Ja būtu arī gājēju celiņš. Valsts autoceļu no Taurenes uz Dzērbeni ikdienā izmanto daudzi dažādu paaudžu kājāmgājēji, arī riteņbraucēji, skrējēji, jo arī attālums no viena pagasta centra līdz otram nav liels – trīs kilometri. Taču viņi ceļa malās nejūtas droši. FOTO: Agnese Leiburga
Dzērbenē un Taurenē iedzīvotāji parakstās, atbalstot gājēju un veloceliņa izveidi starp abu pagastu centriem.
Par to, ka celiņš nepieciešams, runāts gadiem un daudz. Tagad šo vajadzību un drošības problēmu aktualizējušas abu pagastu iedzīvotāju padomes.
“Kaimiņi sazinājāmies un norunājām, ka darīsim kopā,” saka Dzērbenes iedzīvotāju padomes sekretāre Daina Slaidiņa.
Aicinājumā parakstīties teikts, ka mikromobilitātes infrastruktūras izveide būtu ieguldījums ne tikai Cēsu novada iedzīvotāju labbūtībai, bet ikvienam, kurš dzīvo, mācās, strādā, ceļo, atpūšas Taurenes un Dzērbenes pusē. Līdz ar celiņa izveidi tiktu būtiski uzlabotas iespējas droši pārvietoties apdzīvoto vietu tuvumā.
“Celiņš kalpotu plašai sabiedrībai. Dzērbenieši pēc darba ar autobusu atbrauc līdz Taurenei un dodas mājās. Celiņš savienotu skolu Dzērbenē un bērnudārzu Taurenē. Daudzi dodas uz pasākumiem vienā vai otrā pagastā, iet pastaigās, skrējēji skrien pa ceļa malu. Taurenieši teikuši, ka pa celiņu varētu doties pastaigā līdz Dzērbenei, jo Taurenes centru var ātri izstaigāt,” situāciju raksturo Taurenes iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Dace Potaša un uzsver, ka būtiskākā ir iedzīvotāju drošība. Viņa arī piebilst, ka tie, kuri vērtēs, vai tāds gājēju celiņš patiesi nepieciešams, tumšajā laikā kājām aizies no Taurenes līdz Dzērbenei un pārliecināsies, cik apdraudēti jūtas.
Parakstu vākšanas iniciatori atklāj, ka ir iedzīvotāji, kuri saka, ka nav vērts parakstīties, jo tāpat nekas nenotiks, bet citi uzsver, ka ir jādara tas, ko var, lai vēlāk nav jāgaužas, ka paši nav ieinteresēti iesaistīties, nepauž savu viedokli, neatgādina par problēmu.
Vēstules ar parakstiem tiks nosūtītas VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un Cēsu novada domei.
“Teritorijas plānojumā ierosinājām iezīmēt šo gājēju celiņu. Saprotams, ka nekas nevar notikt tūlīt, bet pēc pieciem desmit gadiem. Celiņš ir abu pagastu iedzīvotāju nepieciešamība. Trīs kilometri taču nav garš ceļa posms,” uzsver D. Potaša un atgādina, ka Cēsu novadam ir mērķis būt par izcilu vietu dzīvei un šādas infrastruktūras izveide būtu pamats mērķi piepildīt.
Komentāri