Sniedz iespēju piedzīvot kalnu slēpošanu ikvienam

Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem šajā sezonā Cēsīs, Žagarkalna trasēs, notikušas ap 150 nodarbībām, kurās varēja iepazīt un baudīt ziemas prieku. Cēsnieks Dāvis Siminaitis, vienīgais slēpošanas
instruktors Latvijā, kurš ieguvis kvalifikāciju cilvēku ar īpašām vajadzībām apmācībai, aizvadīja sesto sezonu un atzīst, ka beidzot var redz augļus šajos gados ieguldītajā darbā.

Kad pirms pāris gadiem “Druva” Dāvim Siminaitim vaicāja, kādi ir viņa nākotnes plāni, viņš stāstīja, ka vēlētos nelielā kompānijā ar ģimenēm, kurās ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, aizbraukt paslēpot arī ārpus Latvijas, kur ir trases ar garākiem nobraucieniem, tāpat priecātos, ja kāds no apmācāmajiem varētu startēt paralimpiskajās spēlēs. Šajā sezonā jau izmēģināta slēpošana “Snow Arena” kalnā Lietuvā, kas ir unikāls ar to, ka ir vienīgā vieta Baltijā, kur slēpot iespējams visu gadu. Tāpat ir ģimenes, kas apsver iespēju nākamsezon kopā ar Dāvi aizbraukt uz Somijas trasēm. Savukārt trīs no instruktora apmācāmajiem jau ir sasnieguši tādu līmeni, ka ir potenciālie paralimpieši: Līga Laudiņa un Aleksandrs Lucenko varētu startēt ar sēdlēpēm, bet Ēriks Glužģis, slēpojot stāvus pozīcijā. “Ir milzīgs gandarījums redzēt katra mirdzošās acis, esot uz kalna, un katra dalībnieka izaugsmi,” teic D. Siminaitis. “Vecāki redz, ka bērni ir priecīgi, turklāt bērni šajā priekā ievilkuši arī vecākus, kuri, nākot uz nodarbībām, ņem instruktoru arī sev, un tagad var slēpot visa ģimene.”

D. Siminaitis saka, ka šī sezona ļoti iepriecina: “Gan ar tās garumu, gan aktivitāti, ir viss inventārs, ko, pateicoties ziedojumiem, esam iegādājušies, tas tiek likts lietā. Tad arī redzu jēgu tam, ko daru.” Viņš apstiprina, ka šogad vietas uz nodarbībām piepildījās ļoti ātri, jo jau ir braucēji, kuri nodarbībās piedalās katru sezonu, bet tāpat ik gadu ir arī jauni dalībnieki. Instruktors atzīst, ka arvien ir ģimenes, kurām iespēja bērniem iemācīties braukt ar sēdslēpēm ir jaunums, viņi par to nav zinājuši. Daudz nodarbību dalībnieku ir no Cēsu novada, bet brauc pat no Liepājas, Jēkabpils, Val­kas, Rīgas, Saulkrastiem.

Šogad sezonas izskaņā, 28. februārī, daudzi nodarbību dalībnieki piedalījās cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem adaptīvās grupas kalnu slēpošanas sacensībās “Siguldas Kauss”, kā arī vakarā vēl lielākā skaitā Žagarkalna Ģimeņu slēpošanas svētkos. “Ir dalībnieki, kuriem ir sacensību gars, kuri vēlas piedalīties sacensībās, cīnīties par medaļām. Un tagad viņiem tāda iespēja ir,” ar gandarījumu saka instruktors.

Viss nepieciešamais inventārs iegādāts par ziedotāju līdzekļiem, un nodarbības dalībniekiem ir bez maksas. D. Siminaitis pastāsta, ka Žagar­kalna saimnieks Juris Žagars vienmēr atbalstījis ideju nodarbības organizēt Žagarkal­na trasēs ar iespēju izmantot pacēlājus. D. Siminaitis vērtē, ka te īpašajiem slēpotājiem ir piemērotas visas trases, arī darbinieki pie pacēlājiem ir ļoti saprotoši un izpalīdzīgi. Instruktors atklāj, ka tiek izmantota arī trase “Venden ģimenes FUN parks”, kur ir tramplīni: “Nodarbību veidoju tā, ka tās beigās vienmēr pa to izbraucam. Pirmajā reizē bērnam ir bailīgi, bet, kad trase reizi izbraukta, emocijas ir neaprakstāmas. Mums visiem liels prieks, ka ir izveidots tāds parks. Bet vispār esmu gan no dalībniekiem un viņu tuviniekiem dzirdējis, ka pirms šādām nodarbībām ziema nepatika, jo tiešām ir gan sarežģīti pārvietoties, gan nereti neomulīgi aukstumā. Bet tagad viņi ziemu ir iemīlējuši, un, kad citi teic, ka ziema jau apnikusi, nodarbību dalībnieki grib, lai tā turpinās. Tagad viņi uz ziemu skatās pavisam citām acīm. Un šis prieks visvairāk uzlādē arī mani pašu.”

Lai nodarbības varētu notikt, Dāvis darbojas komandā, jo, kā pats teic, viens nevarētu visu izdarīt. Ir koordinatore, kura organizē bērnu un pieaugušo pierakstīšanos nodarbībām, ir grāmatvedis un finansists. “Turklāt izskatās, ka cēsniece Alise Ža­gare, Žagarkalna slēpošanas instruktore, nāks pie manis praksē, izies kursus un arī iegūs sertifikātu un tiesības apmācīt cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat aizvadītajās brīvdienās vēl viens Žagarkalna instruktors Ralfs Rutkovskis nāca pie manis mācīties. Tas ir patiesi lieliski, jo, lai gan šosezon vēl nevienam nevajadzēja atteikt, tomēr reizēm sešu nodarbību vietā bija jāorganizē astoņas, lai visi, kuri vēlējās, varētu piedalīties. Apmācības notika arī lielā sala dienās, jo ir speciāli pārvalki, papildu cimdi, nodarbību dalībniekiem ir silti. Tā kā neatkarīgi no laikapstākļiem viss notiek, tikai jūtu, ka rokas kļūst par īsām,” ar smaidu teic D. Siminaitis. Tāpat instruktors apmācījis igauņu instruktoru, kurš tagad piedāvā šādu pakalpojumu Igaunijā.

Dāvis Siminaitis jau vairāk nekā 20 gadus ir slēpošanas instruktors “Žagarkalnā”, Dāvim ir C kategorijas kalnu slēpošanas trenera sertifikāts. “Liels paldies Jurim Žagaram un visai komandai, ka ir pretimnākoša un ļauj darboties, laipni aicina uz visiem pasākumiem,” uzsver instruktors, “te objektīvi ir labākā vieta, kur iemācīties braukt no kalna – gan parastiem slēpotājiem, gan adaptīvajā slēpošanā.” Instruktors vērtē, ka beidzot tas, ko viņš bija iztēlojies, sāk īstenoties: “Ir bijuši grūti brīži, kad esmu domājis, kāpēc to daru, bet, kad bērna vecāki zvana un vaicā par nodarbībām, saprotu, atbilde nāk. Redzu, ka esam uz pareizā ceļa. Un arī apkārtējā sabiedrība labi uzņem šādus cilvēkus un dalībniekus sacensībās, var dzirdēt ovācijas, kad dalībnieki nokļūst finišā. Nav tā, ka dzīvojam atsevišķi, esam visi kopā un kopā piedalāmies arī pasākumos. Tā tas ir citviet pasaulē, un prieks, ka arī pie mums tā sāk notikt.”

Dāvis Siminaitis par ziedojumiem ir iegādājies arī pārgājienu/skriešanas ratiņkrēslu un speciālu riteni, kas paredzēts cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Viņa nodarbību dalībnieki, kuri vēlas, piedalās arī skriešanas sacensībās vasarā; skrieta ne tikai jūdze un pieci kilometri, bet arī desmit kilometri un pusmaratons. Skriets gan tepat Cēsīs, gan pasākumos Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Liepājā, Valkā. Piedalās arī Latvijas Riteņbraucēju Vienības braucienā Siguldā.