Ar pozitīvām emocijām svin Pasaules sociālā darba dienu

Pasaules sociālā darba dienā Auciemmuižā Cēsu novada sociālās jomas darbinieki tikās svētku pasākumā “Sociālais darbs šodien un rīt: izaicinājumi un risinājumi”. Svētku reizē arī godināja darbiniekus.

Apbalvojumu kā labākie 2025. gada darbinieki saņēma Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Vaira Zauere, Sociālo pakalpojumu nodaļas darbiniece Velga Berķe, Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas darbiniece Ieva Mežance un Pilngadīgo personu atbalsta nodaļas darbiniece Sanita Asare. Pateicības par profesionālu darbu un nozīmīgu ieguldījumu sociālajā jomā pasniedza Maijai Čuderei, Ligitai Eglītei, Santai Neļķei, Initai Lindei un Santai Rud­miezei.

Lai pasākums būtu atšķirīgs no citiem gadiem, darbinieki domāja idejas aktivitātēm un pasākuma stilam. Tā kā sarīkojums notika Auciemmuižā, pasākumu vadīja sociālā darba darbinieces, ģērbušās muižas laika tērpos, katram atnācējam bija ieejas karte, un pasākumu gluži kā izrādi ievadīja zvans uz izrādes sākumu, radot atbilstošu atmosfēru. Svētku reizē bija vieta improvizētai diskusijai par sociālā darba izaicinājumiem un risinājumiem, jautrai viktorīnai “Zini vai nezini”, kurā varēja atklāt, kāds ir biežākais kurpju izmērs sociālajiem darbiniekiem, cik kaķu, suņu, vistu un citu zvēru ir visiem dienesta darbiniekiem kopā, kā arī daudz citu neparastu faktu. Bija atraktīvi uzdevumi, pārbaudot spēju uzticēties un sadarboties. Muzikā­los priekšnesumus sniedza Beāte Bringule, kura vada mūzikas nodarbības Priekuļu Die­nas aprūpes centrā.

Atklājot sarīkojumu, Cēsu novada Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “So­ciālie darbinieki ikdienā palīdz atjaunot uzticēšanos, palīdz ieraudzīt iespējas tur, kur reizēm šķiet, ka to nav. Sociālais darbs ir profesija, kurā cilvēks ieliek ļoti daudz no sevis – pacietību, sapratni un bieži vien arī savu sirdi. Un sociālais darbs nav iedomājams bez komandas, tāpēc liels paldies ikvienam par to, ko darāt, par jūsu darbu, cilvēcību un izturību!”   

Cēsu novada domes priekš­sē­dētājs Jānis Rozenbergs, apsveicot profesionāļus, atzina, ka atmiņā palikusi sociālo darbinieku tikšanās pirms diviem gadiem, kad situācija bija pavisam citāda: “Divu gadu laikā viss ir gājis uz labu. Inga (Sociālā dienesta vadītāja – aut.) nāca ar savu redzējumu gan par struktūru, gan atalgojumu, mēs tiešām to respektējām. Protams, mūsu pienākums un uzdevums ir atbalstīt jūs jūsu darbā un jūsu misijā, un šķiet – zināmā mērā tas ir izdevies. No sirds paldies par grūto darbu, ko darāt, un, kā Inga teica savā uzrunā, tas ir darbs, ko vairums sabiedrības neierauga. Taču jūs esat pirmie, kuri saskaras ar cilvēkiem, kas nonākuši dzīves grūtībās, un spējat sniegt palīdzību, palīdzat atsperties un doties tālāk. Domājams, jūsu atbalsts gadu no gada kļūs vēl nozīmīgāks un lielāks, ņemot vērā arvien lielāku sabiedrības noslāņošanos.” Klātienē dienesta darbiniekus sveica arī novada domes deputāte, Sociālo, veselības un sabiedrības iesaistes jautājumu komitejas locekle Elīna Stapu­lone, ar Ingas Kārkliņas starpniecību sveicienus bija atsūtījis domes deputāts, Sociālo, veselības un sabiedrības iesaistes jautājumu komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Šteins.

Situācija Sociālajā dienestā ir laba, “Druvai” apstiprināja I. Kārkliņa: “Ir ļoti saliedēts kolektīvs, turklāt beidzot ir pilns štats, trūkst tikai psihologa. Turpināsim darbu pie pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas, kā arī virzāmies uz pakalpojumu attīstību. Arvien īpašu uzmanību pievēršam jauniešiem, arī šogad plānojam divas atbalsta grupas kopā ar pusaudžu resursu centru – gan jauniešiem, gan viņu vecākiem. Organizējam pārgājienus jauniešiem, kur redzam ļoti labus rezultātus. Turpinām novada kartēšanu, apmeklējot viensētas. Vēl liels darbs priekšā, bet esam patīkami pārsteigti, cik laipni mūs uzņem un uzklausa.”

Sociālā dienesta vadītāja arī teic paldies pašvaldības vadībai, kas reaģēja brīdī, kad saplīsa busiņš, ar kuru var pārvadāt dienas centra klientus, kas pārvietojas ratiņkrēslā. “Varē­jām nopirkt jaunu, un šonedēļ to dienas centrā jau izmanto. Tāpat ļoti gribas izcelt darbinieku atsaucību un profesionalitāti, darbinieki mācās un ir iniciatīvas bagāti, domājot, kā vislabāk attīstīt pakalpojumus. Gribētos teikt, ka sniedzam palīdzību tur, kur cilvēkam tas tiešām ir vajadzīgs, un mēģinām būt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.

Piemēram, šobrīd domājam par iespēju kādu reizi klientus pieņemt Ieriķos, jo saprotam, ka uz “Ausmām” Drabešos, kur pieņemšana ir patlaban, ir ļoti grūti nokļūt,” tā I. Kārkliņa.