Stāstos atdzīvosies vēsture. Tos atklās priekšmeti

Starptautiskā akcija “Eiropas muzeju nakts” Latvijā balstīta Raiņa atziņā: “Arī lupats reiz bij goda kreklis”. Jau 22. gadu Latvijā cilvēki uz muzejiem dosies vakara krēslā.

Novada muzeji apmeklētājiem sagatavojuši ne vienu vien pārsteigumu, gan atklājot kādu gadu desmitiem vai pat ilgāk glabātu noslēpumu, gan vēstures notikumus un liecības. Tik bieži dzirdētais, kā bijis savulaik, atdzīvosies.

Ikviens, kurš devies pastaigā gar Cēsu Jauno pili, ir pārsteigts – jau pa gabalu redzams, cik vasarīgi zaļa ir tās centrālā ieeja. Te lielos podos agaves, Ķīnas roze, agapanti, oleandrs, monsteras, olīvkoks un citi silto zemju augi.

“Tas nebūt nav kas jauns, pie Cēsu Jaunās pils atdzimst eksotisko augu eksponēšanas tradīcija. To atjaunojot, vēlamies ne tikai bagātināt pils un tās apkārtnes vizuālo tēlu, bet arī aktualizēt piemirstu vēsturiskās dārzu kultūras aspektu, kas savulaik bija būtisks Cēsu pilsmuižas reprezentācijas un ikdienas dzīves sastāvdaļa,” saka muzeja direktore Elīna Kalniņa un uzsver, ka ideju varēja īstenot ar zemnieku saimniecības “Kliģeni” atbalstu un ieinteresētību. Pieredzējušie dārznieki muzejniekiem uzticējuši gadiem audzētos un lolotos eksotiskos augus. Muzeju naktī augi tiks izgaismoti, bet daudzi no tiem ikvienu priecēs visu vasaru.

Pirms Muzeju nakts nedaudz no pils dzīves vēstures. Cēsu muzeja krājumā saglabājušās vairākas vēsturiskas fotogrāfijas, kurās redzama ar augiem rotāta pret Pils laukumu vērstā ēkas ziemeļu puse. Citās 19. gadsimta beigu fotogrāfijās podaugi redzami arī ēkas dienvidu jeb dārza pusē. Šie vēstures avoti kalpo kā liecības par tā laika dekoratīvo telpaugu eksponēšanas tradīciju. “Senās fotogrāfijas ļauj samērā precīzi rekonstruēt augu klāstu un izvietojuma principus. Vasarā siltummīlošo un eksotisko podaugu izvietošana ārā bija raksturīga daudzu Eiropas muižu un aristokrātu rezidenču videi 18. un īpaši 19. gadsimtā. Līdz ar oranžēriju un stikla siltumnīcu izplatīšanos aristokrātu īpašumos kļuva iespējams audzēt augus, kas ārā nespēja pārziemot – palmas, agaves, oleandrus, laurkokus, citrusaugus un citus dekoratīvus eksotiskos augus. Ziemā tie tika turēti apsildāmās, labi izgaismotās telpās, savukārt vasarās izvietoti pie ēku galvenajām ieejām, uz terasēm, balkoniem un dārzu alejās,” pastāsta vēsturnieks, muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš un atgādina, ka eksotisko augu kolekcijas apliecināja muižas īpašnieku turību, izglītotību, interesi par dārzkopību un sekošanu sava laika Eiropas modes tendencēm. Lieli dekoratīvie podaugi pie muižas kungu mājas veidoja greznu un dienvidniecisku noskaņu, kā arī izcēla reprezentatīvās ēkas arhitektūru. No vēsturiskajiem plāniem zināms, ka vasarās ar eksotiskiem augiem rotāta ne tikai Cēsu pilsmuižas kungu māja un ieapaļais priekšlaukums (rondelis), bet arī parka celiņu malas.

Cēsu pils augi tika pārziemināti īpaši izbūvētā oranžērijā starp viduslaiku pils dienvidu torni un Jauno pili. Daļu pārvietoja arī uz abām Jaunās pils stiklotajām verandām. “Pie pils rietumu verandas sienas ir saglabājies autentisks masīvs metālkaluma kronšteins, kas savulaik izmantots smago puķu podu pacelšanai un nolaišanai,” vēl piebilst G. Kalniņš. Direktore uzsver, ka gan pagātnē, gan tagad eksotiskie augi pie Cēsu Jaunās pils rada īpašu noskaņu un atklāj to kā dzīvas, koptas un Eiropas kultūrtelpai piederīgas vietas raksturu.

Muzeju naktī līdz pat rīta pirmajai stundai Cēsu muzejā varēs apskatīt vēstures un interjera ekspozīcijas. Būs orientēšanās spēle muzeja ekspozīcijā. Pils laukumā koncertuzvedums ģimenēm ar bērniem, saksofonu kvarteta  koncerts, franču mūzikas programma. Cēsu Izstāžu namā varēs apmeklēt izstādes, būs radoša darbošanās.

Apmeklētājus gaidīs arī Piebalgas muzeji. Brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēnos” atklās rakstnieku ceļojumu stāstus, Kārļa Skalbes “Saulrietos    varēs uzzināt par tērpiem, kas piederējuši Kārlim, viņa sievai Lizetei un meitai Ilzei. Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna “Jāņaskolā” gaidīs muzikāli vizuāls koncertuzvedums par rakstāmspalvu kā simbolu radošajā pasaulē. Antona Austriņa “Kaikašos” varēs iepazīt Mudīti Austriņu. Būs orientēšanās spēle bērniem un nakts pārgājiens ar lāpām uz Tauna ezeru. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ekspozīcijā “Vēveros” varēs dzirdēt stāstus par abrām un lizēm, būs maizes cepšana, neizpaliks tradicionālo danču vakars.

Iespējām bagāta Muzeju nakts būs Inešos. Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” krājumā varēs apmeklēt vēlās nakts stundu programmu “Skolas hronika: Skola ir maza valsts”. Vecpiebalgas muižas teritorijā līdz vieniem naktī īpašus piedāvājumus gādā uzņēmēji, kuri arī atvērs savu ražotņu durvis. Varēs ielūkoties Piebalgas novadpētniecības ekspozīcijā. Jauniešu centrs izdomājis dažādas aktivitātes.

Atvērta būs Piebal­gas Mākslas darbu krātuve Melnbāržos Zosēnu pagastā, bet par atklājumiem Pie­balgas viensētās un dzimtās stāstīs literāte Elvita Ruka.   

Dzērbenes pils novadpētniecības ekspozīcijā varēs dzirdēt veļas dēļa un šņabja glāzes stāstus, Taurenes novadpētniecības ekspozīcijā pamēģināt rēķināt ar skaitāmajiem kauliņiem, lasīt veco druku.    Vērts doties arī uz Āraišu pusi. Arheoloģiskajā muzejparkā senos priekšmetus atdzīvinās Ezerpiliete , būs Cēsu teātra izrāde “Racēji”, Āraišu vējdzirnavās sveču gaismā gaidīs pasākums ar pašu “melderi”.   

Skujenē Krāmu un seno lietu muzeja laukumā varēs izmēģināt senus darbarīkus un iesaistīties aktivitātēs. Daudz izzinoša piedāvā Līgatne. Vienkoču parkā uzzināsiet, ko kokamatnieki uzskatīja par slaistīšanos un kādi instrumenti tajā iesaistīti, būs koku atpazīšanas tests, dabas rotu darbnīca, pastaigas. Atvērts būs Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Līgatnes kultūras namā  varēs gūt ieskatu Kārļa Rozena dzīves un radošā darba noslēpumos, būs stāsti par to, kā Līgatnē tapa Arnolda Pankoka zīmētie papīrfabrikas darbinieku portreti, skanēs dzeja un mūzika. Velosipēdu muzejā skatāma šī populārā braucamā vēsture.     

Lielstraupes pilī varēs paspēlēt senās naudas spēli “Arī bleķīts’ reiz bij’ spožs dālders” un noskatīties Lielstraupes filmu festivāla “Šausme” piedāvājumu.

Eduarda Veidenbauma “Kalāčos” gaida gan orientēšanās spēle un koncerti, gan iespēja iepazīt Veidenbaumu dzimtu, kā arī tikties ar Arno Jundzi sarunā par romānu “Kārļa grāmata”.
Edvarda Treimaņa-Zvārguļa mājvietā “Leukādijas” būs iespēja lasīt un klausīties dzeju, pabūt vietā, kur dzīvoja dzejnieks.     

Muzeju nakts pasākumi lielākoties ir bez maksas.