Viena stunda putniem, dabai un sirdsmieram

“Janvāra ziemīgajās dienās, kad daba šķiet klusa, dārzos un parkos rosās dzīvība – zīlītes, zvirbuļi, sīļi un citi putni. Laikā no 23. līdz 15.janvārim Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicināja ikvienu piedalīties akcijā “Ziņo par putniem dārzā 2026”. Tā ir vienkārša un sirsnīga nodarbe – veltīt vienu stundu putnu vērošanai savā dārzā, pie barotavas vai parkā,” par putnu skaitīšanas akciju teic LOB vietējās Cēsu grupas pārstāve Agnese Gaile.

Šajos datumos pēc vienotas metodikas putnus skaita gan Latvijas kaimiņvalstīs, gan citviet Eiropā.

Pagājušajā gadā akcijā putni tika reģistrēti 199 vietās Latvijā, uzskaitot vairāk nekā 7000 putnu no 53 sugām. Arī šogad sagaida līdzīgus rezultātus. Cēsu novada iedzīvotāji aktīvi piedalījušies akcijā un snieguši ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē.

Antra, kura piedalījās akcijā Priekuļos, Lejas ielā, fiksēja 24 putnus no deviņām putnu sugām: desmit lielās zīlītes, divus svilpjus jeb sarkankrūtīšus, trīs sīļus, divus melnos meža strazdus, divas cekulzīlītes, trīs meža zīlītes un vienu dižraibo dzeni, piebilstot, ka “citā laikā nāk arī zaļžubītes un zvirbuļi”.

Akcijas dalībniece Ieva Jāņmuižā, Alejas ielā, redzējusi 65 putnus, 13 sugu pārstāvjus: sešas lielās zīlītes, vienu zilzīlīti, vienu pelēko zīlīti, 15 lauku zvirbuļus, 15 mājas zvirbuļus, divus svilpjus, sešas pelēkās vārnas, divus sīļus, 12 mājas baložus, divas žagatas, vienu dižraibo dzeni un vienu pelēko dzilnu. Daloties pārdomās par vērošanu, viņa saka: “Par mājas un lauku zvirbuļu precīzu skaitu grūti pateikt. Ierakstīju 15 un 15. Foto saskaitīju kopā 30 vienlaikus, bet, cik no tiem ir mājas un cik lauku zvirbulīšu, grūti pateikt. Pelēko dzilnu un dižraibo dzeni pie barotavas izdevās nofotografēt vienlaikus, dzilna ēda, dzenis gaidīja savu kārtu. Svilpju šogad mazāk nekā pagājušajā ziemā.”

Putnu vērotājs Imants no Līgatnes pagasta ieteicis: “Pa­grūti tos kustonīšus saskaitīt, jo process ir visai dinamisks. Kā priekšlikums varētu būt nobildēto putnu galerija, protams, ja attēli ir pietiekami kvalitatīvi. Gribas taču redzēt, kādi putni mīt pie citiem dabas mīļiem.”

Putnu vērošana pie barotavas noteiktās ziemas dienās Latvijā norisinās jau kopš 2017. gada un ir daļa no plašākas Eiropas tradīcijas, kas aizsākusies Lielbritānijā pirms vairāk nekā 40 gadiem. Šīs stundas laikā iegūtie novērojumi palīdz zinātniekiem saprast, kādi putni ziemā dzīvo mums līdzās un kā mainās daba.
Putnu vērošana bieži vien arī saved kopā cilvēkus , saka A. Gaile. Cēsīs un novadā darbojas putnu vērotāju domubiedru grupa, kur dažāda līmeņa putnu draugi dalās novērojumos un laiku pa laikam tiekas neformālā gaisotnē.

Tiem, kuri vēlas uzzināt vairāk un labāk iemācīties atpazīt putnus, ir iespēja kļūt par Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru. Jaunie biedri saņem žurnālu komplektu un atlaides putnu atpazīšanas mācībām. Sīkāka informācija pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā www.lob.lv.

“Šogad no februāra Latvijas Ornitoloģijas biedrība piedāvās arī mācību materiālus pedagogiem – nodarbībām klasēs, nometnēs un neformālos pasākumos pirmsskolas līdz pat vidusskolas vecuma bērniem un jauniešiem. Tie būs veltīti gada putnam apodziņam, mazākajai pūcītei Latvijā.

Mācību materiālos uzmanība tiks pievērsta apodziņam kritiski nepieciešamajiem veciem mežiem – ekosistēmām, kur sastopami liela izmēra veci un arī miruši koki. Tie nodrošina barību, slēptuves un ligzdošanas vietas daudzām sugām. Ārpus aizsargājamām teritorijām galvenais drauds apodziņam ir mežsaimnieciskā darbība. No­cērtot mežu kailcirtē, varbūt paliek mežs uz papīra, taču apo­dziņam neieskaidrosim, ka arī izcirtums skaitās mežs. Kail­cirtes ne tikai iznīcina apodziņa dzīvotnes, bet arī sadrumstalo mežus. Vecu mežu krikumiņi, kas izkaisīti izcirtumu – jaunaudžu ainavā, nebūs piemērota dzīvesvieta apodziņam pat tad, ja, saskaitot šos krikumiņus kopā, platības pietiktu kādai apo­dziņa teritorijai. Latvijas dabiskā ekosistēma – veci meži – paš­laik tiek padarīta par kaut ko izskaužamu un aizstāta ar platībām intensīvai koksnes audzēšanai un ieguvei. Aicināsim jauniešus apdomāt un diskutēt par šo aktualitāti,” atklāj LOB vietējās Cēsu grupas pārstāve. Lai saņemtu mācību materiālus pedagogiem, aicinājums sekot aktuālajai informācijai mājaslapā “www.lob.lv” un piesekot Lat­vijas Ornitoloģijas biedrībai sociālajos tīklos.

Putnu vērošanas entuziaste arī atgādina, ka Latvijas Or­nitoloģijas biedrība ir izziņojusi 2026. gada putna radošo darbu konkursu “Veci meži – apodziņa mājas”. Ikviens neatkarīgi no vecuma un pieredzes ir aicināts iesniegt radošos darbus konkursam līdz šī gada 31. maijam.

Agnese Gaile arī atgādina putnu drauga Kārļa Griguļa teikto: “Putni ir brīnišķīgas būtnes, un mīlestība uz tiem brīnumainā kārtā vieno cilvēkus. Pat tad, ja viņi runā dažādās valodās!”

“Varbūt tieši šī ziema ir īstais brīdis paskatīties pa logu, piebērt barotavā saulespuķu sēklas vai izkārt nesālīta speķa gabaliņu un ar siltu tējas tasi rokās piedzīvot mierpilnu, terapeitisku putnu vērošanas mirkli,” rosina A. Gaile.