Cēsu basketbolistiem bronzas medaļas

Bronzas godalgu spīdumā sezonu Latvijas basketbola čempionāta Reģionālajā līgā noslēgusi vīriešu komanda “Cēsis / Cēsu PSS”.

Sērijā līdz divām uzvarām Cēsu komanda bija pārāka par Madonas basketbolistiem 2:0.
Atgādināsim, ka regulārajā turnīrā cēsnieki Austrumu zonā finišēja 5. vietā, kopējā līgas vērtējumā viņiem 15. vieta, kas ļāva būt starp tām 16 komandām, kas kvalificējās izslēgšanas spēlēm.

Pirmajā kārtā Cēsu komanda tikās ar līgas spēcīgāko vienību “Basketbola klase Valka/ BJSS” un pārsteidzoši uzvarēja abās pirmajās spēlēs, iekļūstot ceturt­daļfinālā. Tur pretī stājās “Gulbenes Buki juniors/ BJSS”. Lai arī pirmo spēli cēsnieki zaudēja, divās nākamajās izcīnīja uzvaru, iekļūstot pusfinālā. Pirmā spēle bija ar “Jēkabpils BA/ Sporta centrs” basketbolistiem, to izdevās uzvarēt, taču abās nākamajās nācās atzīt pretinieku pārākumu, un sapnis par finālu bija izsapņots. Taču bija iespēja cīnīties par bronzas god­algām pret Austrumu zonas spēcīgāko komandu “BK Madona/ BJSS”.

Zaudējums pusfinālā Cēsu komandai iedeva pietiekamu sportiskā niknuma devu, taču arī madoniešiem līdzīga situācija, turklāt pirmā spēle viņu laukumā. Spēle ritēja punkts punktā, vadībā te viena, te otra komanda. Pēc puslaika 42:40 Cēsu basketbolistu labā. Trešajā ceturtdaļā pārsvaru izdevās palielināt, un pirms pēdējām desmit minūtēm 65:59. Lai kā mājinieki centās lauzt spēles gaitu, tas neizdevās, un Cēsu komanda guva svarīgu uzvaru 89:82. Rezultatīvākie: Dāvis Rozītis – 23 punkti, Mārtiņš Vīņauds – 18.
Otrā spēle Cēsīs, un likās, ka atkārtosies pusfināla scenārijs, jo spēles sākums mājiniekiem nepadevās. Vai nu atbildība daudzo skatītāju priekšā, vai arī madonieši gāja uz visu banku, jo, kur atkāpties, vairs nebija, un pēc pirmās ceturtdaļas mājinieki iedzinējos 13:22. Spēles turpinājumā Cēsu komanda centās atspēlēties, taču punktu starpība saruka ļoti lēni. Pēc puslaika 35:40, bet pēc trim ceturtdaļām vairs tikai viena punkta starpība 55:56. Jāmin, ka svarīgs brīdis trešajā ceturtdaļā bija Dāvja Rozīša došanās laukumā pirmo reizi šajā spēlē. Lai arī veselības dēļ bija domāts, ka viņš spēli vēros no rezervistu soliņa, basketbolists saprata, ka jāiet komandai palīgā, un laukumā devās sejas aizsargmaskā. Spēle kļuva dinamiskāka, un komanda sāka atspēlēšanos. Pēdējā nogrieznī viss ritēja punkts punktā, bet pašā izskaņā pārliecinošāk nospēlēja cēsnieki, izcīnot tik svarīgu uzvaru 83:75 un iegūstot bronzas medaļas.

Kristers Kubliņš guva 28 punktus, M. Vīņauds – 18, E. Jonāts – 15. Līgas simboliskajā piecniekā no Cēsu komandas iekļuva Ervīns Jonāts un Kristers Kubliņš. Komandas treneris Mārtiņš Mīlbergs pēc spēles “Druvai” atzina, ka spēles par bronzu nebija vieglas: “Paldies pretiniekiem, bet mēs beidzot otrajā puslaikā parādījām raksturu, kas arī bija panākumu atslēga. Tas ļāva atspēlēties un beigās izvirzīties arī vadībā. Vienā brīdī pamainījām aizsardzību, pretiniekiem apstājās uzbrukums, kas mums ļāva aizskriet pretuzbrukumos. Auguma parametros nedaudz zaudējam Madonas komandai, tāpēc šāda ātrā spēle ir mūsu pluss. Tas ļāva sajust garšu un uzvarēt!”

Treneris neslēpj, ka šaubas par uzvaru bijušas līdz pēdējām brīdim, tāpēc ir patiess prieks un atvieglojums, ka izdevās gūt tik vajadzīgo uzvaru un pabeigt sezonu ar medaļām savā laukumā.

Jautāts, vai zaudējums pusfinālā 1:2 arī deva kādu mācību bronzas spēlēm, treneris atbild apstiprinoši: “Puse komandas ir ļoti pieredzējuši spēlētāji, tieši viņi sapurināja pārējos un ar savu piemēru rādīja jaunajiem, kas darāms. Visu cieņu arī Dāvim Rozītim, ka tomēr devās laukumā, lai iedvesmotu komandu cīņai!” Treneris arī uzsver, ka uzvaras izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pret Valkas komandu iedeva pārliecību, ka ir iespējams uzveikt jebkuru vienību: “Šīs spēles parādīja, ka varam spēlēt ļoti labu basketbolu, bet, manuprāt, izšķirošā bija otrā kārta pret Gulbenes komandu. Pir­majā spēlē zaudējām, bet spējām piecelties, parādīt raksturu un uzvarēt divās nākamajās.”

Komentējot sezonu kopumā, M. Mīlbergs norāda, ka beigu rezultāts liek to vērtēt pozitīvi, bet nav gājis vienkārši: “Es teiktu, ka sezona bija īsti amerikāņu kalniņi. Bija brīdis, kad komandā bija tikai septiņi spēlētāji, tad ienāca Ervīns Jonāts, kas bija svarīgs papildinājums. Otrs ieguvums bija Mārtiņa Vīņauda atgriešanās uz izslēgšanas spēlēm pēc smagas traumas. Arī tas deva papildu enerģiju. Paldies visiem atbalstītājiem, kuri mums palīdzēja sezonas garumā, paldies spēlētājiem un viņu ģimenēm un, protams, paldies mūsu sestajam spēlētājam, lieliskajiem faniem, kuri bija ar mums gan mājas spēlēs, gan izbraukumā.”

Šīs ir pirmās medaļas, kopš Cēsu komanda ir biedrības “Cēsu basketbola attīs
tībai” paspārnē.

Mārtiņš Vīņauds “Druvai” atzina, ka viņam bijusi zināma izšķiršanās, vai pēc smagās traumas atgriezties laukumā: “Taču biju devis solījumu Dāvim Rozītim, ka tad, kad viņš beigs profesionālā basketbolista gaitas, mēs Cēsu komandā kopā uzspēlēsim, un savus solījumus turu. Man bija gandarījums uzspēlēt ar Dāvi, ar Ervīnu Jonātu, kaut arī pievienojos tikai uz izslēgšanas spēlēm. Sezonas noslēgums ir izdevies, manuprāt, neviens nedomāja, ka tiksim pie medaļām, un ceru, ka mēs, pieredzējušie, spējām jaunajiem puišiem iedot vajadzīgo spēles garšu. Man ir prieks par jaunajiem, kuri teicami iekļāvās komandā, un tieši komandas gars, komandas spēks deva šo rezultātu. Domāju, skatītājiem demonstrējām baudāmu basketbolu, un ir prieks, ka pilsētai parādījām, ko varam. Ļoti ceru, ka šis ir jauns solis basketbola attīstībā Cēsīs!”