FOTO: freepik.com
Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk jeb 46 % KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu saņemti par negadījumiem Vidzemes reģionā, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotā informācija. Lai gan visos Latvijas reģionos dominē ceļu satiksmes negadījumi, otrs būtiskākais risks, kas apdraud automašīnas, ir vējstiklu bojājumi. Vienlaikus lielākais un izmaksu ziņā dārgākais negadījums saistīts ar uguns riskiem – Ogrē, aizdegoties autobusam, nodega vēl divi blakus esošie spēkrati, radot vairāk nekā 340 000 eiro lielus zaudējumus. Kā skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, atlīdzību dati atspoguļo ne tikai drošas braukšanas nozīmi, bet arī ceļu seguma izmaiņu radītos riskus automašīnām.
Kopumā visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu reģistrēti Vidzemē – 46 %, pēc tam Kurzemē, kur fiksēts 21 % no pieteiktajām atlīdzībām. Mazāk – 18% – atlīdzību pieteikumu fiksēti Zemgalē un Latgalē – 15 %. Raugoties uz novadiem, lielākais negadījumu skaits bijis Liepājā, Jelgavā, Ropažu novadā, Valmieras novadā un Tukuma novadā.
Bojāti auto vējstikli – reģionos tas ir biežākais risks spēkratiem līdzās avārijām
Visos Latvijas reģionos būtiski lielu atlīdzību pieteikumu skaitu veido ceļu satiksmes negadījumu radītie bojājumi auto – Zemgalē 69 %, savukārt Vidzemē un Kurzemē tie ir 68 % no visiem KASKO pieteikumiem, bet Latgalē 63 %. Otrs biežāk novērotais risks ir vējstiklu bojājumi, un aizvadītajos trīs gados 26 % no KASKO atlīdzību pieteikumiem Vidzemē ir par bojātiem vējstikliem, Kurzemē – 25 %, Zemgalē – 22 %, tikmēr Latgalē – 19 %.
“Atlīdzību dati skaidri parāda, ka autovadītājiem jārēķinās ne tikai ar klasiskajiem ceļu satiksmes negadījumiem, bet arī ar ikdienas riskiem, kas rodas ceļu seguma stāvokļa un sezonālo apstākļu dēļ. Grants daļiņas uz ceļiem braukšanas laikā var “atlēkt” un radīt triecienu, bojājot vējstiklus. Nereti pietiek ar vienu no priekšā braucoša auto izsistu akmentiņu, lai radītu plaisu stiklā, kas vēlāk var pāraugt nopietnākā bojājumā. Šī iemesla dēļ autovadītājiem jāievēro gan vismaz 50 m braukšanas distance, gan jāsamazina ātrums, pārvietojoties pa grants ceļiem, kas ir īpaši raksturīgi Latvijas reģioniem,” stāsta Ivo Danče.
Viņš papildina, ka, lai arī vējstikla bojājumi nereti tiek uztverti kā salīdzinoši neliels incidents, tomēr laikus nenovērsti tie var pasliktināt redzamību un apdraudēt satiksmes drošību. Turklāt savlaicīgs remonts parasti ir ievērojami lētāks nekā pilnīga stikla nomaiņa, taču jebkurā gadījumā KASKO polise šos izdevumus sedz.
Lielākās atlīdzības izmaksātas par negadījumiem Ogrē, Jelgavā, Tukumā, Aizkrauklē un Smiltenē
Atskatoties uz pēdējo trīs gadu periodu, lielākā KASKO atlīdzība izmaksāta par negadījumu Ogrē – šajā gadījumā, īssavienojuma rezultātā aizdegoties vienam autobusam, nodega arī divi blakus novietotie autobusi, kopējai atlīdzības summai par šo negadījumu sasniedzot 340 000 eiro.
Ivo Danče skaidro, ka, lai gan vidējā atlīdzība KASKO apdrošināšanā ir no 1500 līdz 1800 eiro, smagās avārijās zaudējumi var sasniegt desmitiem vai pat simtiem tūkstošu eiro, ko veido gan remontdarbu vai zaudēta spēkrata izmaksas.
Piemēram, Jelgavas novadā smagā vairāku transportlīdzekļu sadursmē viena no automašīnām pēc trieciena nobrauca no ceļa un apmeta kūleni. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 145 017 eiro. Savukārt Tukuma novadā, smagā negadījumā autobusam nobraucot no ceļa un ietriecoties kokā, kā arī pamatīgi bojājot spēkratu, apdrošināšanas atlīdzība pārsniedza 81 000 eiro. Citā gadījumā Aizkraukles pusē uz slidenas brauktuves notikusī sadursme ar autobusu, ko izraisīja pretī braucošās kravas automašīnas piekabes sagriešanās, aizšķērsojot otru braukšanas joslu, radīja vairāk nekā 77 000 eiro zaudējumus. Tikmēr Smiltenes novadā vieglais auto krustojumā neievēroja zīmi “Dodiet ceļu” un sadūrās ar pa galveno ceļu braucošu kravas transportlīdzekli, un BTA izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 50 280 eiro.
Zemgalē visvairāk avāriju, Latgalē – trešo personu radītu bojājumu auto
Zemgalē ceļu satiksmes negadījumi veido 69 % no visiem KASKO pieteikumiem, kas ir augstākais īpatsvars starp Latvijas reģioniem, savukārt Latgalē salīdzinoši biežāk nekā citviet konstatēti trešo personu radīti bojājumi – 3,8 % no visiem pieteikumiem.
“Lielākam avāriju īpatsvaram Zemgales reģionā var būt virkne iemeslu, kas katra negadījuma apstākļos nosaka lielāku vai mazāku ietekmi – ceļu seguma kvalitāte, augstāka satiksmes intensitāte, bieža kravas auto pārvietošanās un, protams, autovadītāju braukšanas kultūra u. tml. Turpretim tieši Latgalē relatīvi biežāk redzam situācijas, kad transportlīdzekļi tiek bojāti stāvvietās, pagalmos vai pie dzīvojamām mājām trešo personu rīcības rezultātā – piemēram, neuzmanīgi atverot durvis, manevrējot šaurākās teritorijās vai arī tīši sabojājot īpašumu. Lai gan šādi gadījumi nereti šķiet mazāk nozīmīgi nekā smagas avārijas, kopējā statistikā tie veido stabilu īpatsvaru un rada regulārus izdevumus,” secina Ivo Danče.
Viņaprāt, šie dati arī apliecina nepieciešamību domāt par auto drošību kompleksi, tāpēc autovadītājiem svarīgi ne tikai pielāgot braukšanas stilu ceļu apstākļiem, bet arī rūpīgi izvēlēties automašīnas novietošanas vietu un regulāri sekot līdzi tās tehniskajam stāvoklim.
Komentāri