizsardzības līnija tiek aktīvi būvēta visās trijās Baltijas valstīs. Taču Valsts prezidents uzsvēra, ka šīs aizsardzības būves nav vienīgās un galvenās, kas var aizsargāt valsti, ja tiešām notiek iebrukums, aizsardzības līnija ir tikai palīgs. E. Rinkēvičs atgādināja par Bal­tijas valstu, Polijas un Somijas sadarbību dronu kontekstā un citiem pasākumiem un uzsvēra, ka Na­cionā­lie bruņotie spēki aktīvi virza visus valsts aizsardzībai neieciešamos pasākumus.

Vispasaules cēsnieku dienu idejas autors Aigars Štrauss lūdza Valsts prezidentu aicināt ārvalstu latviešus atgriezties dzim­tenē, jo īpaši izvēlēties Cēsis. Edgars Rinkēvičs norādīja, ka cilvēkus aktīvi aicināt atgriezties drīkst tikai tad, ja te varam nodrošināt iespēju tikt pie mājokļa un visiem ģimenēm nepieciešamajiem pakalpojumiem. Bet Valsts prezidents apsolīja, ka katram ministram pajautās vienu lietu, ko viņš ir izdarījis, lai aizbraukušie latvieši atgrieztos.

Netrūka arī jautājumu par Valsts prezidenta privātajām interesēm, piemēram, vai viņam patīk kokļu mūzika, uz ko skanēja apstiprinoša atbilde. Tikai viens iebildums – pērn skolēnu dziesmu svētkos kokļu mūzikas koncertā klausītājiem bijis par maz vietas, acīmredzot tāds pasākums jārīko plašākās telpās. E. Rinkēvičs arī iedrošināja vismaz vienu jauno lasītāju. Bērns bija lūdzis, lai mamma augstajai amatpersonai pajautā, vai patīk lasīt grāmatas un vai tās ņem bibliotēkā. Jā, prezidentam patīk lasīt, bet bibliotēku gan tagad neizmanto.

Bet novada apmeklējums Valsts prezidentam sākās no rīta Lielstraupes pilī, kur tikās ar paš­valdības vadību. Sarunas bija par skolu tīkla izmaiņām, dzīvojamā fonda pieejamību, uzņēmējdarbības attīstību novadā, civilās aizsardzības jautājumiem. Pēc tam Edgars Rinkē­vičs iepazina piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Strau­pe” ražotni , kur augstajam viesim bija pat iespēja Jāņu siera masai pievienot ķimenes.

Cēsīs prezidentam bija vairāki pieturas punkti. Bērzaines pamatskolas pirmsskolā “Dārtiņa” E. Rinkēvičs priecājās par bērnu sagatavoto muzikālo sveicienu un iesaistījās rotaļās. Cēsīs tika arī iepazīts kokapstrādes uzņēmums SIA “Duck Woodworks”. Īpašnieki Jānis un Sandra Pilāberi Ed­garam Rinkēvičam pasniedza kokā izgrieztu prezidenta profila kontūru. Ar paveikto prezidentam varēja lepoties SIA “Mā­jas Cēsīs” atjaunotajā Kon­rāda kvartālā, ko vecpilsētā attīsta Draugiem Group. Valsts prezidents tikās arī ar radošā un digitālā kvartāla “Rainis” uzņēmējiem un Priekuļos iepazina Vides risinājuma institūta izveidotās laboratorijas un ražošanu.

“Cēsīs uzņēmējdarbība ir aktīva. Redzu spēcīgus uzņēmumus, kuri ir izauguši pāri novada un reģiona robežām, vienlaikus ar savu darbu un idejām turpina stiprināt Cēsu kopienu. Uz­ņēmumu izaugsmi veicina arī pašvaldība – tā ir atvērta iniciatīvām un dažādu vajadzību risināšanai. Esmu pārliecināts, ka iedzīvotāju, uzņēmēju un paš­valdības sadarbība arī turpmāk palīdzēs veiksmīgi īstenot novada attīstības ieceres,” pauda E. Rinkēvičs.

Valsts prezidents regulāri dodas reģionālās vizītēs, lai klātienē tiktos ar novadu un pilsētu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, uzklausītu reģionālās problēmas, pārrunātu drošības un ekonomiskās attīstības jautājumus ar vietvaru vadību, kā arī gūtu objektīvu priekšstatu par valsts likumu un lēmumu ietekmi reģionos.