“Lai gan demokrātija Latvijā nav apdraudēta, cilvēki jūt, ka politiskā sistēma buksē. Arī jaunās politiskās partijas to izmanto, lai pārmestu nekompetenci un kritizētu esošos politiķus. Tādēļ ir laiks to modernizēt. Nav jālabo Satversme, taču jāievieš nelieli, bet jaudīgi uzlabojumi,” Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” paudis politikas zinātnes profesors Daunis Auers.
Šo izlasot, uzreiz gribas nodomāt – jā, tieši tā! Pēdējā laikā (un ne tikai Latvijā) novērojama tik liela politiskā šūpošanās, ka brīžam šķiet – gadiem būvētā demokrātiskā pārvaldes sistēma ir kļuvusi visnotaļ nepārliecinoša.
“Mēs pētījām politisko ciklu Latvijā, lai saprastu, kāpēc ir vilšanās sabiedrībā; kāpēc lēmumi netiek pieņemti un kāpēc politiskā sistēma – ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļamerikā, Rietumeiropā, Ziemeļeiropā – ir kļuvusi faktiski nekompetenta. Jo mēs vairs, piemēram, neprotam būvēt. Bija laika posms, 50.-60. gadi, kad mēs paplašinājām infrastruktūru Rietumos – Ziemeļamerikā, Rietumeiropā. Dzelzceļa tīkli, jauni, plaši motorceļi, uzbūvējām jaunas lidostas un tā tālāk. Tas viss notika ātri, kompetenti un pietiekami kvalitatīvi. Reti kad bija kāda problēma. Mūsdienās mēs to vairs neprotam. Latvijā mēs runājam par “Rail Baltica”, Lielbritānijā viņi runā par neizdevušos ātro dzelzceļa līniju, kas tika plānota no Londonas uz ziemeļiem, kas pilnīgi izgāzās. Miljardi tika iztērēti, nekas netika uzbūvēts. Tagad kaut kāds tur neliels pēctecis būs, bet faktiski nebūs tas, kas tika ieplānots. Līdzīgi Amerikā jau gadus 30 plāno ātro vilcienu no Losandželosas uz Sanfrancisko, un nekas nenotiek. Iztērēti miljardi, vilcieni nebrauc. Arī Vācijā, mēs zinām, ir līdzīgas problēmas. Vācijā agrāk bija tāds stereotips, ka vilcieni vienmēr laicīgi izbrauca un laicīgi ieradās, bet tagad tie bieži vispār neierodas, un tas ir retums, kad tie laicīgi atstāj staciju. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka arī autobāņu sistēma ir degradēta un tikai lēnām tiek atjaunota. Elementāras lietas. Nemaz nerunājot par sarežģītākajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar izglītības sistēmas modernizāciju, demogrāfiju, pilsētu konkurētspēju. Tātad tās problēmas, ko mēs redzam Latvijā, atkārtojas arī citās Eiropas valstīs, un līdzīgi arī tur pēta politisko sistēmu, lai mēģinātu saprast, vai nevaram kaut ko tajā uzlabot, lai iznākums būtu labāks,” sarunā saka D. Auers.
Nedomāju, ka es varētu izdarīt kādus ļoti vērtīgus secinājumus, kādi tieši knifi (sauksim tos tā) būtu maināmi, lai varētu kaut ko izmainīt esošajā sistēmā. Gribētos domāt, ka ir vērts ieklausīties cilvēkos, kas šajos jautājumos ir iedziļinājušies un saprot mazliet vairāk par vidējiem bļāvējiem, īpaši jau tādiem, kurus skaļi klaigāt mudina priekšvēlēšanu cīņas. Jāpiebilst, ka Daunis Auers ir latviešu politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors, salīdzinošās politikas pētnieks un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vecākais pētnieks. Specializējies vēlēšanu, partiju sistēmu, demokrātijas attīstības un tiešās demokrātijas jautājumos Baltijas valstīs un plašākā reģionā.
Minētajā sarunā Latvijas Radio viņš uzsver: “Tātad atbalsts demokrātijai Latvijā un kopumā arī Rietumeiropā ir, bet cilvēki taču redz to, viņi izjūt to, ka buksējas tā politiskā sistēma, tāpēc arī ir laiks to modernizēt. Mums nebūtu jābaidās no politiskās sistēmas modernizācijas. Tas ir kaut kas līdzīgs operētājsistēmai datorā – mainās datora jauda, mainās pieejamās programmas, mainās tas, ko mēs gribam izdarīt ar šo datoru, un tad periodiski parādās arī jaunas operētājsistēmas. Vai mēs varam pavisam jaunu datoru, teiksim, 2026. gada modeli, operēt ar “Windows 95”? Nu, mēs varētu, bet droši vien rezultāts nebūtu īpaši labs. Mums visu laiku ir jāuzlabo mūsu operētājsistēma, kas ir mūsu politiskā sistēma. Bet tajā pašā laikā, analizējot sabiedrības noskaņojumu, ir pilnīgi skaidrs, ka nav atbalsta lielām pārmaiņām. Piemēram, fundamentāli mainīt, pārrakstīt Satversmi. Bet, mūsuprāt, ir nelielas lietiņas, ko var izdarīt, lai uzlabotu politiskās sistēmas darbību, faktiski nelabojot Satversmi, vienkārši mainot likumus.”
Vēl viņš vērš uzmanību: “Ir ļoti fundamentāla problēma, ka cilvēki negrib doties politikā. Ir mums tāda cilvēkkapitāla problēma, un par to mēs arī diskutējam pētījumā, – ka varbūt būtu laiks pārskatīt amatpersonu ierobežojumus, kas šobrīd ir. Jo mēs tos pieņēmām cīņā pret korupciju – ļoti labi, 90. gados tas viss bija vajadzīgs. Tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, ka Latvija ir valsts 1,8 miljoniem cilvēku, bet citās Eiropas valstīs, kur ir līdzīgi ierobežojumi, iedzīvotāju skaits ir 40 miljoni, 70 miljoni… Ziemeļvalstīs, Zviedrijā – 12 miljoni. Proti, viņiem rezervistu soliņš ir daudz plašāks. Ja izslēdz vienu daļu, šeit pamatā ir runa par uzņēmējiem, ja mēs izslēdzam uzņēmējus no politiskās sistēmas, rezervistu soliņš kļūst vēl daudz īsāks. Kompetento cilvēku, kas varētu iet politikā, saraksts ir daudz, daudz īsāks. Mēs arī ziņojumā aprakstām to, ka varbūt ir laiks pārskatīt šos ierobežojumus.”
Komentāri