Publicitātes attēls.
Kiberriski digitālajā vidē turpina palielināties, taču pētījumi rāda, ka cilvēki aizvien pārāk maz rūpējas par savu mobilo ierīču drošību. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ierīču komercijas vadītājs Roberts Birnbaums norāda, ka mobilajām ierīcēm katru gadu nepieciešama “pavasara tīrīšana” – un šajā ziņā nevar aizmirst arī par bērnu mobilajām ierīcēm. Īpaša uzmanība jāvelta mobilo lietotņu pārskatīšanai, ierobežojot to piekļuves un dzēšot nevajadzīgās lietotnes, jo tajās glabātie dati ir “gards kumoss” kibernoziedzniekiem.
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras pērnā gada dati rāda, ka pikšķerēšana mobilajās ierīcēs veido aptuveni 60 % no visiem kiberuzbrukumu mēģinājumiem Eiropā. Savukārt 2025. gada “Zimperium” globālais mobilo apdraudējumu ziņojums atklāj, ka 50-60 % mobilo ierīču katru gadu darbojas ar novecojušām operētājsistēmām, apliecinot, ka cilvēkiem jāvelta daudz lielāka uzmanība savai digitālajai drošībai.
Neizmantotās lietotnes jādzēš, citām – jāpārskata piešķirtās piekļuves
Mobilās lietotnes ir populārs “ieejas punkts” krāpniekiem, jo tajās bieži tiek apstrādāti sensitīvi lietotāju dati – finanšu informācija, atrašanās vieta, personas un bankas pieejas u. c. Turklāt daudzas lietotnes, kuras ikdienā izmantojam reti vai nemaz, joprojām saglabā piekļuvi kamerai, mikrofonam, kontaktiem vai atrašanās vietai. Augsti riski novērojami bērniem paredzētajās mobilajās lietotnēs, kas nereti pieprasa plašu pieeju ierīcei, lai gan tā patiesībā nav nepieciešama.
“Mobilās lietotnes tiek plaši izmantotas kiberuzbrukumiem, ļaujot piekļūt ierīcē esošajiem datiem un izmantot to ļaunatūras izplatīšanai. Savukārt pārāk plašas piekļuves atļaujas nozīmē, ka lietotne var ievākt būtiski vairāk informācijas, nekā nepieciešams tās darbībai. Tāpēc, veicot “pavasara tīrīšanu” telefonā, ir nopietni jāizsver, vai visas lietotnes, tajā skaitā spēles, ir vajadzīgas un vai piešķirtās piekļuves ir tiešām nepieciešamas lietotnes darbībai. Jāpārskata arī atļaujas veikt pirkumus lietotnēs. To iespējams izdarīt telefona iestatījumu sadaļā “Privacy”, “Permissions” vai “App permissions”, kur redzamas lietotnēm piešķirtās pieejas,” skaidro Roberts Birnbaums, “Bite Latvija” ierīču komercijas vadītājs.
Atjauninājumi jāinstalē ne tikai operētājsistēmai, bet arī lietotnēm
Regulāra atjauninājumu instalēšana ir būtiska daļa no personiskās digitālās higiēnas, taču tas attiecas ne tikai uz “iOS” un “Android” operētājsistēmu atjauninājumiem – atjauninājumi nepieciešami arī lietotnēm, lai nekļūtu par vieglu mērķi kiberuzbrucējiem.
“Operētājsistēmu un lietotņu atjauninājumi novērš ievainojamības un papildina šīs programmas ar modernāku aizsardzību pret kiberuzbrukumiem. Tāpēc, kad lietotņu saraksts un piešķirtās atļaujas ir pārskatītas, jāvelta uzmanība arī tam, vai visas ir arī atjauninātas. Tiesa, praksē redzam, ka ar to ir par maz, lai pilnvērtīgi pasargātu savu un bērnu telefonus no kiberriskiem, tāpēc arvien vairāk cilvēku ikdienā izmanto Bites drošības pakalpojumu Antivīruss Plus, kas aizsargā ierīcēs no vīrusu inficētiem failiem un brīdina par riskiem,” stāsta R. Birnbaums.
Foto, video un lejupielādēto failu “pavasara tīrīšana” ierīces atmiņai
Ilgākā laika periodā mūsu ierīču atmiņu piepilda neskaitāmi daudz fotogrāfiju, video un lejupielādētu failu, tos saņemot e-pastā un lietotnēs. “Bite Latvija” eksperts stāsta, ka par piepildītu ierīces atmiņu parasti signalizē vairākas pazīmes – telefons sāk darboties lēnāk, lietotnes atveras ilgāk, kamera nespēj saglabāt jaunus foto vai video, savukārt operētājsistēma regulāri brīdina par nepietiekamu vietu atmiņā.
Tāpēc ieteicams pārskatīt ierīcē uzkrāto saturu – dzēst dublētus fotoattēlus, ekrānšāviņus, vecus video un lejupielādētos failus, kas vairs nav nepieciešami. Tāpat vērts pārbaudīt arī saziņas lietotņu mapes, kur automātiski uzkrājas dažādi attēli, video un dokumenti. Papildu vietu iespējams atbrīvot, pārvietojot failus uz mākoņkrātuvi vai ārējo datu nesēju.
Revīzija sociālajos medijos – jāpārliecinās par savu un bērnu kontu privātumu
Lai izvairītos no riskiem, vecākiem būtiski regulāri pārskatīt savu un bērnu kontu sociālajos medijos privātuma iestatījumus – īpaši svarīgi pārliecināties, ka bērnu profili nav publiski pieejami un šīm lietotnēm nav pieejas ierīces atrašanās vietai. Tāpat ieteicams kopā ar bērniem pārbaudīt sekotāju loku, dzēšot nepazīstamus profilus.
Līdzās sociālo mediju lietotņu revīzijai, vecākiem ieteicams arī pārrunāt ar bērniem, kāpēc saziņa ar svešiniekiem internetā ir bīstama; ar kādu saturu drīkst un nedrīkst dalīties; kā atpazīt viltus profilus, krāpnieciskas ziņas, aizdomīgas saites un mākslīgā intelekta radītu saturu, kas sociālajos medijos kļūst arvien grūtāk atšķirams no īsta.
Vecas paroles nozīmē jaunas iespējas kibernoziedzniekiem
Cilvēki teju vienmēr atzīst, ka ikdienā izmanto vecas paroles, jo tās ir labi iegaumētas, sistēma tās nav prasījusi mainīt un kopumā ir ērti, ja viena parole der vairākām vietnēm. Tās ir lamatas – ja viena un tā pati pieeja reiz izmantota sen aizmirstam interneta veikalam, bet tagad kalpo kā parole internetbankai vai e-pastam, visticamāk, tas ir tikai laika un veiksmes jautājums, kad to izmantos kibernoziedznieki.
“Praksē kiberuzbrucēji regulāri vērš uzbrukumus pret e-veikaliem, spēļu platformām, e-pastu servisiem u. c. bieži izmantotām vietnēm. Ja vienu no tām izdodas uzlauzt, tad piekļuves, kuras tur izmantojat, ir nonākušas ļaundaru rokās. Tieši šī iemesla dēļ piekļuvēm dažādos kontos ir jābūt atšķirīgām. Tāpat jāpārliecinās, vai arī bērnu kontiem dažādās vietnēs un lietotnēs pieejas ir atšķirīgas un pietiekami spēcīgas, ietverot gan burtus, gan ciparus un citas rakstu zīmes. Savukārt papildu drošībai jāaktivizē arī divfaktoru autentifikācija,” piebilst eksperts.
Komentāri