Vēl 51 represētā piemiņa iemūžināta pie Amatas stacijas

Amatas stacijas piemiņas vietā padomju represijās cietušajiem, 1949. gada 25. martā izsūtītajiem, saulainajā sestdienā valdīja darba troksnis.

“Šodien piemiņas vietu papildinām ar 51 stabiņu. Bija 512,    vēl vajag 806, tad katram no 1318 cilvēkiem, kuru ceļš uz Sibīriju te sākās 62 vagonos, būs sava zīme. Metāla stabiņš kā apliecinājums traģiskajam notikumam tautas un katra cilvēka dzīvē un piemiņa katram cilvēkam,” stāsta Amatas stacijas piemiņas biedrības pārstāvis Pēteris Ozols.

Piemiņas vietu, vēl nepabeigtu, atklāja 2021.gadā. Tās izveidi iesāka Cēsu rajona politiski represēto biedrība par ziedojumiem, ar paš­valdību un valsts atbalstu. Kad pērn biedrība, kuru ilgus gadus vadīja P. Ozols, ievēlēja jaunu valdi, izrādījās, ka tai ir parāds un sākusies tiesvedība.

“Tā kā biedrība lēma par likvidāciju, pēc trim nedēļām trīs jūrmalnieki nodibinājām Amatas stacijas piemiņas biedrību. Iesāktais ir jāpabeidz, darām, cik mūsu spēkos,” pastāsta biedrības pārstāve Alda Holla. Lai piemiņas vietu papildinātu ar jauniem stabiņiem, 23 izgatavošanu un uzstādīšanu finansēja jūrmalniece Aina Gailīte.

“Uzzināju, ka ir tāda vieta. Pēteris savācis daudz informācijas, zina par cilvēkiem, kuru dzīve izmainījās šajā vietā. Mani traģiskajā notikumā dziļi sirdī aizkustināja fakts, ka ceļā uz izmitināšanas vietu izmeta deviņus mirušos. Viņu vidū vilcienā dzimušu bērnu. Šiem cilvēkiem vairs nav piederīgo. Mazajam bērnam nav ne kapa vietas, pat ieraksta, ka viņš dzimis. Būs vismaz piemiņas stabiņš ar viņas vārdu – Vēsma Ozoliņa no Stalbes pagasta. Vecākā vilcienā bija Ede Rateniece no Trapenes pagasta, dzimusi 1861. gadā ,” stāsta biedrības atbalstīja un uzsver, ka naudu var iztērēt laicīgām, nevajadzīgām lietām, bet šie cilvēki ir pelnījuši piemiņas vietu, kurā izlasāms viņu vārds. A. Gailīte nolēmusi finansēt vēl 11 piemiņas stabiņu izgatavošanu un uzstādīšanu.

A. Holla pastāsta, ka pirms diviem gadiem Jūrmalas politiski represētie atbrauca ekskursijā uz Cēsu novadu un tās izskaņā pabija Amatas stacijas piemiņas vietā. “Arī vīriešiem bija asaras acīs, dzirdot Pētera stāstījumu. Ekskursijā arī tuvāk iepazinos ar Pēteri. Atbalstām viens otru, mūs atbalsta kaimiņi. Kopā varam izdarīt daudz,” teic A. Holla un pastāsta, ka maijā Slokas baznīcā būs Sergeja Jēgera labdarības koncerts, kur tiks vākti ziedojumi, lai turpinātu iekārtot piemiņas vietu.

Katra piemiņas stabiņa materiāls un izgatavošana izmaksā 150 eiro, bet uzstādīšana vēl 40 eiro. “Ir cilvēki, kuri varētu atļauties ziedot, kuri zina, ka top šī piemiņas vieta, arī to, ka no šejienes svešumā aizvesti viņu vecvecāki, bet naudu atsaka, jo ir citas prioritātes. Ir represētie, kuri ziedojuši vairākus tūkstošus eiro,” pastāsta P. Ozols un atgādina, ka piemiņas vietas zeme pieder pašvaldībai, kas arī gādā par tās uzturēšanu, biedrības ziņā ir stabiņu uzstādīšana.

“Iemūžinām vēsturi. Piemiņas vietā strādājam no tās izveidošanas sākuma. Uzlikām sliedes, nostiprinājām stabiņus, karoga mastu. Piemiņas laukums ir sazīmēts kvadrātos, katram stabiņam ir sava vieta. Darbs nav vienkāršs, jāiedziļinās.    Urbjot grunts var sagādāt pārsteigumus,” pastāsta Normunda Bērziņa uzņēmuma “MAD Custom” pārstāvis Renārs Vēveris un piebilst, ka iepriekš uzstādītie stabiņi stāv stabili. 51 nostiprināšanai pagāja visa diena.

Biedrība patlaban aprēķina, cik varētu izmaksāt daktilā tāfele un tās uzstādīšana, tāpat arī    informācija četrās valodās, pastāsta A. Holla. Notiek sarunas    par finansējuma piesaisti.

“Agrāk uzstādītie stabiņi izskatās kā priedes. Apkārt klusums, bet stabiņi neklusē,” bilst A. Gailīte, bet A. Holla uzsver, ka viņai, tāpat P. Ozo­lam ir apņemšanās iesākto pabeigt.