Pārkarsušie Tuvie Austrumi, Ukrainas izturība un Latvijas drošība

Latvijai nav militāru draudu. Tas ir pirmais, ko gribas pavēstīt, rakstot par reģionālo mediju tikšanos ar ārlietu ministri Baibu Braži.

Te jāsecina, ka no agresīvā kaimiņa – Krievijas – mūs turpina sargāt Ukraina, kas jau piekto gadu karo pret iebrucēju. “Krievijai joprojām visi spēki, resursi ir Ukrainā. Ener­ģētikas ziņā sarežģīto ziemu ukraiņi ir izturējuši, palīdzējām viņiem un turpinām to darīt,” teica ārlietu ministre.

Taču, protams, piektdien, 6. martā, kad uz sarunu Ārlietu ministrijā bija aicināti reģionālo laikrakstu un portālu pārstāvji, karstākais temats bija notikumi Irānā un visā Tuvo Austrumu reģionā. Kā zināms, 28. februārī ASV un Izraēlas spēki sāka triecienus pret mērķiem Irānā, lai likvidētu iespēju islāma fundamentālistu režīmam atjaunot savas raķešu un kodolspējas. “Irāna ilgstoši un mērķtiecīgi centusies destabilizēt situāciju Tuvo Austrumu reģionā un globāli, tostarp tieši, atbalstījusi Krievijas karu Ukrainā. Irāna Krievijai ir nodevusi vairāk nekā 50 000 “Shahed” dronu – tos pašus, ko tā tagad izmanto uzbrukumiem Tuvo Austrumu reģiona valstīm,” uzsvēra B. Braže.

Ministre norādīja, ka Starp­tautiskā Atomenerģētikas aģentūra nav varējusi apliecināt, ka Irānas īstenotā kodolprogramma ir pilnībā uz mieru vērsta programma. Irāna pēdējos astoņos mēnešos nav ielaidusi nevienu kodolinspektoru, nav ļāvusi pieeju nevienām instalācijām, kur tā bagātina urānu, ne sniegusi informāciju, ko Irāna dara ar tās rīcībā esošiem 440 kg bagātinātā urāna. “Nesadar­bošanās ar starptautisko verifikācijas mehānismu vienmēr ir ļoti būtisks drauds reģionam un arī plašākā kontekstā,” norādīja ministre. Sekas Irānas iespējai attīstīt kodolieročus būs arī citu valstu centieni tādus iegūt. “Tad neizplatīšanas līgumi vai citas sistēmas nestrādās. Un tad mēs esam pavisam citā pasaulē. Plašas kodolizplatības pasaulē,” pauda B. Braže.

ASV paziņojušas, ka mērķis ir iznīcināt raķešu palaišanas iekārtas un Irānas militārās uzbrūkošās spējas, uzsvēra ministre un piebilda: “Vai tas pilnībā iespējams, grūti pasakāms. Pa­re­dzams, ka uzbrukumi turpināsies un Irāna turpinās nekontrolējamus neprovocētos uzbrukumus reģiona valstīm.”

Irāna jau sistemātiski pārkāpusi savas starptautiskās saistības un apdraudējusi starptautisko mieru un drošību. Tā, iespējams,  atklāti un slēpti finansējusi dažādas teroristu grupas, piemēram, “Hamās”, “Hezbollāh” un hutiešus, B. Braže teica reģionālajiem medijiem un atgādināja par “Hamās” 2023. gada 7. oktobra uzbrukumu Izraēlai, kurā noslepkavoja vairāk nekā 1,2 tūkstošus cilvēku, absolūtā vairākumā civiliedzīvotāju, un 251 nolaupīja. Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi Sarka­najā jūrā apgrūtināja ieeju Su­ecas kanālā, Ēģiptei par 40 procentiem samazinājās valsts ienākumi, radot spriedzi valsts funkciju izpildē. Irākā, kur ir diezgan daudz mazākumtautību, situāciju destabilizē dažādas militāras grupas, apgrūtinot valsts pārvaldību. Un “Hezbollāh” grupējums bijis un ir destabilizācijas avots Libānā, norādīja ministre.

Te jāpiebilst, ka “Hizbullāh” šiītu kaujinieku grupējums 2. martā veica raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu Izraēlai, nosaucot to kā atriebību par Irā­nas augstākā garīgā līdera ājatolla Alī Hāmenejī nogalināšanu ASV un Izraēlas triecienos, savukārt Izraēlas armijas spēki paziņoja par uzbrukumu teroristiskās organizācijas “Hizbullāh” mērķiem visā Libānā.

Karstā situācija Tuvajos Austrumos ir tā, kas visu maina pasaules politikas kontekstā. “Tās ir lielās bažas, ka šis konflikts ātri nebeigsies un turpinās paņemt gan militārus, gan politiskus, gan laika un citus resursus,” pauda ārlietu ministre. “Savukārt uz Krieviju efekts var būt, neteikšu, ka pozitīvs, jo, protams, Irāna bija Krievijas sabiedrotais un režīms Irānā tiešā veidā vairs nepastāv, bet mēs redzam, ka palielinās naftas un gāzes cenas, (..) un nauda diemžēl Krievijas budžetā ienāks vairāk.”

Krievijas kaujas spējas var nemazināties, taču “Ukrainas fronte turas, Krievijai nav pietiekama spēka”, sacīja B. Braže. “Ukraiņi nelūst, paši ražo raķetes, arī tālas darbības. Jā, cilvēki ir noguruši, bet nav tā, ka nav cīņas gribas, pēdējais, ko viņi grib, ir nokļūt Krievijas pakļautībā.”

Līdztekus tam, ka ar ieročiem jāaizstāv savas valsts pastāvēšana, Ukrainā jāturpina gatavošanās iestājai Eiropas Sa­vienībā (ES). “Parlaments, Ukrainas Rada, strādā. Galve­nais, ko sakām, ka jāvirzās uz priekšu ar ES reformām, kas vajadzīgas, lai turpnās sarunas par iestāšanos blokā. Ungārija pagaidām to bloķē, bet brīdī, kad panāksim, ka tas vairs nenotiek, Ukrainai (publiskās administrācijas reformas jomā) jābūt tādam progresam, lai sarunu sadaļas var ātri virzīties uz priekšu,” norādīja ministre. “Ar Ungāriju nav viegli, to visi redzam. Bet aizkulisēs notiek ļoti daudz praktisku darbu, lai pārvarētu veto gan uz dažādām sankciju lietām Krievijai, gan palīdzību Ukrainai.”

Iespējamās Ukrainas un Krievijas sarunas par kara darbības pārtraukšanu ir pauzē, atzina B. Braže. “Ukraina ir gatava mieram, to mēs zinām,” pau­da ministre, bet piebilda, ka, ja Ukrainā iestājas pamiers, drošības situācija Austrumeiropā var mainīties, jo Krievijas militāro iekārtu ražošanas spējas paliek. “Tāpēc ieguldām savās aizsardzības spējās, lai nevienā brīdī neesam vāji – ne kā Latvija, ne kā NATO kopā. Tāpēc pie mums ir NATO sabiedrotie. Un arī saikne ar ASV ir ļoti būtiska.”

B. Braže uzsvēra, ka kaujas spējas ir arī atturēšanas spējas. Latvija sadarbībā ar sabiedrotajiem tās aizvien stiprina. Tāpat ir nostiprināta uzraudzība Lat­vijas robežai ar agresorvalstīm. Uzstādītas mūsdienīgas tehnoloģiskas ierīces, kas palīdz robežsargiem laikus reaģēt uz jebkuru situāciju. “Militārās mobilitātes jautājumos, šķēršļu izvietošanā pie robežas un citās lietās ir ciešs dialogs starp robežsargiem un bruņotajiem spēkiem. Robežapsardzības un bruņoto spēku plāns ir detalizēti izstrādāts, par to regulāri ziņo gan Drošības padomē, gan Ministru kabinetā. Plāns ietver gaisu, zemi, izlūkspējas, pilnu nosacīto komplektu, lai nebūtu iespējami nekādi pārsteigumi,” tā ārlietu ministre.

B. Braže arī pastāstīja, ka Eiropas Komisija (EK) paredz pastiprināt atbalstu Eiropas Savienības valstīm, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Pētījumi pierādījuši, ka Krievijas iesāktais karš Ukrainā ES austrumu reģionā radījis negatīvas sekas. EK pieņēmusi vispārēju stratēģiju, ar kuru palīdzēs risināt konkrētas problēmas piecās prioritārajās jomās: drošība un noturība, labklājība reģionos un izaugsme, vietējo priekšrocību izmantošana, savienotība, iedzīvotāji. Ārlietu ministre paskaidroja, ka atbalsts nebūs viena konkrēta programma, austrumu reģiona stiprināšanas politika kā horizontāla stīga ies cauri visam ES nākamajam daudzgadu budžetam. Jau šajā plānošanas periodā ir atbalsts, bet nākamajā to noteiks kā prioritāti.