Pirms dažiem mēnešiem daktere man izrakstīja nosūtījumu uz doplerogrāfiju. Nezinu, kā ar to veicas jums, bet man ārstu apmeklēšana prasa zināmu saņemšanos un noskaņošanos, tāpēc kādu laiciņu šis nosūtījums ( šoreiz uzrakstīts papīra formātā) nostāvēja man darbā uz galda. Kad jau saņēmos meklēt, kur pierakstīties, cerēju, ka varēšu to izdarīt Valmierā, turpat, kur braucu pie savas dakteres, bet tur saņēmu strupu atbildi – uz doplerogrāfiju pierakstīties nevar. Pirmais pusgads jau ir pilns, bet uz nākamo vēl pierakstīšanās nav atvērta.
Sapratusi, ka nekādu dižo variantu man nav, nolēmu skatīties “piearsta.lv”, ko tur piedāvā, lai pārskatāmā periodā tiktu uz maksas vizīti. Viens no tuvākās iespējas variantiem, kas mani piesaistīja arī ērtās nokļūšanas dēļ, bija Republikas laukuma klīnikā Rīgā. Man patika, ka varu aizbraukt uz galvaspilsētu ar sabiedrisko transportu un aiziet uz pieņemšanu pie ārsta kājām. Jāatzīst, par tādu klīniku iepriekš dzirdējusi nebiju, tomēr samaksa šķita gana adekvāta, tādēļ nolēmu mēģināt. Klātienē ar vietas atrašanu gan iznāca mazliet smieklīgi – domāju jau, ka mani, kā saka, “sašņorēs” Zemkopības ministrijas apsardze. Vienkārši, internetā meklējot klīnikas atrašanās vietu, lasāma piebilde, ka ieeja tur ir no Zemkopības ministrijas puses. Es to visu, protams, godīgi ņēmu vērā un gāju tik iekšā pa durvīm, uz kurām uzraksts “Zemkopības ministrija”. Ieejot vestibilā, meklēju kādu uzrakstu, kas norādītu uz ārstniecības iestādi, bet izdzirdēju, ka aiz muguras tiek saukts: “Kaut ko meklējat, kundze?” Kamēr vēl aptvēru, ka tā kundze esmu es, apsargs jau bija pieskrējis klāt. Sapratis, ka negrasos uzglūnēt ne ministram Armandam Krauzem, ne kādam no ministrijas ierēdņiem, viņš laipni man parādīja, kur meklējama šī klīnika. Tiesa gan, noņurdēja, ka tur internetā esot sarakstītas pilnīgas muļķības par atrašanās vietu. No tā es secināju, ka nebiju pirmā tāda šīs iestādes meklētāja. Republikas laukuma klīnika izrādījās blakus ēkā, bet uz savu pieraksta laiku es paspēju, jo, par laimi, biju ierēķinājusi rezervi meklējumiem.
Zinot, ka nekur nesprukšu un kādas vizītes pie medicīnas speciālistiem mani, visticamāk, sagaida arī turpmāk, ar interesi palasīju “lsm.lv”, kur vēsta: “Latvijā pieraksts pie ārsta par valsts naudu patlaban ir kā laimes spēle – vai sazvanīs un kur būs ātrāk. Pacientiem līdz ar jauno elektronisko nosūtījumu ieviešanu būs jābūt ļoti precīziem. Ar jauno kārtību, kurai jāsāk darboties jau maijā, iecerēts uzlabot pacientu atbildību un mazināt rindas. Vai tas izdosies? Vai valsts ir domājusi par to, kā pacientiem pieraksta meklējumus padarīt ērtākus? To skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.”
Pašu raidījumu gan nenoskatījos, bet izlasītais ļauj lolot vismaz nelielas cerības, ka sistēmu pamazām izdosies sakārtot, lai gan pagaidām nekādu jūtamu virzību šajā jautājumā nejūt.
“No šī gada maija veselības aprūpes jomā ir paredzēta pilnīga pāreja uz elektroniskajiem nosūtījumiem pie ārsta. Papīra formātā nosūtījumus varēs izmantot kādās krīzes situācijās, ja, piemēram, ārstam nav interneta. Elektroniskais nosūtījums būs e-veselības sistēmā, un to tajā varēs redzēt gan pats cilvēks, gan jebkura ārstniecības iestāde, kur pacients vēlēsies šo pakalpojumu saņemt. Savukārt otrs jaunums, ka, pierakstoties pie ārsta, šādam nosūtījumam jau jābūt – to nevarēs dabūt no ģimenes ārsta vēlāk. E-nosūtījums tiks savienots ar konkrēto pierakstu, kas nozīmē, ka cilvēks uz vienu izmeklējumu nevarēs pierakstīties vairākās vietās, cerot, ka kaut kur rinda pienāks ātrāk. Ja pacients tomēr gribēs kaut ko mainīt, iepriekšējais pieraksts obligāti būs jāatceļ, un tikai tad e-nosūtījumu atkal varēs savienot ar citu pierakstu. Veselības ministrijas (VM) plāns paredz, ka e-nosūtījumiem pilnvērtīgi jāsāk darboties no šī gada maija, bet sistēma kopš pērnā gada novembra tiek ieviesta pakāpeniski. VM cer, ka šādā veidā rindas pie ārstiem kļūs īsākas. Ar jaunās sistēmas ieviešanu nodarbojas Latvijas Digitālās veselības centrs, tam tiek izmantota Eiropas Savienības nauda,” ziņo raidījums.
Komentāri