Kultūru rada tautas un valsts nākotnei

Latvijas kultūras forums Cēsīs pulcēja ikdienas kultūras dzīves norišu veidotājus no daudziem novadiem. Šī­gada foruma vadmotīvs bija izraudzīts “Cilvēks kā kultūras sākums”.

Atklājot Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgo Cēsu novada pašvaldības iniciēto un rīkoto notikumu, kultūras ministre Agnese Lāce atgādināja, ka Cēsis ir pilsēta, kas prot svinēt. Pērn Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu, šogad jubileju. Viņa arī uzsvēra cilvēku kā kultūras procesa virzītāju un to, ka kultūras notikumi ietekmē sabiedrību, pilsētu, pagastus, ekonomiku, radošo industriju attīstību. “Cilvēki meklē vietu, kurai piederēt, un piederības sajūta satur sabiedrību. Tā ir iespēja būt pamanītam, sadzirdētam. Kultūra ir tā, kas veido    piederības sajūtu, rada un uztur, veido mūsu identitāti un izpratni par to, kas esam mainīgajā pasaulē. Kad apkārt tik daudz nenoteiktības, kultūra dod drošības un stabilitātes sajūtu. Tā arī liek domāt kritiski, uzdot jautājumus, dod iekšēju līdzsvaru, izvēloties prioritātes. Kultūra ļauj saskatīt kopīgo un virzīties uz priekšu,” sacīja kultūras ministre un uzsvēra, ka kultūra nav luksus, tā nav dekoratīva, tā nav izklaide, tā ir sabiedrības pamats, kā mēs varam kļūt spēcīgāki. “ Īpaša nozīme kultūrā ir jaunajai paaudzei, lai ne tikai pielāgotos tagadnei, bet veidotu nākotni. Radoša un kritiska domāšana ļauj sabiedrībai attīstīties ilgtspējīgi. Nedrīkstam aizmirst, kāpēc pastāv mūsu valsts. Kultūra ir tās pamats un drošības daļa,” atgādināja A. Lāce.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde runāja par līderiem, to lomu, uzdevumu kultūrā un uzsvēra britu domātāja    Lestera Greiema atziņu: “Kul­tūras līderis ir aprūpes darbinieks vecajai kultūrai un vecmāte jaunajai.”

Cēsu novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē aizvadītais gads bija īpašs. Cēsis    kā Latvijas kultūras galvaspilsēta izskanēja ne tika Latvijā, arī kaimiņos Igaunijā. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš‑Eglītis ikvienu rosināja padomāt, ka maza vieta var būt liela, ja vien tās cilvēki ļaujas sapņiem, lolo sevī pašapziņu un neļaujas vis­aptverošai vaimanaloģijai.

Viņš arī atzina, ka pērn, Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā, “mēs lēcām ūdenī, kur bijām daudzas lietas izdaudzinājuši, bet paši, kultūras gadam sākoties, nezinājām, kā izpeldēsim gada beigās. Ap maiju sapratām, ka mums pietrūkst naudas visu ideju īstenošanai. Vairāki mūsu kultūras projekti tika noraidīti. Un mana pārliecība ir, ka projektu vērtētāji neticēja mazās vietas lielajiem sapņiem, lielajām idejām un lielajam spēkam. Bet viss notika. Nu, gandrīz viss. Man personīgi žēl, ka nācās atteikties no starptautiska kultūras vilciena idejas īstenošanas, kas sāktos Viļņā, turpinātos ar pieturu Rīgā, Cēsīs, Tartu un gala staciju Tallinā. Man liekas, ka tā būtu bijusi īsta Baltijas kultūras ceļa manifestācija. Bet, kā parasti, saņēmām atbildi – mazāk aktuāls”.          

A.Egliņš Eglītis arī uzsvēra, ka, neraugoties uz ceļiem un neceļiem, pat grāvmalām, novadnieki piedzīvoja īstus svētkus un kopības sajūtu, kas vienoja jaunā Cēsu novada ļaudis. “Ideāli mums ir nepieciešami. Tādēļ šī gada kultūras foruma tēmas centrā ir kultūras cilvēks. Ideālu nesējs. Ideālu sargātājs. Pērļu zvejnieks. Trešais tēva dēls. Sprīdītis. Un kas gan var būt lielāks valsts drošības garants un sociālās noturības elements kā lepni cilvēki par vietu un laiku, kurā viņi dzīvo? Kultūra šo piederības, skaistuma un varēšanas apziņas veidošanu veica un veic izcili,” uzrunājot foruma dalībniekus teica domes priekšsēdētāja vietnieks.   
Dienas gaitā foruma viesi ikvienu rosināja domāt, izprast, dalījās pieredzē. Katra teiktajā tika uzsvērta kultūras un kopienu mijiedarbība. Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska dalījās pieredzē par koncertzāles divpadsmit darbības gadiem un izcilības standartiem. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors un režisors Dāvis Sīmanis runāja par nacionālās kultūras un jauniešu identitātes saikni, savukārt Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš piedāvāja pārdomas par rīcības principiem pārmaiņu laikā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce pievērsās mākslas darba vērtībai mūsdienu sabiedrībā.   

Diskusijā “Kultūrvieta. Kā uzrunāt apmeklētāju?” pieredzē dalījās Gaujas ielas kvartāla īpašnieks Mārtiņš Tiknuss, brīvdabas galerijas “Miers un bērziņš” izveidotājs Mārcis Ločmelis un Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka vadītāja    Eva Koljera. Savukārt Cēsu Mazā teātra izveidotāja Ilze Liepa, mākslas telpas “Mala” vadītāja Kristīne Auniņa un mūzikas festivāla “saulesBASS” organizators Rūdolfs Lūkins diskutēja par virzītājspēku kultūrā. Katra pieredze, redzējums, uzdrošināšanās iedvesmo citus, mudina nepalikt malā kā tikai vērotājam, bet iesaistīties.

Turpinot pirmajā Latvijas kultūras forumā iedibināto tradīciju, arī šajā novadniekiem tika pasniegti augstākie pašvaldības apbalvojumi kultūras jomā – Cēsu novada Gada balva kultūrā 2025. Desmit nominācijās ikviens varēja pieteikt tos kultūras notikumus, ideju īstenotājus, kuri, viņuprāt, pelnījuši šo godu. Žūrijas vērtēšanai bija saņemts 51 ieteikums.

“Grand Prix” balva tika pasniegta režisorei Ingai Cipei par īstenoto lieluzveduma “Māls” ideju. Pateicībā par novērtējumu vēstulē viņa rakstīja: “Šī nav balva vienam cilvēkam, bet visai “Māla” sai­mei. Joprojām dzīvoju sajūtās, ka mālu mīlu kā dzīvu būtni. Patiesībā cilvēkus, kas “Mālu” veidoja. Tas bija stāsts par izaicinājumiem, uzticēšanos, aizrautību, nesavtību, arī mīlestību citam pret citu. Māls būs dzīvs manī un katrā no mums.”

Balvu par mūža ieguldījuma saņēma Dzidra Kuzmane, Latvijā pazīstama kā Ķencis. Aprīlī viņa svinēs 96 gadu jubileju. “Uzzinot, ka viņai būs balva, Dzidra nedēļu bija kā lidojumā, tik pacilāta un priecīga, ka šķita – tūlīt paņems savu Ķenča pauniņu un brauks uz Cēsīm,” pastāstīja vedekla Laura Apsīte-Kuzmane. Viņa arī nolasīja Cēsu novada Gada balvas kultūrā 2025 laureātes pateicību. “Mana mūža mīlestība vienmēr bijusi kultūra. Kultūras darbs ir brīnišķīga pasaule, no kuras neaiziet nekad. Kultūras darbā cilvēks nekad nenoveco, un to es šodien saku par sevi. Nekad neesmu pieņēmusi gadus kā mērauklu, man vienmēr licies, ka visa dzīve vēl ir priekšā.    Sniegs, kas ik ziemu sasnieg, pavasarī nokusīs, bet to, kas mūža gados sasniegts, neizkausēs neviens pavasaris,” vēstulē,    uzrunājot novadniekus, paudusi Dzidra Kuzmane.   
    Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte, saņemot balvu par kultūrvietas izveidošanu Ieriķu stacijā, atgādināja tās vietu Latvijas vēstures notikumos un uzsvēra, ka pirms desmit gadiem ēka bija grausts. Kultūrvieta Ieriķu stacijā ir apliecinājums, ka nevajag baidīties no lieliem mērķiem. Savukārt Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš par balvu nominācijā “Pārsteigums” bilda, ka to ieguvis objekts, kas Cēsīs ir jau daudzus simtus gadu un labi zināms katram, kurš bijis kaut Pils parkā. Ziemeļu tornis ārējo veidolu nav mainījis. “Nākotnē varētu piešķirt nomināciju – aprūpes darbinieks kultūrā, tādi mēs esam. Pirms trim gadiem Ziemeļu tornis bija kategorijā “Apdraudētākais kultūras piemineklis”. Lai to atjaunotu, izveidotu ekspozīciju, strādāja ļoti daudzi, kuri pētīja, veica tehnisko darbu, iekārtoja ekspozīciju, gatavoja publikācijas,” sacīja G. Kal­niņš.

Katrs, saņemot balvu, uzsvēra, ka būtiskākais, lai kaut ko paveiktu, ir ticība, ka mērķis tiks sasniegts, komanda un līdzās tie, kuri pamudina, atbalsta.

“Cēsis ir liela vieta ar karstu kultūras sirdi. Cēsis ir Latvijas kultūras galvaspilsēta,” vērtēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa – Stūre.

Gada balva kultūrā 2025 laureāti:

• “Grand Prix” – režisorei Ingai Cipei par īstenoto lieluzveduma “Māls” ideju
• Nominācijā “Mūža ieguldījums” – Dzidra Kuzma­ne (Ķencis)
• Nominācijā “Cilvēks kultūrā” – Pasaules latviešu mākslas centra ilggadējais vadītājs Kārlis Kande­rov­skis
• Nominācijā “Radošais kolektīvs vai mākslinieks” – Cēsu jauniešu kora izveidotājs, koru un vokālo an­sambļu konkursa “Cēsis” iedibinātājs, Cēsu Valsts ģimnāzijas koru    “Tomēr” un “Volante” diriģents    Patriks Kārlis Stepe
• Nominācijā    “Notikums Cēsu pilsētā” – “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” atklāšanas kon­certs koncertzālē “Cē­sis”
• Nominācijā “Notikums Cēsu novadā” – mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčo­jums” E. Veidenbauma muzejā “Kalāči”
• Nominācijā “Pārstei­gums” – lapidārija ekspozīcijas izveide Zie­meļu tornī
• Nominācijā “Kultūrvieta” – Ieri­ķu stacija
• Nominācijā “Iniciatīva” – Cēsu teātris par parku un pagalmu festivālu “Cēsis. Teātris. Roc dziļāk”
• Nominācijā  “Kultūras atbalstītājs” – “Signet Bank”