Nepieciešama ciešāka sadarbība

Tūrismā svarīga sadarbība un precīzi virzīta informācija, tā pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības pārvaldes organizētajā sarunā Priekuļu apvienības tūrisma uzņēmējiem uzsvēra “Hotel Tigra” valdes loceklis Kaspars Bluks un brīvdienu mājas “Dūjas” saimnieks Raivis Balodis.

Lai gan Priekuļu apvienības tūrisma uzņēmējiem paredzētajā pasākumā, ko vadīja pārvaldes Tūrisma nodaļas vadītāja Marta Vika, dalībnieku bija pamaz, veidojās saturīga diskusija un ierosinājumi. Tikšanās reizē piedalījās arī Veselavas muižas Tautas nama vadītāja Emerita Gruzde un Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Edmunds Grietēns.

Runājot par tūrisma un viesmīlības nozarē iesaistīto uzņēmēju, pašvaldības un organizāciju sadarbību, K. Bluks uzsvēra, cik tas svarīgi, jo viens uzņēmējs nevar piedāvāt visu. Savukārt “Druvai” viņš atzina, ka galvenais, lai sarunām seko rīcība. Uzņēmēji arī izteica konkrētus priekšlikumus. Runājot par novada viesmīlības nozares piedāvājuma popularizēšanu, K. Bluks rosināja pasākumu afišās, plakātos iestrādāt QR kodu, lai saņemtu ziņas, kur pieejamas tuvākās naktsmītnes, lai atbraucējiem šī informācija nebūtu jāmeklē papildus. Sarunās arī secināja, ka tūristiem ir svarīgi, kur pēc pasākuma, jo īpaši, ja tas notiek svētdienā, var paēst. Kaspars Bluks atgādināja, ka “Hotel Tigra” piedāvā šādu iespēju un to dara arī svētdienā. R. Balodis uzsvēra, ka vienuviet vajadzētu informāciju par taksometru pakalpojumiem, jo nereti apmeklētājiem pēc pasākumiem nav transporta, ar ko nokļūt mājās vai līdz naktsmītnēm. Uzņēmēji interesējās, vai nav plānots, ka Cēsu pusē varētu ienākt ne tikai Bolt skrejriteņi, bet arī nomas mašīnas, jo jaunā paaudze vajadzības gadījumos izmanto tieši nomas auto.

Jautājums par nomas mašīnu pakalpojumu katru sezonu tiek aktualizēts, atzina Tūrisma nodaļas vadītāja M. Vika un informēja, ka līdz šim uzņēmums, kas sniedz šo iespēju, nav lēmis par labu tā attīstīšanai mūspusē. Vasaras sezonas sākumā jautājums ar uzņēmēju atkal tiks pārrunāts.

Apmeklētāju plūsmu, kas izmanto naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumus, piesaista arī lieli pasākumi, koncerti. R. Balodis vērtēja, ka tādi notiek Valmierā, bet ne Cēsīs. Tāpat uzņēmējs dalījās novērojumā, ka Valmiera jau laikus reklamē pilsētas svētkus, kamēr Cēsis vēl to nedara.

Uzņēmēji arī norādīja, ka novadā nepieciešams kopīgs pasākumu kalendārs, kurā ikviens var pievienot ziņu par savu sarīkojumu. Šobrīd informācija ir ļoti sadrumstalota, nereti cilvēki nesaprot, kur to meklēt, vai par pasākumu uzzina, kad tas jau ir pagājis. M. Vika pastāstīja, ka kopā ar pašvaldības Kultūras pārvaldi un Digitālo centru meklē risinājumu platformai, lai tas būtu iespējams. E. Gruzde uzsvēra, ka vajadzētu būt pieejamam ne tikai nākamā mēneša, bet visa gada pasākumu plānam, jo katrs organizators darbu plāno ilgāku laiku uz priekšu un arī cilvēki meklē informāciju laikus.

Sanākušie piekrita, ka šobrīd viens no veidiem, kā piesaistīt tūristus, ir dalīties ar interesantiem, atraktīviem faktiem par apdzīvoto vietu, pakalpojumiem, uzņēmumiem, ko varētu vairāk izmantot apmeklētāju piesaistei. Svarīgi arī meklēt iespējas, kā piesaistīt atbraucējus tā sauktajā klusajā sezonā, jo tūristu plūsma, beidzoties vasarai, faktiski izsīkst. Bija lūgums Tūrisma nodaļai domāt par apmeklētāju piesaisti arī klusajā sezonā, piemēram, uz 18. novembri, Ziemassvētku laikā, uzsverot, ka viens no piesaistes veidiem ir skaists un atšķirīgs svētku noformējums pilsētā.

Uzņēmējdarbības un attīstības pārvaldes organizētā saruna Veselavas muižā ar Priekuļu apvienības uzņēmējiem un citiem tūrismā iesaistītajiem bija viens no pašvaldības rīkotā tikšanās cikla pasākumiem novada uzņēmējiem. Tūrisma speciālistes informē par pašvaldības atbalstu nozarei, vietvaras iecerēm tūrisma attīstībai novadā. Mērķis ir sasniegt daudzveidīgāku auditoriju, kas izmanto dažādu sezonu piedāvājumu. Šogad uz Cēsu novadu tūristus plānots aicināt kā uz gardēdības, kultūras un dabas galamērķi, tiek domāts par dažādām ar to saistītām aktivitātēm, tajā skaitā māju kafejnīcām, bet varētu būt arī, piemēram, tematisks rallijs vai čili festivāls.

Tūrisma nodaļas vadītāja aicināja uzņēmējiem gan savstarpēji, gan ar pārvaldi vairāk tīkloties, lai veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību: “Ja mēs vaicājam par plānotajiem pasākumiem, tad vēlamies tos iekļaut informācijā, ar ko dalāmies tālāk. Tā vasarā Kalāčos notiek festivāls “Veidenfests”. Mēs vēlamies uzzināt, kas vēl ir pieejams apkārtnē, lai tūristiem piedāvātu dažādas iespējas, ko izmantot, apmeklējot šādu festivālu. Ja vēlamies uzzināt, kā ir veicies, tad tas mums palīdz saprast, par ko pietrūkst informācijas, kur mums aktīvāk ir nepieciešams komunicēt, lai situ­āciju uzlabotu.”

Trumpis – Piebalgas kultūrtelpa

Lai tūristi būtu ieinteresēti braukt uz Jaunpiebalgu, svarīgs ir nišas piedāvājums un uzsvars uz Piebalgas kultūrtelpu, tas bija viens no galvenajiem vēstījumiem, ar ko vietējie dalījās, Jaunpiebalgā tiekoties ar Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldi.

Uz tikšanos bija atnākusi Ieva Dūrīte-Cera no “Pigoru darbnīcas”, Tamāra Gončoro­noka, Jaunpiebalgas Sv.Toma baznīcas draudzes priekšniece, Egita Zariņa, Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja, Vēsma Johansone, skolotāja un novadpētniece, kā arī Dace Bišere-Valdemiere, Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja.

Ieva Dūrīte-Cera no “Pigoru darbnīcas” “Druvai” pastāstīja, ka uz tikšanos nāca, īsti nezinot, ko no tās sagaidīt, bet ar vēlmi dzirdēt tūrisma uzņēmējiem svarīgo informāciju un iedvesmoties: “Mums Jaunpiebalgā tagad nav tūrisma speciālista, bet šādā tikšanās reizē redzu, ka ir, kam rūp, ko mēs darām un kā mums iet. Arī mēs paši cenšamies izdomāt kaut ko jaunu, papildināt piedāvājumu, lai tūristiem, ģimenēm ar bērniem pie mums būtu interesanti. Un ir labi, ja par to, ko darām, vēl kāds stāsta un informē.”

Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes Tūrisma nodaļas vadītāja Marta Vika pastāstīja, ka lokālais fokuss ir uz pašapkalpošanās punkta izveidi, kurā būtu pieejama informācija par piedāvājumiem un iespējām tieši Piebalgas pusē: izstādi – gadatirgu “Izvēlies Piebalgu”, baznīcu nakti, muzeju nakti, māju kafejnīcu dienām Piebalgā, kā arī tematisko nišas piedāvājumu izstrādi.

Egita Zariņa rosināja, ka tūrismā šajā pusē fokusam vajadzētu būt uz Piebalgas kultūrtelpu, kas iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un ir svarīgs mūsdienu Latvijas kultūras un vēstures elements: “Turklāt tas nav tikai nemateri­ālais mantojums, arī daba, ainava ir ļoti pievilcīga, un to vajadzētu izcelt fotogrāfijās, jo ar attēlu iespējams pateikt vairāk nekā ar uzrakstītu vārdu, tas būtu kā magnēts, lai cilvēki brauktu uz laukiem baudīt šo skaistumu. Vizuālā valoda ir emocionālāka, rada sajūtas, bet šobrīd mums nav vizuālā materiāla, ar ko nest vēstījumu. Piebalgas kultūrtelpai noteikti ir jābūt iekļautai Cēsu novada tūrisma mārketingā. Kaimiņos redzam, ka kultūrtelpa tiek izcelta vairāk, spēcīgāk, tas strādā.” Kultūras centra vadītāja arī ieskicēja jautājumu par plakātiem, kas palīdzētu saprast, ka šeit ir Piebalgas kultūrtelpa, vērtējot, ka tā nav Lat­vijas valsts ceļu noteiktā brūnā norādes zīme. Kultūr­telpai nepieciešama sava identitāte un atšķirīgs vizuālais noformējums.

Marta Vika piekrita, ka katras vietas īpašais nišas piedāvājums ir ļoti svarīgs un Piebalgas kultūrtelpa var būt veids, kā piesaistīt Jaunpiebalgai. Sākotnēji informācija varētu būt digitālā veidā Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes mājaslapā, un, ja ir jūtams, ka cilvēkus tas saista, domāt arī par drukātiem materiāliem, tāpat piekrita nepieciešamībai atjaunot fotobāzi, ar ko uzrunāt tūristus. Viņa vērtēja, ka Sigulda sevi spēcīgi pozicionē kā vietu, kur rudenī ir visskaistākie skati, tāpat kaimiņvalstīs ir dabas objekti, uz kuriem tūristi speciāli brauc, un tas ir lauciņš, kur arī Cēsu novads var saskatīt iespējas.

Tūrisma speciālistes diskutēja arī par to, ko iespējams darīt Jaunpiebalgas apkārtnē, kā arī par ēdināšanas pakalpojumu pieejamību. Vietējie atzina, ka šajā pusē ir bijuši vairāki mēģinājumi atvērt kafejnīcu, bet, tā kā vieta ir tālu no šosejas, tūristu plūsma ir mainīga, tas nav rentabli. Tāpat aktuāls jautājums par naktsmītņu piedāvājumu, kur var izguldīt lielāku skaitu cilvēku. Viens no piesaistošiem akcentiem pagastā noteikti varētu būt izcilās saimnieces, kas gatavo brīnišķīgas kūkas un citus konditorejas izstrādājumus.

Jaunpiebalgā spēcīgā puse ir tūrismā strādājošo sadarbība. Katrs novērtē apmeklētāju un vienmēr padalās, ko vēl šajā pusē var apskatīt vai izdarīt, lai tie, kuri mērojuši tālo ceļu, zinātu arī par visām skaistākajām apskates vietām un interesantākajiem piedāvājumiem.