Latvijā darbojas 102 senioru deju kolektīvi. Tie ir aktīvi Dziesmu svētku kustībā, apgūst koprepertuāru, koncertē ne tikai savā kultūras namā un novadā. Cēsu novadā jau daudzus gadus darbojas četri senioru deju kolektīvi: “Dzirnas” Cēsīs, “Juveris” Dzērbenē, “Munsturis” Straupē un “Mudurainis XO” Vecpiebalgā. Visi bijuši vairāku Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Ar dzīvesprieku, prasmi atklāt deju stāstus, izdzīvot attiecību emocijas un parādot, ka gadu desmiti, kas plecos, nevar atturēt no dejošanas, seniori priecē gan vienaudžus, gan jaunākās paaudzes.

Seniori bauda dejošanu

“Paaudžu maiņa notiek nepārtraukti, bet vislielākās izmaiņas parasti ir pēc Dziesmu svētkiem. Tad jaunieši pāriet uz vidējās paaudzes kolektīviem, vidējie pie senioriem. Skatuve ir nežēlīga,    piecdesmitgadnieki, arī četrdesmitgadnieki pievienojas štramiem senioriem, papildina viņu rindas,” deju kolektīvus raksturo Cēsu novada deju kolektīvu virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.

Par senioru kolektīvu repertuāru virsvadītāja uzsver: “Kam nav simts, tas var! Vienmēr uz viņiem skatos un domāju, cik laimīgi ir bērni un mazbērni, kuru vecāki un vecvecāki dejojot pavada brīvo laiku, dara to, kas patīk. Viņi emocionāli piepilda laiku, visi ir labā fiziskā formā un omā. Ja jauniešu kolektīvi sacenšas par labāku tehniku izpildījumu, seniori bauda to, ko dara. Visvairāk taču sirdi silda, kad dejo mazi bērni un seniori.”

I. Pētersone-Lazdāne pastāsta, ka katrai deju kolektīvu vecuma grupai nav gadu gradācijas. “Lauku kolektīvos, mazos pagastos ir paaudžu deju kolektīvi, mamma dejo ar dēlu, mazdēls ar vecmammu. Vidējās paaudzes deju kolektīvos dejo trīsdesmitgadnieki, tāpat četr­desmitgadnieki senioros. Katrs dejotājs pats izvēlas sev piemērotāko,” teic virsvadītāja un atgādina, ka seniori grib svinēt dzīvi un starpsvētku laikā vēlas daudzus koncertus, vēlas satikties. Bija paredzēts senioru lielkoncerts Salacgrīvā, bet organizatorisku apsvērumu dēļ tas šovasar nenotiks. 

Kopā mēģinājumos, koncertos un ballēs

Šosezon senioru kolektīviem nav pārbaudes skates, ir kopkoncerti, kur viņi parāda, ka ir pilns sastāvs, ka tiek apgūtas jaunas dejas. Nākamajā sezonā jau sāksies gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem.

Šosezon pretim jubilejām

Aprīlī “Juveris” svinēs 60 gadu jubileju. “Būs bijušo dalībnieku, vadītāju salidojums. Sanāks radi, draugi, visi, kuri bijuši un ir saistīti ar “Juveri”,” stāsta Dzērbenes Tautas nama vadītāja Daina Šmite un piebilst, ka tāpat kā citus gadus maijā  Augstajā kalnā būs Deju svētki, kur sabrauks dzērbeniešu draugu kolektīvi. Arī no Somijas.

“Juverim ir stabils sastāvs. Dejotāji ir vecumā no 35 līdz 65 gadiem. Labprāt koncertējam. Pērn bijām Spānijā, šovasar ir iecere aizbraukt uz Itāliju. Dejotājiem ir svarīgi ne tikai koncerti, arī kopābūšana ar citiem kolektīviem,” stāsta “Ju­vera” vadītājs Uldis Blīgzna, bet D. Šmite piebilst, ka kolektīvs aktīvi koncertē, izbrauku­miem, cik vien iespējams, tiek nodrošināts transports.

Pirms gadiem desmit pagastā darbojās gan vidējās paaudzes, gan senioru deju kolektīvi. Kad vidējās paaudzes kolektīvā trūka dejotāju, tie apvienojās. “Katru gadu kāds pārtrauc dejotāja gaitas, kāds pievienojas. Kā jau laukos, vecvecākiem uz mēģinājumiem nāk līdzi mazbērni un arī dejo. Svarīgākais, ka jaunā paaudze iemācās dejot, ballēties un latviskās tradīcijas. Un paaudzes vieno dejošana,” teic D. Šmite.

Vecpiebalgas “Mudurainis XO” arī gatavojas jubilejai, tāpat kā vidējās paaudzes “Mudu­rainis”. Abu kolektīvu darbības vēsture cieši savijusies. “Kad “Mudurainis” ar skaistu koncertu svinēja desmito jubileju, bijušie dejotāji nolēma, ka aizvien grib dejot. Tapa “Mu­durainis XO”. Mums Vec­piebalgā ir divi stabili kolektīvi, “Mudurai­ņiem” svinēsim 20. jubileju,” stāsta Vecpiebalgas Kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna.

“Mudurainī XO” dejo atraktīvi, aizrautīgi, radoši vecpiebaldzēni vecumā no 50 līdz 70 gadiem, kurus vieno dejotprieks. Kultūras nama vadītāja vērtē, ka pirms katras sezonas kāds dejotājs no kolektīva aiziet, cits piebiedrojas, bet pagasta kultūras dzīve nav iedomājama bez šiem kolektīviem. “Viņus koncertos novērtē savējie, arī aizbraucot citur, vienmēr tiek sirsnīgi uzņemti un novērtēti,” atgādina Z. Ruicēna.

Dejās dzīvo emocijas

Tā jau tas ir, “Dzirnās” tikai vajag iepūst vēju, un tās nerimtīgi griežas. “Moži, gatavi strādāt, vienmēr pozitīvi noskaņoti, atbildīgi, mēģinājumus nekavē,” par savu kolektīvu saka vadītāja Dace Šteina un piebilst, ka “Dzirnās” jaunākajam dejotājam ir 42 gadi, pieredzējušākajam jau 73.

Renāta Sovere “Dzirnās” dejo pirmo sezonu. “Cik var dzīvot pa māju! Dejošana man vienmēr patikusi. Savulaik dejoju Prie­kuļu “Mežrozītēs”. Tā kā daudzi pazīstami dejo, skatēs, koncertos biju redzējusi “Dzirnas”. Atnā­cu, vaicāju, vai pieņemsit, un mani pieņēma,” pastāsta Renāta un piebilst, ka diemžēl ir cilvēki, kuriem ir aizspriedumi pret senioru deju kolektīviem, bet, kad ierauga, kā viņi dejo, domas mainās.

“Esmu atsaucīgā, draudzīgā kolektīvā. Tā ir iespēja izkustēties, koncertos gūt emocijas, satikt tos, kam arī patīk dejot,” saka “Dzirnu” dejotāja un piebilst, ka tiem, kam patīk dejot, nemaz nav tik daudz iespēju to darīt.

Juris Randars “Dzirnās” ir jaunākais. Dejojis skolā, tehnikumā, arī nedaudz augstskolas laikā. “Kolēģe uzzināja, ka esmu dejojis. Kā jau daudzos kolektīvos, trūka vīru, vairākus mēnešus centās pierunāt, lai nāku uz “Dzirnām”. Atnācu uz mēģinājumu un paliku,” stāsta Juris. Viņam kolektīvā otrā sezona. Dejotājs atzīst, ka atsākt dejot nebijis grūti, jo soļi jau neaizmirstas.    

“Dejas nav lēnas, kā varētu domāt. Vadītāja katrā prot dabūt emocijas,” bilst cēsnieks un uzsver, ka arī kā gados jaunākais jūtas kolektīvam piederīgs un ir priecīgs, ka pievienojies. “Di­vus vakarus nedēļā ir mēģinājumi, koncerti ir interesanti, var redzēt, kā citi dejo,” teic Juris un piebilst, ka kolektīvs ir saliedēts un prot arī ballēties.

D. Šteina atklāj, ka līdztekus vairākiem koncertiem ir iecere Cēsu jubilejas svētkos ar “Dzirnām” sarīkot cēsniekiem kārtīgu sadancošanu.   

Skatuve gaida. “Dzirnu” dejotāji Renāta Sovere un Juris Randars tūlīt priecēs skatītājus Straupē.

Ar savu rakstu “Munsturī”

Pirms koncerta Straupes Tautas namā “Munstura” dejotāji nedaudz satraukti. Sabrau­kuši draugu kolektīvi, un, kā uzsver straupieši, katrs koncerts ir notikums.

Vairāk nekā 20 gadus “Muns­turī” dejo Druvis Kreitūzis, Ruta Klikuča, Ināra Kreitūze. Ruta un Ināra ir stalbēnietes un uz mēģinājumiem mēro ceļu uz Straupi.

“Deja ir kustības, katrs “Munstura” dejas rakstā ierakstām savu,” saka Ruta. Viņa pirms katra koncerta pagūst palīdzēt katram, lai tērpā nekā netūktu, lai saktiņa piesprausta, josta kārtīgi sasieta. “Mums katram savi pienākumi gan ikdienā, gan braucot uzstāties citur,” uzsver Ināra.

Druvis pastāsta, ka savulaik ar sievu dejoja vidējās paaudzes kolektīvā, viņa pārgāja uz kori, pats jau bija četrdesmitgadnieks, kad “Munsturis” aicināja dejotājus. “Tagad, kad sešdesmit, tie labākie gadi, senioru deju kolektīvs ir labākā iespēja,” bilst straupietis un pastāsta, ka pa gadiem kolektīvs kļuvis jaunāks, dejotāju vidējais vecums ir ap sešdesmit.

““Munsturī” ir tikai priecīgi un smaidīgi cilvēki. Satikšanās vien jau uzlabo garastāvokli,” uzsver Ruta, bet Ināra piebilst, ka dejotāji kopā pabijuši visās Hanzas pilsētās, jo ik gadu kā mazākās Hanzas pilsētas pārstāvji uz Hanzas dienām veduši sveicienus no Straupes.

“Šovasar domājam aizbraukt uz Spāniju, uz Hanzas dienām ne, jo tās notiks Stargardā Polijā, bet Poliju jau esam iepazinuši,” atklāj Druvis, bet Ruta pastāsta, ka ik gadu dejotāji kopā aizbrauc kādā Latvijas iepazīšanas ekskursijā un tāda būs arī šovasar.

Dejotāji vērtē, ka ne viena vien senioru kolektīva deja iederētos vidējās paaudzes repertu­ārā. “Slodze ir, kamēr varam, dejojam. Arī pabrīnāmies, ka varam,” teic Druvis, bet Ruta atgādina, ka visiem ļoti jaukā atmiņā pērn ar Liepupes teātri iestudētie “Trīnes grēki”. Izrādē “Munstu­rim” bija septiņas dejas. Šosezon iestudētas četras jaunas un pabūts vairākos koncertos pie draugiem, ne tikai tuviem kaimiņiem Inčukalnā, Nītaurē, arī Izvaltā.

“Ja arī agrāk neesi dejojis, bet gribi, ir tikai jāsāk. Ie­mācīsies polku, gūsi prieku un dejošana kļūs par neaizstājamu aizraušanos,” pārliecināta saka Ināra.