Arī mūspusē vairojušās telefonkrāpšanas

Lielākās raizes Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa apkalpojamajā teritorijā radījušas krāpšanas, no kurām liels skaits ir tieši telefonkrāpšanas, “Druvai” atzina iecirkņa priekšniece Inga Randare.

Pēc viņas stāstītā, pērn šī iecirkņa apkalpojamajā teritorijā fiksēti samērā daudz krāpšanas un arī krāpšanas mēģinājumu gadījumu. Izvērtējot notikuma apstākļus, par krāpšanām uzsākti 89 kriminālprocesi, no kuriem vairāk par pusi jeb 47 gadījumos no personām izvilināta visai ievērojama naudas summa – vairāk nekā 740 eiro, kas ir 2025. gada minimālās mēnešalgas apmērs. Atlikušajos 42 krāpnieciskajos gadījumos fiksētas naudas summas, kas ir mazākas par šiem 740 eiro.

“Šobrīd pati lielākā sāpe visā iecirkņa teritorijā nudien ir krāpšanas,” teic I. Randare, taujāta par aktualitātēm pēdējo trīs gadu laikā kopš VP reformas un Dienvidvidzemes iecirkņa izveidošanas, kur apvienoti Cēsu un Madonas novadā strādājošie kārtībsargi. Joprojām aktīvas ir visu veidu krāpšanas formas, taču visizteiktākā – turklāt ar katru gadu aizvien pieaugoša – ir tieši telefonkrāpšana. “Strauji mainās tikai shēma, kā tas tiek izdarīts,” saka iecirkņa priekšniece, atzīmējot – vēl decembra iesākumā vispopulārākā bijusi izlikšanās par akciju sabiedrības “Latvenergo” darbiniekiem. Tie­kot izmantota arī it kā valsts prasība braukt deklarēt savu naudu, un – ļaudis iekrīt.

“Vēl pirms pāris gadiem redzējām, ka jāstrādā galvenokārt ar pensionāriem, ar vecuma grupu, kuri sociālos tīklus īpaši neizmanto. Braucām uz pansionātiem un stāstījām, ko ņemt vērā un no kā uzmanīties. Taču šo­brīd krāpšanas shēmas skar pilnīgi jebkura vecuma vai izglītības līmeņa cilvēkus,” skaudri atzīst I. Randare, arī policisti nu jau ir bijuši upuri šajās krāpšanu shēmās.

“Tādēļ ļoti izvērtējiet, kur un ko telefonā vai datorā apstiprināt!” brīdinoša ir iecirkņa priekšniece, uzsverot, ka jebkādi citu personu aicinājumi kādā interneta vietnē ievadīt paroli, PIN kodu lielākajā daļā gadījumu var būt krāpšana, arī it kā valsts iestāžu darbinieku braukšanas uz māju neatbilst realitātei. “Neviena iestāde nebrauks uz māju deklarēt naudu!” viņa atgādina, piemetinot – ja zvana no valsts iestādes, kāda liela pakalpojuma uzņēmuma, bankas un runā krievu valodā, tad tas nu ir pilnīgi skaidrs, ka zvanītājs nav ne “Latvenergo”, ne “Swed­bank”, nedz arī policija.

I. Randare gan mudina iedzīvotājus paturēt prātā – šie scenāriji krāpniekiem visu laiku mainās. Ja kāds variants vairs nedarbojas, aizvien tiks izdomāts kas jauns. Nupat Vidzemes reģiona pārvalde ziņojusi par kāda pirmspensijas vecuma kunga trīskāršu apmānīšanu Valmieras pusē. Viņam zvanīts, izliekoties gan par kurjera pakalpojumu pārstāvi, gan bankas juristu un arī policijas darbinieku. Ko­pumā šis vīrietis zaudējis 7200 eiro. “Tā ir tāda ļoti liela cīņa,” rezumē Dievidvidzemes iecirkņa priekšniece, uzsverot – cīņa ir ne jau tikai mūsu novada, bet visas Latvijas un arī Eiropas kontekstā. “Šīs grupas ir mobilas un organizētas. Tiesa, gana daudz no tām Galvenās kriminālpolicijas pārvaldei sadarbībā ar partneriem citās Eiropas valstīs jau ir izdevies neitralizēt. Nu jau arī atklājies, ka šajos zvanu centros ārvalstīs nereti mēdz būt iesaistīti arī mūsu valsts iedzīvotāji.

I. Randare min, ka vairāki ziņojumi vedina domāt arī par mākslīgā intelekta izmantošanu. Šī krāpnieku grupa laikā, kad notika saruna ar iecirkņa priekšnieci, vēl nebija aizturēta, tādēļ nav skaidri zināms, vai tiešām tā ir, bet iecirkņa priekšniece stāsta – cilvēki esot liecinājuši, ka zvanītājs runājis viņa tuvinieka balsī. “Tā ka atgādināšu vēlreiz – ja kāds lūdz jūsu palīdzību, pamēģiniet paši sazināties ar šo cilvēku kādā citā ceļā,” aicina I. Randare, minot – var zvanīt uz citu numuru vai piezvanīt vēl kādam tuviniekam. Viņa atzīst, ka nu jau esot diezgan daudz tādu iesniegumu, kur manāms, ka krāpnieki ir tikuši klāt informācijai par konkrēto cilvēku. Joprojām gan mēdz būt vēl tādi zvani, kur saka – jūsu meita nokļuva avārijā -, bet cilvēkam meitas nemaz nav. “Tomēr ir jau gadījumi, kad krāpnieki par cilvēku zina pamatinformāciju – kur strādā, viņa vecumu, vārdu,” jauno tendenci ieskicē policiste un papildina, ka telefonā var noskanēt pavisam īsa frāze, piemēram: “Mammu, man vajag palīdzību!” Cilvēks, kam ir piezvanīts, uztraukumā līdz galam var nesaprast, vai tā ir tikai līdzīga balss vai tiešām zvana paša bērns. “Tad to sarunu veikli pārņem cilvēks, kurš uzdodas vai nu par mediķi, vai policistu,” noslēdz I. Randare, stāstot par telefoniski izspēlēto fiktīvo avāriju scenārijiem.

Tieši 2026. gada sākumā ir aktivizējies krāpšanas veids, kad personas saņem īsziņu vai e-pasta vēstuli par it kā neno-kārtotām saistībām ar Valsts ieņēmumu dienestu vai pēkšņs brīdinājums par pārkāpumu ceļu satiksmē. Vēstulē norādīts, lai iegūtu papildu informāciju, e-pasta saņēmējam jāaktivizē sai­te. Un, to darot, cilvēks arī zaudē naudu. Tāpēc noteikti rūpīgi jāskatās, no kādas adreses vēstule rakstīta, un arī līdz galam jāizpēta norādītās saites adrese, aizdomīgas ziņas tomēr neverot vaļā. “Parasti sākuma daļa saitei ir gana ticama, bet otra puse liecina, ka tā noteikti nav oficiāla adrese, piemēram, [email protected]. un līdzīgas saites,” stāsta Dien­vidvidzemes iecirkņa priekš­niece I. Randare, iesakot jebkuras finanšu darbības elektroniski veikt tikai tad, ja nav apgrūtinošu blakus apstākļu, tostarp nogurums.