Tūrisma uzņēmēji ir dažādi – gan nelielu viesu namu, gan kultūrtelpu un vēsturisku vietu saim­nieki, gan dažādu ceļotājiem nepieciešamu pakalpojumu sniedzēji, gan pasākumu rīkotāji, gan arī pašvaldība ar kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūras piedāvājumu. Cik tūristu, tik interešu, katrs meklē ko savu un brauks tur, kur būs tas, ko viņš vēlas, kur tiek aicināts un gaidīts. Un patiesībā jau tūrisms ir nozare, kurā var būt iesaistīts ikviens. Ja ceļotājs uz ielas kaut ko pajautā un saņem atbildi, viņa nejauši satiktais bijis gids, ceļa rādītājs un veidojis iespaidu par vietu, uz kuru atbraucis.

Tūrisms – svarīga nozare novadā

Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes tūrisma nodaļa uz tikšanos bija uzaicinājusi novada tūrisma un viesmīlības uzņēmējus.

Interesi par satikšanos ar kolēģiem, sarunu ar pašvaldības tūrisma nozares speciālistiem, kā arī  piedāvāto iespēju noklausīties lekciju par to, kā piesaistīt tūristus, izrādīja vairāk nekā pussimts uzņēmēju, kuri darbojas nozarē. 

Problēmas redzamas ikdienā

Pašvaldības tūrisma speciālisti pavasarī apvienībās tikās ar tiem, kuri ikdienā ir iesaistīti tūrismā. Tika uzklausīti ieteikumi, kādu atbalstu uzņēmēji sagaida no pašvaldības, kas būtu uzlabojams vai maināms, lai tūristus ieinteresētu atbraukt uz novadu. Tūrisma nodaļas vadītāja Marta Vika iepazīstināja ar uzņēmēju viedokļiem un pastāstīja, kādi varētu būt risinājumi, lai problēmu situācijas novērstu.

Uzņēmējiem trūkst informācijas ne tikai mājaslapā vai sociālajos medijos, tās nav apvienību pārvaldēs, pilsētvidē. Tā kā daudzi uz Cēsīm un novadu brauc, lai apmeklētu dažādus kultūras notikumus, pietrūkst informācijas par plānotajiem pasākumiem. Novadā ir Piebalgas kultūrtelpa, kas ierakstīta Nema­teriālā mantojuma sarakstā, tā netiek popularizēta. Tūristu grupas, kuras ceļo ar autobusu, reti izvēlas braukt pa grants ceļiem.

Tāpat diskutēts, vai internets paver ceļu visiem.  “Esam diskutējuši  par tūrisma informācijas stendiem, uz kuriem ir arī kodi, noskenējot tos, ir iespēja saņemt jaunāko informāciju. Tā ir ļoti mainīga, nodrukājot kartes, banerus, gadās, ka cilvēki tiek maldināti. Saprotam, ka ir tūristi, kuriem nepieciešamas kartes, meklējam risinājumus, kā viņus nodrošināt,” stāstīja M. Vika.

Cēsu novadā visa gada garumā notiek visdažādākie kultūras un sporta pasākumi. Diemžēl par šiem notikumiem trūkst detalizētākas informācijas, tūrismā iesaistītie nezina, kas notiks, nevar sagatavot savus piedāvājumus. “Naktsmītņu novadā ir daudz. Kultūras pasākumi var pagarināt tūrisma sezonu. Pa­sākumu plāns par lielākajiem kultūras notikumiem ir pieejams tūrisma mājaslapā, ir arī angļu valodā, bet  pasakumi.cesis.lv ir plašāks saraksts. Kopā ar Kultūras pārvaldi tiek domāts, kā informāciju sagatavot, lai tā sasniegtu iespējami plašāku auditoriju,” skaidroja Tūrisma nodaļas vadītāja.   
Tūristiem nav robežu, jāsadarbojas ar Siguldas, Valmieras, Madonas, Smiltenes novadu, visu Vidzemi, uzsver uzņēmēji. Patlaban sadarbība ir Gaujas Nacionālajā parkā, kur ir arī Valmieras, Siguldas novads un tiek rīkotas dažādas aktivitātes. “Vērtējam, ko varētu darīt kopā ar citiem kaimiņiem. Ārvalstu tūristu piesaistīšana patlaban lielākoties notiek kampaņu veidā sociālajos medijos. Pērn digitālā kampaņa bija Vācijā, šovasar redzēsim, vai atstājusi ietekmi. Vāciešiem nešķiet, ka Lat­vija ir nedroša valsts, viņi brauc. Tiesa, lielākoties tie ir cilvēki ap 50 gadiem, jādomā, kā ieinteresēt jaunākas paaudzes. Pagāju­šajā vasarā spāņi bēga no karstuma, redzēs, kā būs šogad. Mums ir sadarbība ar Tartu Tūrisma informācijas centru. Igauņus interesē mūsu Mājas kafejnīcu dienas. Veido­jam piedāvājumus tūrisma operatoriem, lai ieinteresētu iegriezties iespējami vairākās vietās novadā. Izstrādājam maršrutus, kurus var izmantot vietējie uzņēmēji. Ir pieejami moto un makšķernieku maršruti. Mā­jasla­pā ir gidu saraksti, ikreiz, atverot mājaslapu, viņu vārdi parādās citā secībā,” problēmas un risinājumus ieskicēja M. Vika.       

Tūrisma uzņēmēji vērsuši uzmanību, ka Cēsīs diemžēl nevar iznomāt auto, grūti izprast sabiedriskā transporta kustību novadā, nav oficiālu taksometru, lai varētu izbraukt ārpus pilsētas. Arī dzelzceļa stacijā vajadzētu būt informācijai, ko apskatīt Cēsīs un apkārtnē, kādi pasākumi notiek. “Izskanēja, ka viesmīļiem ir problēmas ar angļu valodu, lai pastāstītu, ko vēl tuvumā var apskatīt. Izmantojot aplikācijas, kodus, viņi varētu ātri atrast nepieciešamo informāciju,” bilda M. Vika.     
Arī tūrisma nozare mainās, tāpat ceļotāju vēlmes, uzsvēra M. Vika. Aizvien populārāks kļūst lēnais tūrisms. Četru sešu cilvēku grupa vēlas vairākas stundas pavadīt pie kāda uzņēmēja, piedalīties meistarklasēs. Tā uzņēmējiem iespēja papildināt savu piedāvājumu.

Tūrisma nodaļas vadītāja informēja, ka rudenī plānoti tūrisma uzņēmēju pieredzes braucieni pa novada apvienībām, lai cits citu labāk iepazītu un redzētu, kādi ir kaimiņu piedāvājumi.

Top novada tūrisma nozares attīstības stratēģija nākamajam periodam. Jāsaprot klupšanas akmeņi, lai kopā ietu tālāk. Ir nepieciešami dati par šī brīža situāciju nozarē, bet uzņēmēji nav ļoti atsaucīgi sniegt ziņas par savu darbību.  “Dati vajadzīgi, lai saprastu tūristu plūsmu, kur vajadzīgi uzlabojumi. Iesaistoties projektos, tie ir ļoti būtiski,” aicinot uz sadarbību, sacīja M. Vika.

Uzņēmēji māk uzņemt, ne atvilināt

Pēdējos gados tūrisma nozarē uzplaukst optimisms par katru procentu, par kuru palielinājies tūristu, jo īpaši nakšņotāju, skaits. Kādi bijuši gada pirmie mēneši, kādu atbalstu uzņēmēji gribētu saņemt no pašvaldības?

Liepas muižas pārstāve Tamāra Kurzemniece  pastāsta, ka pagājušais gads  bijis grūts, bet šis iesācies cerīgi. “Divus mēnešus pie mums dzīvoja Lietuvas firmas strādnieki, tas bijis liels atspēriens. Vasarai ir rezervācijas gan ceļotājiem, gan svinībām. Par Liepas muižu zina vācieši, zviedri, viņi te labprāt apmetas. Arī ceļotāji no Lietuvas, Igaunijas, kurzemnieki, lai dotos tālāk uz Igauniju, pārnakšņo Liepas muižā,” saka T. Kurzemniece un piebilst, ka muižu izvēlas tie, kuri grib būt skaistā lauku ainavā.
 

“Lai tūristi kādu vietu apmeklētu, viņiem par to ir jābūt informācijai. Jo tā plašāka, jo aptver vairāk cilvēku. Paši izmantojam katru iespēju, lai par sevi stāstītu. Esam arī pašvaldības apkopotajā tūrisma piedāvājumā. Reklāma ir ceļš pie tūristiem,” saka T. Kurzemniece.   

Vineta Cipe    saimnieko Āraišu vējdzirnavās. “Sezona sākas ļoti lēni,” viņa vērtē. Vējdzirnavu apmeklējums un maizes ceļš no grauda līdz galdam ir arī “Skolas somas” piedāvājumā, bet V. Cipe atzīst, ka ar katru gadu skolu grupu skaits samazinās. “Vasarai ir pieteikumi kāzām, jubilejām parasti piesakās ne agrāk par mēnesi,” pastāsta V. Cipe un uzsver, ka ļoti svarīgas ir novada tūrisma uzņēmēju tikšanās, lai uzzinātu, kā citiem sokas, arī dalītos pieredzē. “Vienīgais, ko pašvaldība var palīdzēt – piesaistīt novadam tūristus, pārējais ir mūsu ziņā.”

Konditorejas “Kārumlāde” saimnieces Vineta Žamoidika un Alla Oldermane-Vadzinska uzsver, ka, satiekot citus uzņēmējus, var gūt iedvesmu, kaut ko jaunu uzzināt. “Dati atšķiras, vieni saka, ka tūristu mazāk, citi, ka vairāk. Statistika arī rāda, ka pērnais gads bijis labāks par iepriekšējo, bet mēs to neesam sajutuši,” stāsta V. Žamoidika, bet A. Oldermane-Vadzinska piebilst, ka ir svarīgi saprast, kāpēc tūristi neienāca “Kārum­lādē”, pašas arī vērtēs, kas būtu jādara, lai viņus ieinteresētu.   

Lienai Balodei Straupes pagastā ir viesu namiņš, kurā tiek piedāvāta programma atpūtai un spēka atgūšanai. “Latvijas vērtība ir  gadalaiki, bet reizē tie ir izaicinājums, jo ziemā paši braucam uz siltām zemēm, lai sasildītos, uzlādētu D vitamīnu,” atgādina straupiete. Viņa vērtē, ka sezona sākas lēni. “Neesam atrauti no tā, kas notiek kaimiņos, pasaulē, arī finansiālā situācija ietekmē cilvēku izvēles. Ir pieteikumi piedzīvojumiem dabā, jo esam pie Braslas. Gan ģimenes, gan darba kolektīvi brauc, lai pastaigātos. Straupē ir tik daudz, ko redzēt, piedzīvot. Stāstu Straupes stipros stāstus, jo tie iedvesmo un atgādina, ka esam stiprāki, nekā domājam,” saka L. Balode un uzsver, ka Straupē uzņēmēji sadarbojas, tūristiem un atpūtniekiem pastāsta par citiem un tas katram ir svarīgi. “Novēr­tēju, ka pašvaldība aicina tūrisma uzņēmējus kopā. Piedāvātā iespēja bez maksas noklausīties lekciju par mārketingu ir liels ieguvums,” teic L. Balode.

Līgatnes vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags atklāj, ka sezona sākusies labi. “Bet redzams, ka tūristi izvērtē galamērķus. Taču atpūtu vajag katram, brauc ģimenes, tiek rīkotas ballītes. Klienti mainās, mēs turamies,” teic A. Vanags.

Pašvaldības tūrisma speciālistiem, tiekoties ar uzņēmējiem Līgatnē, izskanēja daudz neizpratnes, kā arī pārmetums, ka tūrisms netiek atbalstīts. “Uz­skatu, ka tūrisma informācijas centrs jāuztur pašvaldībai, nevis kādam uzņēmējam, kā iecerējusi pašvaldība. Tā tūrisma nozari atzinusi par novadam svarīgu, bet mēs, uzņēmēji, to nejūtam. Līgatnes attīstība nav iedomājam bez tūrisma, tā ir ilgtspēja, kas pēdējos gados tikusi bremzēta. Tūrismā ir nodarbināti līgatnieši. Ja nebūs tūrisma attīstības, Līgatne būs mirusi,” atgādina uzņēmējs un vērtē: “Pēc tikšanās vismaz zinu, kāda ir tūrisma vadības struktūra. Ko­manda ir nokomplektēta, jāsāk spēle jeb darbs. Redzēsim, kas būs ar Tūrisma informācijas centru Līgatnē, kā pašvaldība ieinteresēs tūristus braukt uz novadu, ne tikai Cēsīm.”   

Veselavas muiža ir viena no pašvaldības uzturētiem tūrisma objektiem. Veselavas Tautas nama vadītāja Emerita Gruzde vērtē, ka šis gads sācies sliktāk nekā pērn. “Gada sākumā atteica četras grupas, kuras bija pieteiktas no Tallinas, Rīgas, Daugavpils. Operators tās nevarēja nokomplektēt. Pamazām ceļotāji brauc, bet ne tā kā pērn, kad mēnesī uzņēmu vairākas ceļotāju grupas, kas atbrauca ar autobusiem. Šomēnes bijusi viena,” situāciju raksturo E. Gruzde un piebilst, ka vasarai ir pieteikumi, bet ne daudz. “Ģimenes atbrauc kopā ar suņiem un dodas pastaigāties pa takām, bet muižā neienāk. Bija piebraucis divstāvu autobuss ar tūristiem. Nebija pieteikušies, aicināju iekšā, nē, viņi pa ceļam iebraukuši pastaigāties, izlocīt kājas. Izstaigāja dārzu, takas un aizbrauca,” stāsta E. Gruzde un piebilst, ka ceļotāji ir, bet katrs taupa, cik vien var.