Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību 2015. gadā uzsāka Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla izveidi.

Cēsu novadā ir desmit VPVKAC. Tajos iedzīvotāji var saņemt pieprasītākos valsts institūciju un pašvaldības pakalpojumus. Centros patstāvīgi vai ar  darbinieka palīdzību klātienē var izmantot visus valsts pārvaldes portālā https://www.latvija.gov.lv un epakalpojumi.cesis.lv pieejamos e-pakalpojumus, izveidot un izmantot e-adresi. Te var iesniegt iesniegumus arī papīra formātā visām valsts un pašvaldības institūcijām. Centrā var izmantot “klienta darba vietu” – iedzīvotājam brīvi un bez maksas pieejamu darba vietu, kas aprīkota ar datoru, printeri un interneta pieslēgumu, kā arī praktisku palīdzību darbā ar datoru. Saņemt arī informāciju par pašvaldības pakalpojumiem un veikt maksājumus par tiem.

Pakalpojumi ir pieejami katram

VPVKAC speciālisti sniedz valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet bibliotēkās būtiskākie ir pašvaldības pakalpojumi – iesniegumi, maksājumi. Marts gan VPVKAC, gan KAC ir mēnesis, kad ir visvairāk klientu. Iedzīvotāji nāk pēc palīdzības aizpildīt gada ienākuma deklarāciju.

“Cēsu VPVKAC publiskais dators ir pieejams katram, mācām, stāstām, ka nevajag krāt čekus, parādām, kā tos nosūtīt. Bieži vien atliek parādīt un cilvēks pats dara, pārbaudām, vai viss kārtībā. Apkalpojam klientus pēc pieraksta, tā ir ērtāk, nav jāgaida rindā,” stāsta pašvaldības Valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra vadītāja Jekaterina Jakovska un atgādina, ka valsts institūciju pakalpojumus VPVKAC var saņemt arī citu novadu iedzīvotāji, bet klātienē nevar norēķināties par citas pašvaldības pakalpojumiem.

Cēsīs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Sociālās apdrošināšanas pārvaldes, Valsts Zemes dienesta nodaļas vai klientu apkalpošanas centri, iedzīvotājiem ir iespēja    apmeklēt tos. Pirms pandēmijas Cēsu VPVKAC konsultācijas klātienē sniedza arī “ALTUM”, Lat­vijas investīciju aģentūra, “Bior”, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, tagad vairs ne. Savukārt Lauku atbalsta dienesta konsultanti Cēsīs ir periodā, kad lauksaimniekiem jāiesniedz pieteikumi platībmaksājumiem.

“Bijušas diskusijas, vai katrā KAC vajadzētu sniegt arī valsts institūciju pakalpojumus, bet ikdienā pēc tiem nav vajadzības. Lielākā daļa iedzīvotāju visu nokārto elektroniski, un klātienes konsultācijas, mācot izmantot interneta iespējas, samazinās. Esošais tīkls veidots tā, ka 20 kilometru attālumā ir VPVKAC,” stāsta pašvaldības Komunikā­cijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Aleksandrs Abramovs un uzsver, ka būtiska ir KAC atrašanās vieta bibliotēkās, jo tā pagastā ir satikšanās centrs un bibliotekārus iedzīvotāji pazīst, viņiem uzticas. KAC bibliotēkās ir visā Latvijā.

“Iedzīvotāji ir pieraduši. Bibliotekāres tiek galā ar jaunajiem pienākumiem. Sūdzību par KAC nav bijis. Pārvalde arī kontrolē klientu apkalpošanas speci­ālistu darbu. Iedzīvotā­jiem, protams, ikdienā var rasties kādi pārpratumi, kāds kaut ko var nesa­prast. Cilvēkam, kurš ienāk bibliotēkā, vajag atbildes,” saka A. Abramovs.

Viņš arī atgādina, ka nav nozīmes, vai iesniegums pašvaldībai nodots Kaivē vai iesniegts Cēsu VPVKAC. “Strādājam vienotā sistēmā, un dokumentu aprites ātrumā nav atšķirības, kaut ne vienam vien šķiet, ja iesniegumu nodos Cēsīs, viss notiks ātrāk,” skaidro A. Abramovs.

J. Jakovska pastāsta, ka iedzīvotāji ne tikai no piepilsētas pagastiem labprāt izmanto Cēsu VPVKAC. “Īpaši piektdienās apkalpojam daudzus no pagastiem. Cilvēkiem ir ērti, braucot uz pilsētu iepirkties vai kādu iestādi, arī pašvaldībā nokārtot vajadzīgās lietas. Cēsīs maksājumus skaidrā naudā nepieņemam, norēķināties var tikai ar bankas karti. Ir iedzīvotāji, kuri vēlas maksāt ar skaidru naudu, tad, protams, nav apmierināti. Mak­sājumus ar banknotēm var veikt veikalos, kur jāmaksā komisijas nauda, vai arī Priekuļu VPVKAC,”    stāsta J. Jakovska.

Bibliotēkās, kurās ir KAC, strādā viens darbinieks, izņemot Taureni. “Kad bibliotekārs dodas atvaļinājumā, viņš netiek aizvietots. Mājaslapā, sociālajos saziņas līdzekļos ziņo, ka bibliotēka ir slēgta. Informācija ir arī pie bibliotēkas durvīm. Tāpat tiek norādīts tuvākais KAC, kur var saņemt pakalpojumu,” skaidro A. Abramovs.

Bibliotēka pagastā ir informācijas aprites centrs. Iedzī­votāji te vēršas, lai uzzinātu arī par aktu­ālo tuvākajā apkaimē, noskaidrotu ikdienas sīkumus. A. Abra­movs uzsver, ka ikdienā    bibliotekārs ir starpnieks starp apvienības pārvaldi un iedzīvotājiem. “Pārvaldēs darbinieki ir ļoti atsaucīgi, pastāstīs un arī dos padomu. Protams, katrā pagastā situ­ācija atšķirīga. Cenša­mies sagatavot ikmēneša informāciju gan “Cēsu Vēstīs”, gan mājaslapā. Katrs pats ir atbildīgs par to, ko zina. Ja ikdienā izmanto informācijas ieguves rīkus, tad zinās. Iedzīvotājiem nav pamata teikt “es nezināju” vai “man tas nav pieejams” , ” uzskata A. Abra­movs. 

Ar papildu darbu tiek galā

No 25 novada bibliotēkām 14 pieejami arī visi pašvaldības pakalpojumi.

“Lai arī sākumā ne katra bibliotekāre to uzreiz pieņēma,    tagad klientu apkalpošanas centra (KAC) funkcija ir iekļāvusies ikdienas darbā. Vairākas bibliotekāres atzinušas, ka ne tikai palielinājies apmeklētāju, bet arī lasītāju skaits. Ne jau visi, kuri izmanto KAC, kļūst par lasītājiem, bet pietiekami daudzi. Tie, kuri saņem KAC pakalpojumus, tiek reģistrēti kā bibliotēkas apmeklētāji,” stāsta Cēsu Centrālās bibliotēkas Metodiskā darba vadītāja Ināra Elbrete un uzsver, ka KAC pienākumi nedrīkst aizēnot bibliotekāra pamatdarbu.

Patlaban, kad daudzi lūdz palīdzību sagatavot iesniegšanai VID ienākumu deklarācijas, bibliotēkas gatavojas akreditācijai, jārīko arī pasākumi, slodze nav maza. Pagastu bibliotekāres uzsvērušas, ka jebkurā brīdī jābūt gatavām apkalpot klientu, kurš atnācis ar iesniegumu vai kārtot rēķinus, un, jānoliek malā tas, ko tobrīd dara.

“Bibliotekārēm darba ir pietiekami daudz, bet nav dzirdēts, ka kāds iedzīvotājs būtu neapmierināts. Cilvēki uz bibliotēku dodas meklēt atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem. Bieži palīdzība ir iedots telefona numurs, sazvanīts pašvaldības speciālists,” stāsta I. Elbrete.

Pagājušā gada statistika rāda, ka, piemēram, Amatas pagasta Ģikšu bibliotēkā reģistrēti 146 apmeklējumi, lai izmantotu KAC pakalpojumus, tie bijuši septiņi procenti no bibliotēkas apmeklējumiem. Dzērbenes pagasta bibliotēkā – 388 (10,5 %), Kaives pagasta -118 (5,6 %), Raiskuma pagasta 575 (22,6%), Skujenes pagasta – 480 (22,9 %), Taurenes pagasta – 1151 (11,8 %), Mārsnēnu pagasta 214 (9,3 %), Straupes pagasta -322 (9,5 %), Zosēnu pagasta -239 (7,6 %).

“Bibliotekārs ir starpnieks starp pašvaldību un iedzīvotājiem un arī vietējās informācijas nesējs. Mazajos pagastos bibliotēkās iedzīvotāji vēlas uzzināt, kas notiek pagastā. Svarīgi, kāda ir saziņa ar apvienības pārvaldi, saimniecisko dienestu pagastā, cik pieejama ir informācija par aktuālo. Protams, katrs pats var zvanīt uz pārvaldi, bet vienkāršāk ir paprasīt kādam pazīstamam,” vērtē I. Elbrete un uzsver, ka katrā pagastā situācija ir citāda. Cēsu Centrālā bibliotēka nekontrolē, kā tiek sniegti KAC pakalpojumi, svarīgākais ir bibliotekārais darbs.

Taciņa uz bibliotēku iestaigāta

Taurenes pagastā savulaik bija Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC). Pagasta pārvald­niece bija arī sekretāre, kasiere un centra vadītāja. Kad izveidoja Cēsu novadu, pagasta pārvaldi likvidēja, šos pienākumus nodeva bibliotēkai. Taurenes bibliotēka ir vienīgā bibliotēka novadā, kur var saņemt arī VPVKAC pakalpojumus.

“Sākumā iedzīvotājiem bija apjukums, ka kārtot dažādas lietas nav jāiet uz pagastmāju, bet uz bibliotēku. Daudzi domāja, ka te tagad visu var noskaidrot un izdarīt, jo, kad sākām sniegt VPVKAC pakalpojumus, pagastā nebija arī saimnieciskā dienesta vadītāja. Mums prasīja par ceļu tīrīšanu, remontiem, jautāja par komunālām problēmām, bet pamazām taurenieši saprata, ar kādiem jautājumiem jāvēršas klientu apkalpošanas centrā,” stāsta bibliotēkas vadītāja Ineta Rūnika.

Bibliotēkā ikviens var iesniegt iesniegumus valsts iestādēm – VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai), Nodarbinātības valsts aģentūrai bezdarbnieka pabalsta vai statusa iegūšanai, Valsts ieņēmumu dienestam un citām. Te, protams, var kārtot visas lietas, kas saistītas ar pašvaldību.

“Ne tikai pieņemam un tālāk nosūtām iesniegumus, bet arī veicam kases funkciju. Paš­valdības Sociālais dienests maznodrošinātajiem un trūcīgajiem aprēķina pabalstus, un tos var saņemt bibliotēkā.    Pakal­pojumi, kurus iedzīvotāji izmanto, ir ļoti dažādi: ikmēneša komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodokļa un valsts nodevas samaksa,” stāsta I. Rūnika un uzsver, ka samazinās to iedzīvotāju skaits, kam nav bankas kartes un internetbankas. Ir pastāvīgs klientu loks, kuri bibliotēkā maksā pašvaldības nodrošināto komunālo pakalpojumu rēķinus, nekustamā īpašuma nodokli. Bibliotekāre piezvana maksātājam, jau iepriekš izdrukā maksājumu kvītis, kad klients atnāk, lai nav jāgaida. Tā arī var regulēt apmeklētāju plūsmu. Gan māju vecākie, gan iedzīvotāji uz bibliotēku nāk pēc rēķiniem.   

“Ir daudz pensionāru, kuriem pensiju piegādā pastnieks. Viņi maksājumus kārto skaidrā naudā,” pastāsta Taurenes VPVKAC    klientu apkalpošanas speciāliste. Pērn bibliotēkā pieņemts 451 maksājums, vidēji mēnesī 37, bet šogad februārī – 44.

Arī I. Rūnika vērtē, ka iedzīvotāji kļūst aizvien zinošāki un daudzi, kuriem pamācīts, kā samaksāt rēķinus, sazināties ar dažādām iestādēm, tagad to dara paši. “Ir iedzīvotāji, kuri zvana, lai noskaidrotu, kā orientēties kādā mājaslapā,” teic I. Rūnika un uzsver, ka visu laiku ir jāseko līdzi dažādām pārmaiņām. Atbalsts ir Cēsu un Vecpie­balgas VPVKAC speci­ālisti, kuriem vienmēr var paprasīt padomu. Pērn I. Rūnika pa telefonu sniegusi 144 konsultācijas.

Kad I.Rūnika devās atvaļinājumā, viņu aizvietoja kolēģe. Taurenes bibliotēka ir no retajām, kurā strādā divas bibliotekāres. Tā kā kolēģei ir pusslodze, bibliotēka strādāja līdz vieniem dienā un ikviens saņēma nepieciešamos pakalpojumus. I. Rūnika uzsver, ja nebūtu kolēģes, ar bibliotekāres un KAC pienākumiem galā netiktu.

“Gan ar apmeklētājiem, kas atnāk samaksāt rēķinus, gan pēc grāmatām, neiztiekam bez sarunām par to, kas jauns pagastā. Tagad ir iedzīvotāju padome, ir, kam pajautāt. Bibliotēkā ir ierosinājumu kastīte, kur atstāt padomei jautājumus, ierosinājumus,” pastāsta bibliotekāre un uzsver, ka iedzīvotāju padomes vēlēšanas arī notika bibliotēkā. Bibliotekāres daudzus uzrunāja, skaidroja par padomi. Vēlē­šanās piedalījās 90 taureniešu.