Latvijas vokālo ansambļu konkursa 1. kārtā piedalījās četri novada ansambļi: no Vaives, Vecpiebalgas, Raiskuma un Mārsnēniem.  Konkurss rīkots, lai nodrošinātu vokālo ansambļu muzicēšanas tradīciju saglabāšanu un attīstību, veicinot māksliniecisko un profesionālās meistarības izaugsmi. Īpašs uzsvars tiek likts uz izpildījumu a cappella, kas ir nozīmīga Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas sastāvdaļa.

Piederīgi Dziesmu svētku kopienai

“Ansambļi vienmēr piedalījušies Dziesmu svētkos, veidojot garīgās un laicīgās mūzikas koncertu programmas, iesaistoties ielu sadziedāšanās. Latvijā ir ap 700 vokālo ansambļu, ir novadi, kuros darbojas padsmit kolektīvi,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss un uzsver, ka ansambļi ir ļoti dažādi, dažā dzied četri, citā astoņi, vēl citā 12 dziedātāji.

Ir iespēja būt lielajos svētkos

Cēsu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane atzīst, ka novada vokālajiem ansambļiem līdz šim Dziesmu svētki nav bijis mērķis. “Ar katriem Dziesmu svētkiem aizvien vairāk tiek domāts, kā izcelt ne tikai korus, deju kolektīvus, pūtēju orķestrus, tautas lietišķās mākslas meistarus, bet arī koklētāju ansambļus, amatierteātrus, vokālos ansambļus. Vo­kālajiem ansambļiem ir iespēja būt svētku dalībniekiem. Pro­tams, par dalībnieku var kļūt, apliecinot māksliniecisko līmeni,” saka Z. Neimane. “Skate ir iespēja dzirdēt citus ansambļus, vērtēt sava kolektīva uzstāšanos,” atgādina L. Goss.

Kuplākais skaits pēdējos gados

12 dziedātājas šosezon ir Mārsnēnu sieviešu vokālajā ansamblī “Mona”.

Daudzus gadus kolektīvs nav bijis tik kuplā sastāvā. “Pusei    dziedātāju šī ir pirmā sezona. Vairākas dāmas brauc no Liepas. Dziedam dziesmas, kas pašiem patīk,” pastāsta vadītājs Juris Krūze un uzsver, ka ar katru mēģinājumu dziedātājas kļūst drošākas, atveras un pavisam drīz “Monas” izpildījumā dziesmas skanēs četrbalsīgi.

Laura Lilientāle atklāj, ka dziedāt ansamblī ieteikusi vīramāte, savukārt Laura uzaicinājusi savu mammu. “Tā visas trīs dziedam. Ziemas vakaros doties uz mēģinājumiem ir daudz interesantāk, nekā pavadīt laiku pie televizora,” pārliecināta Laura. Viņa kā ienācēja Liepas pusē ansamblī var iepazīties ar kaimiņiem. “Kolektīvā ir kopienas sajūta, sirsnīgas attiecības,” bilst “Monas” dziedātāja un atzīst, ka uzstāšanās skatē bijušas ugunskristības, kas izturētas.

Vecpiebalgas sieviešu vokālā ansambļa “Slātava” dziedātājas atzīst, ka viens no mērķiem ir aizbraukt uz Dziesmu svētkiem. “Pēdējos gados ansambļa skanējums kļūst aizvien muzikālāks, niansētāks. To novērtējuši arī klausītāji. Ansamblis var piedāvāt plašu repertuāru un ir neatsverams ne tikai pagasta pasākumos,” stāsta Vecpiebalgas Kul­tūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna un uzsver, ka kolektīvam ir ļoti svarīgi, ka vadītājs Kristers Briedis pats raksta dziesmas. Vecpiebaldzēniem labā atmiņā desmit dziesmu cikls ar Adīnas Ķirškalnes vārdiem, kas izskanēja novadnieces piemiņas pasākumā.

Ilgus gadus Vecpiebalgas kultūras nama ansamblī, kurš gan mainījis nosaukumu, dzied Rigonda Pētersone un Jurita Šarkovska. “Mums ir ļoti prasīgs vadītājs, mājās daudz mācāmies pēc ierakstiem, mēģinājumi ir intensīvs darbs, pieslīpējot katru noti un dziesmas niansi. Četrbalsīgas dziesmas sākumā šķita ļoti grūtas, mācāmies, un skan,” saka Rigonda, bet Jurita uzsver: “Jo skaistāk dziedam, jo vairs vecpiebaldzēnietes nav jāpierunā nākt dziedāt, jaunas sievietes labprāt ir mūsu vidū.” Ansamblī dzied 12 dzie­dātājas.

Vadītājs Kristers Briedis slavē un uzmundrina dziedātājas. Pēc katra koncerta dāmām dāvina ziedus. “Ne jau katra dziesma klausītājiem patīk, lielākoties viņi grib dzirdēt pazīstamu mūziku, taču starp šīm dziesmām var iepīt kādu akadēmisku,” pastāsta ansambļa vadītājs un atklāj, ka katrā koncertā ansamblis piedāvā citu programmu, vienīgi    J. Lūsēna ar M. Zālītes vārdiem “Upe ūdeņus nes” un Kristera dziesma ar vecpiebaldzēnietes Adīnas Ķirškalnes vārdiem “Ozols” skan visos.

“Mums ir daudz koncertu. “Slātavu” aicina ne tikai tuvākie kaimiņi, arī tālāki. Dziedājām arī Igaunijā, Lietuvā,” pastāsta R. Pētersone un piebilst, ka dziedātājas ļoti centīsies, lai tiktu uz ansambļu Vidzemes konkursu. Tad jau varēs domāt par Latvijas ansambļu finālu.

Par vienu mazāk

Darbību beidzis viens no ilgus gadus skanīgākajiem sieviešu vokālajiem ansambļiem “Pār­gau­jas lakstīgalas”. Kolek­tīvs vairākkārt pārstāvējis novadu Latvijā, daudz koncertēja. 2023. gadā    “Pārgaujas lakstīgalas” nosvinēja darbības 30. jubileju.

Ansambļa ilggadējā vadītāja Elita Tomsone “Druvai” pastāsta, ka diemžēl kolektīvs nepapildinājās ar jaunām dziedātājām, bija iestājies nogurums. “Viss samazinājās līdz ar novada izveidi. Ne jau viss atkarīgs no naudas, būtiska ir attieksme pret to, ko darām, sajusties vajadzīgam, un tā vairs nebija. Pāris reižu padziedāt publikai nav tas, lai ansamblis turētos līmeni. Kur varējām, pašas braucām, bet vairs to atļauties nevarējām,” viedokli pauž E. Tomsone un uzsver, ka dziedātājām lielākais gandarījums bija klausītāju aplausi.

Cēsu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane atgādina, ka pašvaldība nekad nenodrošinās pilnībā kāda kolektīva visu darbību – gan kocertbraucienus, gan tērpus. Pašval­dības un valsts nozīmes pasākumos transports tiek nodrošināts. “Tā ir pašdarbība, pašu darbošanās. Novadā ir ļoti daudz kolektīvu, un par to prieks, cik iespējams, katrs tiek atbalstīts,” saka pārvaldes vadītāja. Viņa arī uzsver, ka novada ansambļiem ir kopīgi koncerti, tie rīko arī nelielus kopkoncertus.   

“Skate uztur māksliniecisko līmeni. Katram gribas sevi labāk parādīt, būt pamanītam. Jo kolektīvam augstāks mākslinieciskais līmenis, jo paplašinās iespējas koncertēt, biežāk kaut kur aicina,” teic Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kris­tīne Timermane-Malēja.

Muzikalitāte sadzirdama

Vairāku ansambļu vadītāji “Druvai” atzina, ka skatē vajadzētu vienu obligāto dziesmu, tad varētu vērtēt, kā kurš izpildījis. “Žūrijai var nepatikt izvēlētā dziesma, tās interpretācija. Uzskatu, ka Dziesmu svētkos ansambļiem jādzied dziesmas, kas klausītājiem tuvas un patīk. Konkurence uz Dziesmu svētkiem ir ļoti liela, tik augstu māksliniecisko kvalitāti lauku ansambļiem ļoti grūti sasniegt,” viedokli pauda J. Krūze. Viņam piekrīt E. Tomsone, uzsverot, ka ansambļiem trūkst repertuāra un ieguvēji ir kolektīvi, kuru vadītāji raksta mūziku un veido dziesmu aranžējumus.

Cēsu novada ansambļus skatē vērtēja L. Goss, novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis un Pils kora diriģente Marika Austruma.

“Skate ir kā koncerts. Katrs ansamblis ir atšķirīgs, būtiska ir mākslinieciskā vadītāja spēja redzēt, ko kolektīvs var, un izcelt to labāko. Salīdzinot ar pagājušo gadu, repertuārs bija interesantāks. Prieks bija redzēt mirdzošas acis,  skaistas uzstāšanās, kurās dzirkstīja dziedātāju prieks, dāvājot klausītājiem savas dziesmas,” teica J. Cābulis. M. Austruma atzina, ka ne jau obligātā dziesma atklātu ansambļa muzikalitāti, intonatīvo precizitāti un vēl daudz ko citu. “Katrai dziesmai ir jāskan, un to sadzird žūrija, sadzird klausītāji. Ansambļa vadītājs izvēlas, ko dziedāt skatē, lai kolektīvs sevi parādītu un žūrija to novērtētu,” sacīja M. Austruma un atzina, ka skate bija skaists muzikāls koncerts, bijis prieks redzēt kolektīvus gaumīgos tērpos.

“Skate ir iespēja dzirdēt citus ansambļus, vērtēt savu kolektīvu starp citiem. Skatē dzirdējām četrus muzikāli dažādus ansambļus, kuri izpildīja arī vadītāju dziesmas un aranžējumus,” teic L. Goss.

PRIEKŠĀ VIDZEMES SKATE

Novada vokālo ansambļu skatē Mārsnēnu vokālais ansamblis “Mona”, kuru vada Juris Krūze, ieguva 2. pakāpes vērtējumu. Pārējie trīs ansambļi – Vaives tautas nama vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” (Ilze Grinfelde), Vecpiebalgas kultūras ansamblis “Slātava” (Kristers Briedis) un Raiskuma pagasta senioru vokālais ansamblis “Laika ritmi” (Ina Aizgale) – saņēma 1. pakāpes vērtējumu. “Slātava” un “Tieši tāpēc” izvirzīti uz vokālo ansambļu konkursa 2. kārtu. Šogad senioru ansambļiem konkurss nenotiek.