Piebalgas kultūrtelpu – Jaunpiebalga, Vecpiebalga, Ineši, Kaive un Zosēni – 2023.gadā iekļāva Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas ietver nemateriālā kultūras mantojuma elementus jeb vērtības, kas atzīstamas par valsts aizsargājamu kultūras mantojumu un kuru iekļaušanai ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.  Sarakstu veido pašas tradīciju kopienas un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas izvērtē pieteikumus. No 2017. gada līdz 2025. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 46 vērtības.

Kultūrtelpas statuss ir. Trūkst ideju, darītāju vai vienotāja?

Pieteikumu Piebalgas vērtību iekļaušanai sarakstā iesniedza Cēsu novada pašvaldība, to sagatavoja domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. Viņš atceras, ka līdz ar jaunā Cēsu novada izveidošanu attieksmei pret Piebalgu bijusi īpaša vieta.   

Gan pašu piebaldzēnu ieinteresētība izcelt īpašo, gan paš­valdības mudinājums rosināja domāt par Pie­balgas iekļaušanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sarunās ne viens vien piebaldzēns atzīst, ka paši, lai arī vēlējās iegūt statusu, to neizdarītu, tiekoties jaunpiebaldzēniem un vecpiebaldzēniem, turpinātos spriedelēšana, kurš par kuru gudrāks un kurš darīs. Viņi novērtē, ka A. Egliņš-Eglītis, cilvēks no malas, apkopojot, vērtējot piebaldzēnu ieteikumus, to izdarīja.
Pieteikumā Piebalgas kultūrtelpas statusam ir gan apraksts par Piebalgas vērtībām, kas tiek darīts to saglabāšanā, kā tās iedzīvinātas šodienā, gan sadaļa “Turpinājums/attīstība”. Tajā uzskaitīts daudz aktivitāšu, kuras paredzēts īstenot līdz 2025. gadam, lai nodrošinātu Piebal­gas kultūrtelpas atpazīstamību un ilgtspēju.

“Piebaldzēniem tika iedots stratēģiskais plāns, kas tapa ar kopienas iesaisti. Tas bija liels pašvaldības atbalsts, tālāk jau jādara pašiem,” saka pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane, bet A. Egliņš-Eglītis vērtē: “Ir sajūta, ka pēc Piebal­gas kultūrtelpas statusa iegūšanas piebaldzēni  iztaisnoja muguras. Ir svarīgi, ka Piebalga ir    vērtība Latvijā. Viņi ar to lepojas, un to var pamanīt. Lep­nums veicina lokālpatriotismu, kultūras, sabiedrības, kopienas noturību. Jaunpiebalgas un Vec­piebalgas kopienas ir satuvinājušās. Piebalga Cēsu novadā ir nostiprinājusies kā vērtība. Arī diskusijās par novada teritorijas attīstību Piebalga ir kā etalons tam, kā nodrošināt attīstību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.”

Plānotajās iniciatīvās par daudzām aktivitātēm atbildīgā norādīta Cēsu novada dome, apvienību pārvaldes vai citas pašvaldības institūcijas. Lasāms, ka jau 2023.gadā bija paredzēts izveidot konsultatīvo pašvaldības institūciju “Piebal­gas kultūrtelpas attīstības padome”, iesaistot iedzīvotājus un veidojot starpinstitucionālu sadarbību.

“Tā būtu kā domnīca, kurā apspriestos, meklētu atbildes un risinājumus, kas tad ir Piebalga un kā tās nākotni saglabāt,” skaidro A. Egliņš-Eglītis un pastāsta, ka šobrīd kā instruments jāizmanto iedzīvotāju padomes, jāveicina to sadarbība. Padomes vēl nav ievēlētas Vecpiebalgā, Zosēnos, Kaivē.
 

Starp darāmajiem darbiem bija paredzēts “veicināt vietējo kopienu aktivitātes Piebalgas kultūrtelpas attīstībai, nodrošinot finansējumu kultūras projektu, kopienu iniciatīvu projektu un līdzdalības budžeta projektu finansēšanai”. A. Egliņš-Eglītis skaidro, ka kultūrtelpas statuss Piebalgas nevalstiskajām organizācijām paver iespēju projektu konkursos pretendēt uz Valsts Kultūrkapitāla fonda (KKF) finansējumu. Divus gadus ir paš­valdības kultūras projektu konkurss Piebalgas kultūrtelpai, kurā katru gadu piešķir 7000 eiro.

Iecerēts bija arī “pilnveidot esošās mājaslapas www.jaunpiebalga.lv un www.vecpiebalga.lv, paredzot īpašu sadaļu “Pie­balgas kultūrtelpa”, lai īpaši izceltu nemateriālo kultūras mantojumu un apkopotu mūsdienu pasākumus, cilvēkus un kopienu devumu kultūrtelpas uzturēšanai un attīstībai”.

Diemžēl mājaslapās sadaļas par kultūrtelpu nav, arī pašvaldības tūrisma informācijā par abām apvienībām var atrast vien uzziņu nelieliem burtiem, ka kopš 2023.gada iekļauta Ne­materiālā kultūras mantojuma sarakstā. A. Egliņš-Eglītis skaidro, ka  mājaslapās ir jaunākā informācija par to, kas notiek Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas apvienības pagastos.

“Ar pašvaldības atbalstu iznāk “Vecpiebalgas Raksti”, kas atspoguļo nemateriālo kultūras mantojumu un apkopo mūsdienu pasākumus, cilvēku un kopienu devumu kultūrtelpas uzturēšanai un attīstībai.  “Piebal­gas kultūrtelpas biedrība” piedāvā     kvalitatīvu digitālo žurnālu “Uz­piebalga.lv”. Pērn biedrība no KKF piesaistīja 10 000 eiro, rīkoja pasākumus,” pastāsta A. Egliņš-Eglītis.

Z. Neimane uzsver, ka, izvērtējot dažādās kultūras norises Piebalgas kultūrtelpas pagastos, redzam tikai ierakstus atskaišu ailēs, bet katrs pasākums ir vērtību definēšana, kopienas saliedēšana, kopīgs darbs. “Piebalgas Goda mielasts” veicinājis Vec­pie­balgas un Jaun­piebalgas sadarbību, rīkotāji bija viena komanda. “Domājam par ikgadēju kopīgu, plašu kultūras pasākumu. Tas varētu būt nākamgad,” saka Z. Neimane un uz­sver, ka būtiska nozīme ir vietējām aktivitātēm, kuras gūst atbalstu dažādos projektos. “Tam, ko organizē kāds no malas, nav tā vērtība, kas pašu rīkotajam, iedibināto tradīciju turpināšanai, meklējot jaunus akcentus,” atgādina Z. Neimane. Pasākumi “Vec­piebal­ga atver durvis” un “Izvēlies Piebalgu!” ir pazīstami zīmoli.

“Piebalgas kultūrtelpā būtiski ir Brīvdabas muzeja “Vēveri” ar iedibināto tradīciju “Vislat­vijas audēju dienām”, kad ap pustūkstotis audēju sabrauc Piebalgā. Tā ir atpazīstamība gan “Vēveriem”, gan Piebal­gai,” uzsver A. Egliņš-Eglītis un piebilst, ka lietišķai mākslai Piebalgā ir spēcīgs pamats un meistaru darbi redzami Latvijā nozīmīgās izstādēs.

Izmantojot fondu un programmu projektu konkursos rodamo finansējumu un ar pašvaldības līdzfinansējumu, Brāļu Kaudzīšu muzejā “Kalna Kai­bēni” ratnīcas jumta atjaunošanai piesaistīti 30 000 eiro,    un tās glābšanas darbu būvprojektam 10 000 eiro. Ir apstiprināts projekts “Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās”, kas paredz “Kalna Kaibēnos” ieguldīt aptuveni 130 000 eiro. Plā­nots izveidot lietotni “Kaudzīšu Eiropas ceļojumi”. Iecerētas diasporas bērnu nometnes un diasporas jauniešu labbūtības rezidences, kurām saņemts ap 60 tūkstoši eiro finansējums. “Tiek īstenoti dažādi projekti materiālā kultūras mantojuma saglabāšanā, tā popularizēšanā, kā arī tiek apzināts, pētīts nemateriālais mantojums. Nozīmīgas ir zinātniskās konferences, kuru rīkošanu uzņemas muzeju apvienība “Orisāre”, stāsta A. Egliņš-Eglītis un uzsver, ka darāmā netrūkst, sarunās jāiezīmē virzieni, kurus tuvākajos gados attīstīt Piebalgas kultūrtelpā.

Starp aktivitātēm, kas minētas pieteikumā kultūrtelpas statusam, minēts arī, ka vietējās kopienas identitātes saglabāšanai tiks    rosināta Zosēnu vēsturiskā pagasta nosaukuma “Zosens” atgriešana, nodrošinot ceļa zīmju izvietošanu ar vēsturisko pagasta nosaukumu.    A. Egliņš-Eglī­tis skaidro, ka Zosēnu nosaukuma maiņa tiks rosināta, tiklīdz tiks atvērts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

“Viss turpinās, daudz atkarīgs arī no piebaldzēnu pašu aktivitātes. Iespējams, kopienām ir bail pazust Piebalgas kultūrtelpā, kaut ko pazaudēt. Kultūr­telpa – tās ir abas Piebalgas, katra ar savu īpašo, arī attiecībām, ar kopīgo un atšķirīgo,” uzsver Z. Neimane.

Pašpietiekamība var vienot

Biedrības “Vecpiebalga savējiem” vadītāja Linda Ķau­kule, kuras dzimtā puse ir Lie­pāja, atzīst, ka ir divas Piebal­gas un katrai savas intereses un tradīcijas. “Varam vienoties kam kopējam, bet kā iedzīvotāji katrs esam par sevi, maz interesējamies, kas notiek kaimiņos. Kad ir lielie pasākumi, teātra izrādes, koncerti, braucam viens pie otra. Kultūrtelpa ir formāla, uzrakstīta uz papīra, bet dzīvē nedarbojas. Ir mērķtiecīgi veidot kopīgus projektus,” vērtē L. Ķaukule. Viņa pastāsta, ka spriežot par kārtējo izdevumu “Vecpiebalgas Raksti”, komandā izskanējis, ka varbūt vajadzētu rakstīt arī par Jaunpie­balgu, bet vairākums pateicis – nē, ko mums pīt iekšā to Jaunpiebalgu, viņiem pašiem savas lietas, ir sava digitālā platforma. “Tā ir vietas piederība. Kultūrvēstu­riski saite bijusi, un ceļš ved vienam pie otra. Kilometru nav daudz, bet attālums ir cilvēkos, un tas ir liels,” teic vecpiebaldziete.

Kultūrtelpas statuss labi skan ārpus Piebalgas, vērtē L. Ķaukule, tas der vizītkartei un izklausās vienojoši, rosina sadarbībai. “Idejas un potenciāls ir, bet nav viena, kurš saliek mūsu rokas kopā. Ja būtu viens, kurš aicinātu kopā aktīvos cilvēkus, aktivizētu kopienas, varbūt tiktu izdarīts kas vērtīgs Piebalgai. Nav jau tam jābūt pašvaldības darbiniekam, varētu būt Piebalgas vēstneši, kuri stāsta par Piebalgu Lat­vijā,” viedokli pauž biedrības vadītāja un atgādina, ka cilvēkresursu un laika pietrūkst, lai regulāri veidotu raidierakstus ar piebaldzēniem “Savējo sarunas”.

“Tiek teikts – dariet paši. Piebaldzēni ir lepni, bet, kā par to stāstīt? Jāmeklē iespējas, kā pašpietiekamību izmantot kopējam labumam. Idejai un iniciatīvai jānāk no pašiem, ne no augšas. Kultūrtelpas politika jāveido,” pārliecināta L. Ķau­kule.

Jāiznāk no mājām

Edgars Kļaviņš ir Jaunpie­balgas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs, arī biedrības “RAMSS PIEBALGA” vadītājs.

“Piebalga Latvijā ir pamanāma, uzskatu, ka ir sadarbība ar kaimiņiem. Kultūras un sporta pasākumi vieno, tad sabrauc cilvēki no malu malām, Piebalga iepatīkas un te pārceļas uz dzīvi,” saka E. Kļaviņš un uzsver, ka ir jāmāk saglabāt to, kas ir Piebalgā, un tam jāpieliek klāt kas jauns.

Biedrība Jaunpiebalgā jau 14 gadus iedzīvotājus rosina aktīvam dzīvesveidam. “Ir grūti cilvēkus dabūt ārā no mājas. Savu­laik satikās ballēs, tagad arī tām maz apmeklētāju. Cilvē­kiem ir citas intereses. Agrāk draugu kopas, pat 20 un vairāk cilvēku, vasarā saulainās dienās ātri aizņēma piecas atpūtas vietas Gaujas­malā, citiem vairs nebija, kur palikt. Talkās atsaucība bija ļoti liela,” pastāsta jaunpiebaldzēns.

Biedrībai ir iecere ierīkot peldvietu. E. Kļaviņš uzsver: “Gauja ir mūsu identitāte, bet mēs to neizmantojam.” Pavasarī uz talku, lai sakārtotu Gaujas krastu, atnāca vien ap 20 novadnieku. Biedrība iesniegusi projekta pieteikumu līdzdalības budžeta finansējumam, lai tiktu lab­iekārtota atpūtas vieta, kur var arī peldēties.

“Kuru satieku, tam jautāju, vai nobalsoji, daudzi jautā – par ko, citi  -  esot gan dzirdējuši un padomāšot. It kā jau informācija ir, bet cilvēki neseko, nepadomā, ka tā attiecas uz viņu. Bieži izskan, ka Jaunpiebalgā nav kur nopeldēties, nu tad paši kaut ko darām! Cerams, cilvēki iekustēsies,” vērtē E. Kļa­viņš un atzīst, ka pagastā patiesībā viss ir, tikai cilvēku palicis maz.

Mīts vai patiesība

Cēsu muzeja direktore  Elīna Kalniņa pastāsta, ka pagājušonedēļ muzeja zinātniskās padomes sēdē, aizklāti balsojot, tika izvēlēta    virstēma nākamajai pastāvīgajai ekspozīcijai. “Darba grupas prezentēja ieteikumus. Jau gadsimtu mūsu priekšteči Cēsis un novadu redz kā īpašu vietu, kur ir latviskuma kods. Par tādu tiek uzskatīta arī Piebalga. Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai, vai tā var apgalvot, mēģināsim noskaidrot, veidojot pamatekspozīciju muzejā. Mums šķiet, ka jā, bet, vai tas ir pieņēmums, stereotips un cik pamatots? Kā uzskata piebaldzēni un citi Latvijas iedzīvotāji?” pastāsta muzeja direktore un atgādina, ka Piebalgas muzeji ir Piebalgas nemateriālo un materiālo vērtību glabātāji un nesēji sabiedrībā.