No 1. septembra mainīsies skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas sistēma. Tā pašreizējo kārtību – “Nauda seko skolēnam” – nomainīs ar “Programma skolā”. Jaunajā modelī mācību procesu valsts finansēs atbilstoši izglītības programmām, ko īsteno konkrētā mācību iestāde, un klašu komplektu skaitam, paredzot pedagogu, tajā skaitā skolas atbalsta personāla un administratīvā sastāva, darba samaksu. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka tas nodrošinās taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas Latvijā vai skolēnu skaita konkrētajā skolā.

Skolēnu skaitam jaunajā modelī tomēr ir nozīme, taču tas neietekmē pedagogu darba samaksu. Audzēkņu skaits katrā skolā ir kritērijs, kas nosaka, vai pašvaldības dibinātā mācību iestāde saņems valsts finansējumu izglītības procesa nodrošināšanai.

Kvantitatīvā kritērija pamats ir klašu grupas:  1. – 3. ; 4. – 6.; 7. – 9.;   10. – 12. Skolēnu skaits klašu grupās un pieļaujamās svārstības, ņemot vērā dažādu Latvijas reģionu īpatnības, iedzīvotāju skaitu un apdzīvotību, mācību iestāžu pieejamību un citus faktorus, ir atšķirīgs. Kopumā “Programmas skolā” finansēšanas kārtībā izdalītas 16 grupas, kurās kvantitatīvie rādītāji atrunāti atbilstoši mācības iestāžu atrašanās vietu īpatnībām, kā arī programmām, ko īsteno skolas.

Saprotams, ka pilsētu skolās paredzēts lielāks audzēkņu skaits, lauku skolās mazāks. Taču tas nav vienāds arī lauku skolās. Cēsu novadā šīs mācību iestādes iedalītas četrās atšķirīgās grupās.

Par skolu pastāvēšanu, valsts finansējumu un demogrāfiju

Kā jaunais finansēšanas modelis izskatīsies Cēsu novadā? Kopumā situācija ar izglītības iestāžu pāreju uz jauno pedagogu darba apmaksas kārtību ir stabila, atzīst novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis.

Pēc jaunā izglītības procesa finansēšanas modeļa novada paš­valdība provizoriski no valsts varētu saņemt par 14,3 % lielāku finansēju nekā patlaban, mēnesī palielinājums ap 108 tūkstošiem eiro, kopumā gadā apmēram 1,2 milj. eiro vairāk nekā patlaban, saka Atis Egliņš-Eglītis.

“Tā ir laba ziņa, bet esam piesardzīgi. Aprēķini ir provizoriski, veikti pēc skolu prognozēm par audzēkņu skaitu nākamā mācību gada sākumā, precīzi dati būs tikai pēc 1. septembra,” uzsver domes priekšsēdētāja vietnieks, norādot, ka jebkurā gadījumā pašvaldībai izglītības process dažās skolās būs jāpiefinansē tāpat kā līdz šim. Pēc provizoriskām aplēsēm tie ir papildu 54 tūkst. eiro gadā, pašreiz pašvaldība, neskaitot izglītības iestāžu uzturēšanu, izglītības procesa nodrošināšanai papildu valsts finansējumam atvēl 1,2 milj. eiro gadā.

Pārmaiņām skolu tīklā gatavojās laikus

Skolu tīkla sakārtošanai paš­valdība pievērsās drīz pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad lielajā novadā apvienojās septiņas vietvaras. Galvenais iemesls – demogrāfiskās prognozes, kas jau tad liecināja, ka ik gadu Latvijā, tajā skaitā Cēsu novadā, skolas gaitas sāk un sāks aizvien mazāk bērnu. “Ar pārmaiņām esam centušies virzīties pakāpeniski. Iepriekšējā domes sasaukumā pieņēmām vairāk nekā desmit lēmumu par pārmaiņām aptuveni divos desmitos izglītības iestāžu,” saka domes priekšsēdētāja vietnieks.

Lielākās pārmaiņas ir trīs vidusskolu izglītības pakāpes samazināšana, atgādina A. Egliņš-Eglītis. Jau pirms pāris gadiem par pamatskolu reorganizējās Priekuļu vidusskola. No šī gada 1. septembra pamatskola būs Vecpiebalgas vidusskola un Jauno Līderu vidusskola Lī­gatnē.

Pārmaiņas notikušas Pārgaujas apvienībā, tur Stalbes pamatskolu pievienoja Straupes pamatskolai, saglabājot abas izglītības vietas. Reorganizētas speciālās izglītības iestādes. Cēsīs Bērzaines pamatskola- attīstības centrs 2023./2024. mācību gadu sāka kā vispārējās izglītības iestāde, kas īsteno arī iekļaujošo izglītību. Spāres speciālā pamatskola veiksmīgi pievienojās A. Bieziņa Raiskuma pamatskolai.

Rāmuļu, Skujenes, Zaubes un Nītaures pamatskolām, kuras neatbilda valsts noteiktajiem kritērijiem, tika noteikts pārejas periods, kurā palielināt audzēkņu skaitu. Rāmuļu pamatskolai tas izdevies, un skola arī prognozē, ka šoruden mācības 1. klasē uzsāks desmit bērni. At­šķirīgā situācijā ir skolas, kas atrodas attālākās novada vietās, tur nākas meklēt citus risinājumus.

Pārmaiņas skāra pirmsskolas. Darbu audzēkņu nelielā skaita dēļ pārtrauca Veselavas pirms­skolas izglītības iestāde, Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestādi pievienoja Pastariņa sākumskolai.

Jāņem vērā gan ceļa kvalitāte, gan telpu platības

Kaut pašvaldība skolu tīkla sakārtošanā ir mērķtiecīgi strādājusi, novadā ir mācību iestādes, kurās audzēkņu skaits klašu grupās neatbilst kritērijiem, lai pašvaldība saņemtu valsts finansējumu pedagoģiskajam darbam. Vidējā izglītības posmā, kur noteikts samērā liels skolēnu skaits, tā būtu Jaunpiebalgas vidusskola, taču šai mācību iestādei ir īpašais pieejamības statuss un skola turpinās sniegt vidējo izglītību tikpat profesionāli kā līdz šim.

Atšķirīgi tas ir pamatskolām. Taču A. Egliņš-Eglītis skaidro, ka “Programma skolās” paredz arī vairākus nosacījumus, lai pamatotu izņēmumu arī šīm mācību iestādēm. “Viens arguments ir ceļš, pa kādu konkrētā pagasta bērniem jābrauc uz citu skolu – vai tas ir izbraucams jebkurā gadalaikā. Otrs – higiēnas prasības. Proti, skolu infrastruktūra ir par mazu, lai uzņemtu kritērijos norādīto audzēkņu skaitu,” norāda amatpersona, piebilstot, ka par to jau notiek sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Tomēr skolu tīkla sakārtošana jāturpina, saka A. Egliņš-Eglītis un pastāsta, ka tas arī notiek. “Mēs ar nozari diskutējam. Nav nedēļas, kad kopā ar novada skolu pārstāvjiem un Izglītības pārvaldes speciālistiem nerunājam, kā tālāk virzīties, kā veidot skolu tīklu. Jautājums jau nekur nepazudīs, skolēnu skaits būs aizvien lielāka problēma. Jā, novada situācija ir stabila, bet tāpēc jau nedrīkst atslābt, ir jāstrādā un jāpieņem lēmumi,” saka amatpersona.

Pirmsskolas pabeidz 504 bērni, vietā nāk uz pusi mazāk

Skolu tīkla pārskatīšana ir likumsakarīgas sekas demogrāfijas tendencēm. Latvijā jaundzimušo skaits ik gadu samazinās, atbilstoši sarūk arī skolēnu skaits. A. Egliņš-Eglītis pastāsta, ka pēc pētnieku aprēķiniem skolēnu skaits Latvijā samazinās par trim četriem tūkstošiem gadā, 2032. gadā būs ap 11 tūkstošiem skolēnu gadā mazāk nekā 2025. gadā.

Izglītojamo skaita samazinājums redzams arī Cēsu novadā. “Ja tā varētu teikt, mūsu pirmā frontes līnija ir bērnudārzi. Ceram, ka situācija mainīsies, bet, piemēram, šogad pirmsskolas pabeidz 504 bērni. Prog­noze, ka vietā nāk uz pusi mazāk,” atklāj domes priekšsēdētāja vietnieks. Pirmais bērnudārza audzēkņu skaita samazinājums bija 2024. gadā, kad pirmsskolās bija par 112 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš, pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija par 150 audzēkņiem mazāk, šogad par 251. Tātad trijos gados novada pirmsskolās par 513 bērniem mazāk.

Pamatskolu un vidusskolu kopējais audzēkņu skaits tik acīmredzami nesarūk, taču salīdzinājumā ar 2023. un 2024. gadu, kad tas pat nedaudz palielinājās, lejupejoša tendence vērojama. Pērn septembrī 1. klasēs uzņēma par 26 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš. “Tas nav daudz pret kopējo skolēnu skaitu – 4,7 tūkstošiem, taču ir zīmīgi. Arī novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēto jaundzimušo skaits katru gadu samazinās. 2021. gadā reģistrēja 333 bērniņus, pērn 226. Un skaidrs, ka tas skars izglītības iestādes,” pauž A. Egliņš-Eglītis.

Ieteica pieejamības skolas un svārstību koridoru

Izglītības un zinātnes ministrija publisku diskusiju par vispārējās izglītības finansēšanas modeļa maiņu un skolu tīkla sakārtošanu valstī pieteica 2023. gadā. Cēsu novada pašvaldība aktīvi iesaistījusies ministrijas uzsāktajās sarunās.
“Domāju, līdzdarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistu un ekspertu diskusijās, izdevās panākt vairākas labas lietas, kas tālāk iekļautas finansēšanas modelī. Mums bija priekšlikums Jaunpiebalgas vidusskolai noteikt pieejamības skolas statusu, un rezultātā gandrīz visās Latvijas pašvaldībās ir definētas pieejamības skolas. Otrs priekšlikums bija, nosakot skolēnu skaitu klašu grupās, iekļaut svārstību koridoru. Tas ir, ja kādā klasē pietrūkst viena divu audzēkņu, valsts finansējums tiek saglabāts. Skolēnu skaitam samazinoties zem minimālā sliekšņa, valsts finansējumu pārtrauc. Tad pašvaldība var vērtēt – uzturēt skolu vai nē,” uz sarunām atskatās domes priekšsēdētāja vietnieks.

A. Egliņš-Eglītis piebilst, ka bieži vien sabiedrībā, vērtējot skolu tīklu, vairāk runā par institūciju, bet galvenokārt būtu jārunā par bērnu interesēm, tās būtu jānoliek centrā. “Jautā­jums, vai ekstrēmi mazā klasē var nodrošināt kvalitatīvu izglītību un ko bērns darīs, kad būs pamatskolu beidzis. Vai spēs iekļauties un konkurēt lielākā klasē, piemēram, tehnikumā, vai ir saņēmis labāko, ko mēs kā sabiedrība varētu viņam dot?” bilst A. Egliņš-Eglītis.

UZZIŅAI

Prasītie kvantitatīvie rādītāji Cēsu novada skolās finansējumam “Programma skolās”*

Cēsu pilsēta
Klašu grupas: 1.-3., 4.-6.; 7.-9.; 10.-12., katrā 120 audzēkņu

Priekuļu pagasts
1.-3. un 4-6. klašu grupā katrā 30 audzēkņu,
7.-9. klašu grupā 45

Liepas pagasts un Līgatnes pagasts
1.-3. un 4.-6. – katrā 30 audzēkņu;
7.-9. klašu grupā 45

Drabešu pagasts un Līgatnes pilsēta
1.-3.; 4.-6.; 7.-9. – katrā 30 audzēkņu

Dzērbenes; Nītaures; Skujenes; Straupes; Vecpie­balgas; Zaubes pagasts
1.-3.; 4.-6.; 7.- 9. – katrā 30 audzēkņu

Pieļaujamās svārstības
1.- 3. un 4.-6. klašu grupā 25 %, 7.- 9. un 10.- 12.klašu grupā 10 % svārstības (noapaļojot uz leju)

*Sarakstā iekļauti tikai pagasti, kuros ir atbilstoša līmeņa mācību iestādes

Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr. 204