FOTO: publicitātes.
Laikā, kad daļā Latvijas iedzīvotāji šūnu apraides paziņojumus par potenciālajiem drošības riskiem saņem arvien biežāk, 89 % iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir būtiski laikus identificēt un reaģēt uz neatļautu dronu aktivitāti, īpaši pie robežām un kritiskās infrastruktūras objektiem, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas “Norstat” aptaujas dati. Tas apliecina, ka sabiedrībā ir augsta izpratne par savlaicīgas informēšanas, monitoringa un koordinētas reaģēšanas nozīmi dažādās drošības situācijās, kur nozīmīga loma ir stabilai sakaru infrastruktūrai.
Aptaujas laikā pārliecinoši lielākajā daļā iedzīvotāju atzīmējuši, ka, viņuprāt, šūnu apraides paziņojumi visnoderīgākie ir civilās aizsardzības apdraudējumā – tostarp dronu vai cita militāra apdraudējuma, ķīmisku avāriju vai evakuācijas situācijās, kas kopumā atzīmēti 77 % gadījumu, kā arī dabas un vides apdraudējumā, piemēram, vētru, plūdu vai apledojuma dēļ, kas atzīmēti 62 % gadījumu. Retāk norādītas tādas situācijas kā pazudušu personu meklēšana – 29 % gadījumu, piemēram, ja pazudis bērns, seniors vai persona ar veselības traucējumiem, kā arī satiksmes vai infrastruktūras avārijas – 21 % gadījumu, piemēram, lieli ceļu satiksmes negadījumi, elektroapgādes vai sakaru pārrāvumi. 35 % atbildēs atzīmētas arī citas ārkārtas situācijas, piemēram, sabiedriskās drošības apdraudējumi, veselības riski u. tml.
Šūnu apraides sistēmai kritiska ir GPS nodrošinātā precīzā laika sinhronizācija, jo mobilā tīkla bāzes stacijām jādarbojas saskaņoti līdz pat mikrosekunžu precizitātei, lai ziņojumi vienlaikus sasniegtu visus lietotājus konkrētā teritorijā. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā GPS traucējumi ir kļuvuši par biežu elektroniskās karadarbības parādību, kas skar ne tikai Ukrainu, bet arī plašāku Eiropas reģionu, tostarp Latviju. Tas nozīmē, ka traucējumi var ietekmēt arī telekomunikāciju infrastruktūras sinhronizāciju un līdz ar to – šūnu apraides sistēmu uzticamību tieši situācijās, kad tā ir viskritiskākā.
Pagājušā gada jūlijā Iekšlietu ministrija ieviesa šūnu apraides sistēmu. Bite aktīvi iesaistījās šīs tehnoloģijas ieviešanā Latvijas tīklā, nodrošinot gan nepieciešamo tehnisko infrastruktūru, gan ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām veicot intensīvu risinājuma testēšanu. Mūsdienās sakaru un digitālās infrastruktūras noturība vairs nav tikai tehnoloģiju vai uzņēmējdarbības jautājums – tā ir kļuvusi par būtisku valsts drošības un civilās aizsardzības pamatu. Tāpēc īpaši svarīga ir spēja savlaicīgi identificēt tehnoloģiskos riskus un nodrošināt kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbību. Balstoties uz iepriekšējo pieredzi teritorijās, tostarp Liepājā un jūras akvatorijā, kur atsevišķos gadījumos novēroti GPS signāla traucējumi, Bite ir īstenojusi arī preventīvus tehniskos pasākumus – optimizējot GPS signāla uztvērēju izvietojumu un bāzes staciju iekārtu pozicionējumu, lai mazinātu ārējo traucējumu iespējamo ietekmi uz tīkla darbību,” uzsver Aleksandrs Beļajevs, “Bite Latvija” radio tīkla departamenta vadītājs.
Papildus tam, lai stiprinātu Latvijas spēju savlaicīgi identificēt un monitorēt iespējamos apdraudējumus, “Bite Latvija” šogad ir ierosinājis valstisku iniciatīvu “Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes”. Tās mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp valsti, drošības institūcijām un infrastruktūras operatoriem, izmantojot jau esošos torņus, datu pārraides tīklus un elektroapgādes infrastruktūru efektīvas un finansiāli ilgtspējīgas drošības sistēmas attīstībai.
Līdzās tam “Bite Latvija” jau vairāk nekā 20 gadus konsekventi iegulda Latvijas sakaru infrastruktūras attīstībā, kopumā investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro un ik gadu tīklu attīstībā novirzot vēl aptuveni 20 miljonus eiro. Šīs investīcijas ir vērstas ne tikai uz pārklājuma paplašināšanu, bet arī uz tīklu noturības stiprināšanu, kiberdrošību, rezerves jaudu nodrošināšanu un spēju uzturēt sakaru darbību arī paaugstinātu risku un krīzes situācijās.
Aptauju 2026. gada no 12. līdz 21. maijam veica elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18-74 gadiem.
Komentāri