Gandrīz katru dienu dzirdam ziņas par krāpnieciskiem gadījumiem, kuros cilvēki zaudē nopietnas naudas summas. Tad var laimīgi nopūsties vienīgi par to, ka pats neesi “iekritušo” skaitā. Dīvainas vēstules no Valsts policijas par pārkāpumiem, kurus, skaidri zinām, neesam veikuši, svešā mēlē runājošas personas no nepazīstamiem telefona numuriem ar piedāvājumiem vai izdomātiem draudiem laikam ir katram zināmi piemēri no krāpnieciskās pasaules. Ir jau arī citi, vēl rafinētāki, kā zvans “no tuvinieka” ar lūgumu palīdzēt, dažādu valsts un pašvaldības dienestu, pat banku “piedāvājumi” veikt “neatliekamas darbības”, lai neiestātos nelabvēlīgas sekas un vēl, un vēl. Izdomas un paņēmienu krāpniekiem netrūkst. Speciālisti, kuri mēģina palīdzēt izvairīties no šādiem “labvēļiem”, zina teikt, ka noziedzīgā pasaule diemžēl allaž ir priekšā tiem, kas mēģina ar to cīnīties.
Tā portālā “1188” ir Valsts policijas vēsts, ka “Pagājušajā nedēļā palielinājies no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpto līdzekļu apmērs, salīdzinot ar nedēļu pirms tam, un tas pārsniedzis pusmiljonu eiro”.
Portālā uzzinām, ka “laikā no 9. līdz 15. martam Valsts policija reģistrējusi 122 krāpšanas gadījumus.
Kopējā izkrāptā summa sasniedza vismaz 302 366 eiro.
Savukārt laikā no 16. līdz 22. martam policija reģistrējusi 152 krāpšanas gadījumus. No tiem 58 gadījumos iedzīvotājiem radīti finansiāli zaudējumi, savukārt 94 gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši sekmīgi. Kopējā nedēļas laikā izkrāptā summa sasniedza vismaz 528 062 eiro”.
Var tikai brīnīties par krāpnieku metodēm un spējām, ka, neraugoties uz daudzajiem brīdinājumiem un skaidrojumiem, cilvēki joprojām “uzķeras”, notic un labprātīgi šķiras no naudas, kura ir zaudējums ne tikai tās īpašniekam, bet arī valstij, jo izmānītās finanses netiek apgrozītas uz vietas, bet aiziet nezināmā virzienā. Atklāt, sodīt vainīgos, atgūt zaudēto naudu lielākoties neizdodas, pagaidām vairāk dzirdams par izdevušos krāpniecību, bet par šajā noziegumā aizturētajiem – gaužām reti. Jautājums, protams, cik centīgi un efektīvi strādā likumpārkāpēju “ķērāji”, kurā mirklī viņiem bezspēcībā nolaižas rokas, kurā – izdodas aizķerties aiz kāda pavediena, lai noziegumu veicējus noķertu.
Protams, cilvēkiem no malas šķiet – varētu darīt vairāk un labāk. Tādēļ arī portālā “manabalss.lv” uzsākta parakstu vākšana par “Vienotas sistēmas pret telefonkrāpniecību” izstrādāšanu. Šī priekšlikuma piedāvātāji skaidro: “Ja persona konstatē, ka tai zvanījis telefonkrāpnieks, šobrīd praktiski nav efektīvu instrumentu, kā šo informāciju izmantot tālākai rīcībai. Tas būtībā ļauj krāpniekiem turpināt darbību bez būtiska riska. Cīņai ar telefonkrāpniecību nav viena universāla risinājuma, tādēļ nepieciešama radoša, koordinēta visas sabiedrības iesaiste, kā arī dažādu pilotprojektu izstrāde un testēšana. Sabiedrībai jāattīsta un jāpilnveido rīki, kas ļauj efektīvi reaģēt uz nevēlamu un krāpniecisku elektronisko saziņu. Šīs iniciatīvas ietvaros būtu jāparedz iespēja elektroniski iesniegt ziņojumu par aizdomīgu vai krāpniecisku zvanu.”
Manuprāt, priekšlikums vietā, jo šobrīd vienīgais, ko darām, kad skaidri zinām – darīšana ir ar krāpnieku -, pārtraucam sarunu, neatbildam uz atkārtotu telefonzvanu, ignorējam vēstules. Diemžēl par iniciatīvu – ziņot arī par krāpšanas mēģinājumiem, ne tikai par izkrāpto, kā arī apkopot zināmos datus par krāpniekiem – pusotras nedēļas laikā ir parakstījušies vien 58 cilvēki. Tiešām negribam pielikt roku bīstamās “sērgas” apkarošanā?
Komentāri