Godina. Turku karavīru kapos Cēsīs atceres brīdī 18. martā piedalījās Turcijas Republikas pilnvarotā lietvede Özlem Hersam, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Raivo Zemītis. FOTO: Iveta Rozentāle
Turcijā 18. martu atzīmē kā kritušo karavīru piemiņas diena, godinot turku karavīru drosmi un pašaizliedzību. Katru gadu arī Latvijā Turku kapos Cēsīs notiek piemiņas pasākums.
Tajā pulcējas Aizsardzības ministrijas, dažādu valstu ārlietu ministriju pārstāvji, Turcijas valsts piederīgie un Zemessardzes bataljona pārstāvji un militāristi. Lai izrādītu godu turku karavīriem, arī turki, kas viesojas Latvijā citā laikā vai atbrauc te kā tūristi, visbiežāk ieplāno atbraukt arī uz Turku kapiem Cēsīs.
Turcijas Republikas pilnvarotā lietvede Özlem Hersam pagājušajā trešdienā, 18. martā, uzrunājot piemiņas pasākuma dalībniekus, teica: “Mūsu karavīri, kurus esam uzticējuši Latvijas tautai, dus mierā zemē, kura augsti vērtē cīņu par brīvību. Šajā brīdī es vēlos izteikt cieņu arī latviešiem, kuri nekavējās atdot dzīvību cīņā par savas valsts neatkarību. Tāpat šajā nozīmīgajā dienā vēlos ar pateicību pieminēt tos, tai skaitā Turcijas Ārlietu ministrijas pārstāvjus, kuri, pildot savus pienākumus dažādās valstīs un mūsu dzimtenē, zaudējuši dzīvību no teroristiskajām organizācijām. Paldies visiem klātesošajiem par piedalīšanos!”
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere uzrunā uzsvēra, ka arī latvieši zina cenu cīņām par brīvību, un izteica pateicību, ka šobrīd Latvijai un Turcijai ir laba sadarbība aizsardzības jomā. Arī “Druvai” Liene Gātere pauda: “Ir svarīgi pieminēt kritušos karavīrus. Tāpat kā mēs esam cīnījušies par savas valsts neatkarību, tā arī Turcijas karavīri ir cīnījušies par savu valsti. Turcija tāpat kā mēs ir NATO dalībvalsts un ir mums svarīgs partneris. Šobrīd ļoti svarīga ir NATO dalībvalstu vienotība un tas, ka esam spēcīga un vienota alianse, kas gan atbalsta Ukrainu, gan turas kopā šajos saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos. Ar Turciju aizsardzības jomā mums veidojas laba sadarbība, viņi ir mūsu dronu koalīcijā Ukrainas atbalstam, mēs cenšamies veidot arī ciešāku sadarbību aizsardzības industrijas lauciņā, mums ir ļoti laba un konstruktīva sadarbība.”
Pēc svinīgajām uzrunām klātesošie uzkavējās sarunās pie tējas.
Turku kapos Cēsīs 1878. gadā tika apbedīti 25 turku karavīri. Tie bija gūstekņi karā starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju, kas 1877. gadā izcēlās pie Bulgārijas pilsētas Plevnas. Pēc krievu armijas uzvaras krievu gūstā nokļuva ļoti daudz turku karotāju un vairāki simti tika atvesti arī uz Cēsīm. Lai arī viņi te iedzīvojās, daļa neizturēja skarbo klimatu, saslima un nomira. 1937. gadā ar Turcijas valdības atbalstu Cēsu Kūrorta komiteja sakopa turku kapsētu un izveidoja piemiņas vietu ar pieminekli, ko darināja Cēsu Kūrorta komitejas inspektors tēlnieks Kārlis Dzirkalis. 2003. gadā šo kapu teritoriju pārņēma Latvijas Brāļu kapu komiteja. Izmantojot Turcijas valdības atbalstu, kapus restaurēja un svinīgi atklāja 2005. gada 16. septembrī.
Komentāri